Vissliktāk ir slimnīcās

Skumīgi – ir karantīna, līst lietus, ielās ir maz cilvēku, pastāsta Jurga Petronīte, Klaipēdas laikraksta “Vakaru Ekspresas” aktuālo ziņu žurnāliste. “Pavasarī tikai retais zinājām kādu Covid-19 slimnieku, bet tagad jau droši vien katrs pazīst no savu paziņu vai tuvinieku loka.”

Karantīna Lietuvā nozīmē to, ka ļaudis, cik vien iespējams, strādā un mācās no mājām.

Skolas apmeklē vien 1.–4. klašu skolēni, darbojas bērnudārzi. Līdzīgi kā Latvijā kafejnīcās un restorānos atļauta vien ēdienu pārdošana līdzņemšanai. Nestrādā kultūras iestādes, nenotiek koncerti un teātra izrādes, tikvien, cik digitālajā vidē. Veikali darbojas. Sabiedriskajā transportā atļauts lietot tikai sēdvietas. Ja nav brīvu vietu, tad jāgaida nākamais autobuss.

Visur sabiedriskās vietās cilvēkiem jānēsā maskas. “Redakcijā esam veseli. Taču šeit, uz vietas, strādā mazākums, lielākā daļa – no mājām,” stāsta Jurga. “Ekonomikai, protams, nav labs laiks. Mēs arī to jūtam – mazāk reklāmu. Pasūtījumu uz Jauno gadu nav. Viesnīcas tukšas, tūrisma nav. Tas viss ietekmē arī mūsu ienākumus no reklāmas.”

Klaipēdā pirms rudens brīvdienām bija ļoti daudzi saslimušo skolās, slimo arī darbinieki lielās organizācijās. Šoruden lielākoties inficējušies jauni, strādājoši cilvēki. Vissliktāk ir slimnīcās – kritiski, žurnāliste saka. Lietuvas slimnīcu vadītāji paziņojuši, ka jau trūkst brīvu vietu ar Covid-19 saslimušajiem, ka vajadzīgas jaunas vietas. Ir jālūdz armijai izveidot hospitāli. Bet tieši Klaipēdā pašlaik vissmagākā problēma ir nevis vietu trūkums pacientiem, bet gan tas, ka saslimuši ļoti daudzi ārsti.

“Mums ir vairākas slimnīcas. 18. novembrī vienā slimnīcā bija saslimis 21 mediķis, otrajā, tā ir lielā, reģionāla slimnīca, – 183 mediķi, gan ārsti, gan māsas. Trešajā, bērnu slimnīcā, ar Covid-19 slimo septiņi mediķi,” viņa uzskaita.

Bet kāpēc Lietuvā ir tik daudz saslimušo? Uz šo jautājumu klaipēdietei atbildes nav. “Grūti pateikt, kāpēc Lietuvā ir tik liela saslimstība. Lietuvā, tāpat kā citur, ir gan skeptiski ļaudis, kuri vīrusa eksistencei netic, ir tādi, kas krīt depresijā – rudens, tumšs, lietus un vēl epidēmija. Ja saslimst tuvinieki, ir pavisam drūmi. Bet citi savukārt optimismu nezaudē, strādā un lūkojas, kā varētu padarīt ko vairāk, citādāk, kā tikt pāri grūtībām.

Var vainot tikai sevi

“Situācija ir diezgan drūma. Domāju, ka pie šāda apmēra slimības uzliesmojuma vainojami paši Lietuvas iedzīvotāji. Kad valstī beidzās pirmais ārkārtējais stāvoklis, visi, kā no ķēdes norāvušies, skrēja uz klubiem, koncertiem, pasākumiem. Cilvēki bija neapturami. Turklāt vēl joprojām daudzi tic konspirācijas teorijai. Ir gadījumi, kad cilvēki burtiski ielaužas slimnīcā, lai nofilmētu, ka tajā neviens nemirst,” situāciju kaimiņvalstī raksturo tur dzīvojošā liepājniece Baiba Skurstene-Serdiuke. Viņas ģimeni mājvietu atradusi netālu no galvaspilsētas Viļņas.

Arī sejas masku nēsāšana lietuviešiem esot vairāk kā tāda izrādīšanās, nevis aizsardzībai no vīrusa. “Nav jau tai maskai nozīmes, ja to uzliec tikai uz mutes, bet deguns ir ārā. Izskatās, ka daudziem maska ir tikai kā skaistuma elements.”

Vienīgās izklaides, ko Baiba savā ģimenē šobrī atļaujas, ir pastaigas, kino vakari mājās, lasīšana, muzicēšana mājās, maltīšu gatavošana. “Drīkst tikties arī divas mājsaimniecības, ja kopā nav vairāk par 10 cilvēkiem, taču neizskatās, ka tagad iedzīvotājiem prāts nestos uz lielām ballēm. Mums dienā ir ap 2000 saslimušo.”

