Tādēļ nav brīnums, ka daudzi neaprobežojas vien ar pilsētas nomaiņu, bet pat dodas daudz, daudz tālāk – ārpus valsts robežām uz Itāliju, Franciju, Spāniju, Grieķiju, Ēģipti, eksotiskākiem galamērķiem, kā Ķīnu, Čīli, Bali, lai saikne ar mājām un visu, kas ar to saistās, patiešām ir nesasniedzami tālu, un vari atslēgt prātu, izvēdināt galvu.

Risku apdrošinātāja “If P&C Insurance” (“If”) Latvijas filiāles veiktajā aptaujā, kuras dati publicēti jūnija sākumā, rāda, ka 55 procenti iedzīvotāju šovasar atvaļinājumu plāno pavadīt ārzemēs. To paredzējis katrs otrais valsts iedzīvotājs.

Tātad lielākajam vairumam, lai pilnībā atslēgtos no ierastā, pilnvērtīgai atpūtai ir nepieciešama vides maiņa – ceļojums.

Un, salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāju skaits, kas vasarā vēlas apmeklēt ārvalstis, pieaudzis par 10 procentpunktiem.

Vislabprātāk cilvēki dotos uz kādu no Eiropas valstīm. Ja man būtu pasaules kartē jāatzīmē vietas, kur esmu aizceļojusi, jāatzīstas, ka šo punktu nebūtu pārāk daudz – Dānija, Zviedrija, Vācija, protams, arī Igaunija, Lietuva… Tālākie punkti, šķiet, ir Kanāda un Maldīvu salas.

Es galīgi neesmu ceļotāju tips. Bet, ja man ir uzsauciens no malas – “Ei, brauc man līdzi!” – domāju, ka pievienotos.

Nu, vajadzīgs tāds pabikstītājs, ar kuru kopā tad pārkāpt Latvijas valsts iezīmētās robežas kā uz zemes, tā gaisā.

Nē, man nav bail ne lidot, ne kuģot, ne sēsties pa šoseju vai grants ceļu ripojošā transportlīdzeklī. Varbūt “sasien” slavenā komforta zona un vajadzīga zināma deva drosmes, lai no tās izkāptu ārā. Tādēļ ir labi, ja ir atbalsta plecs, kurš iedrošina, ja pats uz to nevar sadūšoties.

Esmu iztērējusi jau divas no četrām atvaļinājuma nedēļām. Ir apēstas pirmās zemenes no sava mazā, bet lolotā lauciņa, ieraudzīti otrā sējuma kabacīši, kas aizvietojuši pirmo – nosalušo – vietu, atcerējos, kā smaržo siens, jo vecāku lauku mājās pļavas nopļautas un gadījās būt klāt, kad saules izkaltēto zāli presēja ruļļos liels traktors.

Vēl piedzīvoti saulrieti pasaules skaistākajā pludmalē, kulturāli un muzikāli notikumi. Nav bijuši tuvāki un tālāki ceļojumi, bet ir bijusi dzīve esošajā mirklī. Un tas piepilda.

Mana vasaras garša ir vienkārši brīvais laiks, jo bieži vien žurnālistiem tajā laikā, kad citi atpūšas, ir jāstrādā – koncertā, teātra izrādē, svinot svētkus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.