Lietuva ir atsaukusies Latvijas aicinājumam pragmatiski un
rezultatīvi izvērtēt atsevišķu dzelzceļa posmu atjaunošanas ekonomisko
pamatojumu, savukārt Latvija piekritusi Lietuvas iniciatīvai veidot starpvalstu
darba grupu šī jautājuma risināšanai, portālu informēja Satiksmes ministrijas
sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve.

Šāda vienošanās panākta pirmdien, 7.oktobrī, satiksmes
ministram Anrijam Matīsam viesojoties Eiropas Savienības prezidējošajā valstī
Lietuvā un tiekoties ar kaimiņvalsts transporta un komunikāciju ministru
Rimantu Sinkeviču.

Tikšanās laikā tika pārspriesti arī citi būtiskākie abām
valstīm kopīgie transporta jomas jautājumi, tostarp Eiropas platuma sliežu
(1435 mm) projekta Rail Baltica II virzība, reģionālās tendences loģistikas un
aviācijas nozarēs, kā arī atkārtoti aktualizēts jautājums par dzelzceļa
satiksmes atjaunošanu posmos Mažeiķi – Reņģe un Mažeiķi – Vaiņode – Liepāja.

Ministri vienojās, ka mēneša laikā tiks izveidota darba
grupa, kurā tiks iesaistīti gan ministriju, gan dzelzceļa uzņēmumu pārstāvji.
Primārais darba grupas uzdevums būs izstrādāt dzelzceļa posma Mažeiķi – Reņģe
atjaunošanas ekonomisko pamatojumu.

Attiecībā uz projekta Rail Baltica II gaitu ministri vēlreiz
pārrunāja tuvākajā laikā veicamos darbus, lai līdz šā gada beigām tiktu
izstrādāta dokumentācija kopuzņēmuma dibināšanai. A.Matīss Lietuvas kolēģi
informēja, ka paralēli tam Latvijā drīz noslēgsies iepirkums ”Eiropas standarta
platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā
izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, un izpētes rezultātiem jābūt zināmiem
līdz 2015.gada 31.decembrim.

Ministrs atkārtoti uzsvēra nepieciešamību panākt reālu
darbību jautājumā  par dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošanu, jo ”Mažeiķu
naftas” pārstrādāto naftas produktu pārvadājumu taisnākais ceļš uz Latvijas un
Igaunijas ostām ir pa līniju Mažeiķi – valsts robeža – Reņģe – Glūda – Jelgava
un tālāk. Turklāt VAS ”Latvijas dzelzceļš” (LDz) jau ilgstoši ir spiests savā
pusē uzturēt darba kārtībā pagaidām neizmantojamo 70 km garo dzelzceļa sliežu
posmu (Glūda-Reņģe). Lai arī Lietuvas amatpersonas dažādās starptautiskās
augsta līmeņa tikšanās reizēs ir apliecinājušas gatavību šo jautājumu risināt,
nekāda tālāka rīcība līdz šim nav sekojusi.

Vizītes laikā satiksmes ministrs arī apmeklēja jauno
Lietuvas dzelzceļa satiksmes vadības centru, kas aktīvu darbību uzsāks
2014.gadā. Kā atzina A.Matīss, šī centra apmeklējums bija vērtīga pieredze,
kura nākotnē var būt noderīga uzņēmuma ”Latvijas dzelzceļš” ieceru realizācijā.