Slimnīcas esot pārpildītas ar Covid-19 pacientiem, tāpēc valdība meklējot risinājumus. “Ja tā turpināsies, iespējams, arēnas pārkārtos, lai tajās var ārstēt inficētos.”

Pašnodarbinātajiem – 257 eiro

Baiba Lietuvā ir zināma dziedātāja, kā arī vokālā pedagoģe, bet patlaban atrodas dekrēta atvaļinājumā, tāpēc darba trūkumu neizjūt. “Nezinu, kā būs, kad atgriezīšos apritē pēc dekrēta atvaļinājuma. Visticamāk, turpināšu privātskolotājas darbu, bet koncertdarbība noteikti būs ar mazākiem apgriezieniem.” Dziedātāja stāsta, ka mūzikas menedžeri jau pēc pirmā pandēmijas viļņa meklēja variantus, kā veiksmīgāk nodarbināt mūziķus, izveidojot mazus blices sastāvus.

“Arī manā grupā esam pieci cilvēki, taču domāju, ka sastāvu nāksies samazināt, jo cilvēki tik daudziem nemaksās. Lielie koncerti arī tik drīz neatsāksies. Iedzīvotāji tagad taupa naudu, tāpēc, visticamāk, mūziķiem honorārs būs krietni mazāks, kad atsāksies iespēja koncertēt.”

B. Skurstene-Serdiuke “Kurzemes Vārdam” pastāsta, ka gan mūziķiem, gan citiem pašnodarbinātajiem Lietuvas valdība katru mēnesi izmaksā 257 eiro. “Tas, protams, ir smieklīgi, tomēr kaut kas. Kā būs otrajā vilnī, vēl nemāku pateikt. Esmu dekrēta atvaļinājumā, tāpēc man ir bērna kopšanas pabalsts un papildus tam tāpat nekas nebūs.” Sieviete stāsta, ka Viļņas pašvaldība papildus piešķīrusi līdzekļus tiem māksliniekiem, kuri varējuši uzrādīt noslēgtos līgumus par koncertiem vai citiem darbiem, kas izjuka. Daļu no zaudētās summas Viļņas dome kompensēja.

Dzemdības maskā

Lietuvā daudzas iestādes ir aizvērtas, tai skaitā sporta zāles. “Sportot ir atļauts tikai profesionāļiem, bet arī ierobežotā skaitā. Mans vīrs ir Lietuvas kikboksa izlasē, tāpēc viņam treniņi turpinās,” teic Baiba. Viņa ir divu bērnu māmiņa – mazākais bērniņš pasauli ieraudzīja tikai šā gada aprīlī, bet vecākais puika apmeklē bērnudārzu. “Bērnudārzi strādā. Tā arī ir viena no retajām vietām, ko apmeklēju. Mēs daudz nekur neejam – tikai veikals, bērnudārzs, pastaigas.”

Latviete preces lielākoties pasūta internetā un neapmeklē lielos tirdzniecības centrus, tāpēc nav arī manījusi latviešu tūristus. “Domāju, ka latvieši tagad brauc maz, bet ir sākusies nākamā ieceļotāju problēma – ļaudis no Baltkrievijas pieprasa Lietuvā patvērumu. Daudz baltkrievu šeit tagad īrē dzīvokļus un pārceļas uz dzīvi Lietuvā.”

Trakākais, ko mūziķes ģimene pārdzīvojusi pandēmijas laikā, bijušas dzemdības. “Bija grūti, ļoti pietrūka vīra klātbūtnes. Turklāt aprīlī, kad dzemdēju, bija jānēsā sejas maska. Dažreiz ļāva uz brīdi to noņemt, bet tikai tad, kad palātā biju viena pati. Kad nāca iekšā mediķi, maskai bija jābūt uz sejas. Bet nekas – piedzemdēju tīri labi,” nu jau smaidot viņa atceras laiku slimnīcā.

Ja nebūtu nepieciešamības, nebrauktu

Nīcas novada uzņēmuma “O Rika” vadītājs Kazimirs Riepša dzīvo Mažeiķos, taču šobrīd viņš lielākoties uzturas Latvijā. “Mažeiķos ir daudz saslimušo, inficējušies arī naftas pārstrādes rūpnīcas darbinieki,” pastāsta SIA “O Rika” vadītājs.

Uzņēmējs neslēpj, ka koronavīrusa straujā izplatība kaimiņvalstī viņu dara ļoti bažīgu, tāpēc uz Lietuvu tagad cenšoties braukt pēc iespējas retāk.

“Baidāmies! Turklāt manai mammai, kura dzīvo pie manis, ir 90 gadu,” viņš saka. Riepšas ģimene cenšas būt maksimāli piesardzīga, arī uz veikalu dodas pēc iespējas retāk, nepieciešamo sapērk visai nedēļai.

Tāpat kā Latvijā, arī kaimiņvalstī ir iedzīvotāji, kuri ierobežojumus ignorē, norāda uzņēmējs. “Runāju ar kādu Lietuvas liela uzņēmuma vadītāju, kurš arī klāstīja, ka koronavīruss ir izdomāts, ka vakcinēties nevajag utt.,” teic K. Riepša.

Jautāts, kāpēc, viņaprāt, Lietuvā saslimstības rādītāji ir tik augsti, uzņēmējs atbild: “Pirmām kārtām jau Lietuvā ir diezgan liels iedzīvotāju skaits.

Manuprāt, sākotnēji tur testēja tikai saslimušos, tagad arī inficēto cilvēku kontaktpersonas. Arī valdība kļūdījās, savlaicīgi nenosakot stingrus ierobežojumus. Mans dēls dzīvo Skotijā, un tur, piemēram, ierobežojumi jau sen ir ļoti strikti.” Uzņēmējs gan cer, ka tuvāko nedēļu laikā situācija ar koronavīrusu sāks stabilizēties, taču ar karantīnu Lietuvā, visticamāk, būšot jāsadzīvo vēl kādu laiku.

Liepājas uzņēmuma “Proalifting” īpašnieks Viktors Molokanovs šķērsot Latvijas–Lietuvas robežu spiests bieži. Uzņēmējs gan saka, ja nebūtu nepieciešamība, uz Lietuvu nebrauktu. V. Molokanova dzīve norit abās valstīs, proti,  Klaipēdā viņš ar ģimeni dzīvo, bet Liepājā vada ražotni. Līdz ar to uz kaimiņvalsti jābrauc arī darba darīšanās, jāved preces. “Nemitīgi atrodos pašizolācijā,” teic uzņēmuma īpašnieks. 

Ikreiz, no Lietuvas iebraucot Latvijā, viņam jāaizpilda elektroniskā anketa un jāsaņem personificēts QR kods, kas apliecina datu iesniegšanu. Kods ir nepieciešams, lai pārvadātāji, Veselības inspekcija,  policija un robežsargi varētu pārliecināties par noteikto ierobežojumu ievērošanu. “Tagad, rudenī, kad otro reizi noteikta ārkārtējā situācija, neviens ar mani nav sazinājies, lai pārbaudītu, vai ievēroju visus ierobežojumus. Pavasarī, kad bija tā saucamais pirmais vilnis, atbildīgie dienesti bieži zvanīja, arī policija pie manis atbrauca. Tagad jau viss notiek elektroniski. Es visas prasības ievēroju,” saka uzņēmējs. 

Lietuvā viņš uzturas galvenokārt nedēļu nogalēs un publiskas vietas cenšas neapmeklēt. Sieva Klaipēdā strādājot, bet dēls apmeklējot bērnudārzu. “Sievai darba kolektīvs ir mazs, un priekšniecība devusi rīkojumu, ka darbiniekiem savā starpā jākontaktējas minimāli,” viņš klāsta.

Viņaprāt, Lietuvā pret ierobežojumiem cilvēki izturas atbildīgāk nekā Latvijā, proti, maskas izmanto, arī ejot pa ielu. “Ja Latvijā veikalos vēl nesen bija redzami daudzi jaunieši bez maskām, tad tur tā nav.”

V. Molokanovs spriež, ka pie straujās vīrusa izplatības Lietuvā lielā mērā vainojami atbraucēji – lietuvieši, kas strādā citās valstīs un atved vīrusu uz dzimteni. “Taču manā paziņu lokā, tpu-tpū, neviens nav saslimis.”

UZZIŅAI

Līdz 29. novembrim Lietuvā izsludināta karantīna, kuras laikā valstī ir spēkā papildu ierobežojumi

• Privāti kontakti jāierobežo līdz 2 mājsaimniecībām.
• Privātu pasākumu (kāzas, bēres) dalībnieku skaits – līdz 10 cilvēkiem.
• Atļauts pārvietoties starp pilsētām/reģioniem, bet tiek ieteikts izvairīties no nevajadzīgiem braucieniem.
• Sabiedriskās ēdināšanas iestādes var pārdot ēdienu tikai līdzņemšanai.
• Veikalos jāierobežo klientu plūsma, paredzot 10 m² uz klientu.
• Skaistumkopšanas pakalpojumi atļauti, ievērojot drošības pasākumus un regulējot klientu plūsmu.
• Slēgti sporta klubi, peldbaseini, spa centri, muzeji, teātri un kinoteātri, naktsklubi, azartspēļu vietas u.c. izklaides vietas.
• Sporta pasākumi atļauti bez skatītāju klātbūtnes.
• Bērnudārzi un jaunāko klašu skolēni turpina mācības klātienē, 5.–12. klasēm vismaz 50% mācību organizējamas attālināti (individuāli katrā iestādē lemjot par darba organizēšanu), augstskolas – attālināti.
• Medicīnas iestādēm jāturpina sniegt plānveida pakalpojumus, pēc iespējas atliekot darbības, kur tas iespējams, lai nodrošinātu resursus Covid-19 klientu aprūpei.
• Sabiedriskajā transportā jāierobežo pasažieru plūsma, nodrošinot vismaz 1 m distanci.
• Sejas maskas lietošana obligāta visās publiskās vietās, t.sk. uz ielas. Izņēmumi – bērni līdz 6 gadu vecumam, personām ar veselības problēmām, personām, kas veic sporta vingrinājumus ārpus apdzīvotām vietām, kur iespējama 20 m distance.
• Ieceļojot Lietuvā no Latvijas, pašizolācija nav jāievēro, bet, iebraucot Latvijā no Lietuvas, nepieciešams ievērot 10 dienu pašizolāciju.

Avots: Ārlietu ministrija

Saslimstība ar Covid-19 Lietuvā

Inficēšanās ar šo vīrusu diagnosticēta kopumā vairāk nekā 47 000 cilvēku, nāves gadījumi (līdz 22. novembrim) – 386.

Visvairāk saslimušo:

• Viļņā – 7711;
• Kauņā – 4479;
• Klaipēdā – 3172;
• Šauļos – 2339;
• Kauņas rajonā – 1460;
• Viļņas rajonā – 1265;
• Mažeiķu rajonā – 816;
• Šauļu rajonā – 791;
• Marijampoles rajonā – 795;
• Klaipēdas rajonā – 761 (Palangā – 182);
• Ķēdaiņu rajonā – 660;
• Kretingas rajonā – 595;
• Šilales rajonā – 531;
• Tauraģes rajonā – 505;
• Raseiņu rajonā – 482;
• Pluņģes rajonā – 415;
• Skodas rajonā – 305.

Avots: registrucentras.maps.arcgis.com

Tika pazaudēts laiks

Vītauts Kasiulevičs, Viļņas Universitātes profesors

Uzskatu, ka Covid-19 problēma ir Lietuvas valdības kompetences trūkums. Efektīva bija situācijas pārvaldība, kas 2020. gada martā tika pārņemta valdības līmenī. Savlaicīga karantīnas ieviešana palīdzēja ne tikai kontrolēt vīrusa izplatību, bet arī aptvēra veselības aprūpes sistēmu. Valdība sasauca medicīnas ekspertu grupu, kas pēc iespējas palīdzēja ar padomiem. Tiesa, zinātnieku mēģinājumi brīdināt par vīrusa otro vilni un nepieciešamību tam sagatavoties bieži vien saņēma tikai oficiālu apstiprinājumu. Savukārt privātās sarunās vasarā daži augsti ierēdņi skeptiski izteicās par šo gaidāmo otro vilni.

Diemžēl vasarā, kad karantīna jau tika atcelta un svarīgākie lēmumi atgriezās Veselības ministrijas rokās, tika zaudēts daudz dārgā laika. Tagad laika nav.

Jaunajai Lietuvas valdībai būs jāsaskaras ar ļoti nopietniem izaicinājumiem, nākamajai premjerministrei un viņas komandai būs milzīgs slogs pārvaldīt situāciju ar daudz augstākiem saslimšanas radītājiem nekā pirmajā vilnī. Rūgtā pieredze rāda, ka stratēģisko darbību vadītājam jābūt premjerministram.

Šādos veselības sistēmas krīzes apstākļos Veselības ministrija nevar būt visu ministriju ministrija, jo finālā problēmas rodas tās pašas pagalmā. Veselības ministrijai ir jārisina problēmas savā līmenī, un to noteikti ir daudz. Vajadzētu sākt ar valsts rezervi. Vai tiešām ar šiem drošības pasākumiem šobrīd viss ir kārtībā? Vai mēs nenokavējam?  

Man ir ļoti žēl savu pacientu, studentu un rezidentu, jo es nevaru visu enerģiju veltīt savam pamatdarbam, par kuru man maksā. Bet neviens dzīvē nesolīja vieglus ceļus. Tomēr visgrūtāk būs tad, kad pēc krīzes mūs apsūdzēs sliktu padomu sniegšanā un, kad tas viss būs beidzies, teiks, ka vajadzēja rīkoties pretēji.

Avots: 15.min.lt

17Skatīt galeriju