Piektdiena, 15. janvāris Fēlikss, Felicita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Līgo kopā ar prezidenti

Līgo kopā ar prezidenti
05.07.2006 20:51

0

Šogad tieši mūspusi par vietu līgošanai bija izvēlējušies ne tikai ārvalstu vēstnieki Latvijā, bet arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar savu ģimeni. Svinības sākās Nīcas pusē, prezidente apmeklēja arī Liepāju, bet Jāņu dienu sagaidīja Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta Sieksātē, viesu namā “Kalnamuiža”.

Ierodas helikopterā

Ziņas par prezidentes ierašanos Nīcā tika uzņemtas ar satraukumu un atbildību. Tāpat kā visās saimnieku sētās, arī pagasta centrā jau labu laiku pirms svētkiem visu uzposa, kārtoja un gatavoja augsto viesu uzņemšanai. Līgo dienas priekšvakarā gan šķita, ka svētku norises vieta no Nīcas parka pārcelta uz skolas stadionu, jo ļaužu pulki plūda tieši turp. Taču vēlāk izrādījās, ka nīcenieki vēlējās personīgi sagaidīt prezidenti, kura ieradās helikopterā, kas nolaidās sporta laukuma zālājā. Te viņu sagaidīja Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis un viņa vietnieks Jānis Otaņķis ar kundzēm, te nīcenieki pasniedza ziedus un prezidente sasveicinājās ar sanākušajiem. Tālāk Vairas Vīķes-Freibergas un viņas vīra Imanta Freiberga, kā arī pavadītāju ceļš jau veda uz parku, kur norisinājās Jāņu ielīgošanas sarīkojums.
Prezidente sasveicinājās ar sanākušajām prominencēm, noklausījās Nīcas etnogrāfiskā ansambļa sagaidīšanas dziesmu un devās ieņemt vietu skatītāju rindās. Nīcenieki, sagaidot valsts pirmo personu, bija sarūpējuši dāvanā rakstainas tautiskas zeķes, ko A.Petermanis pasniedza prezidentei un viņas vīram.

Brunči kā ugunskura liesmas

Uzrunājot sanākušos nīceniekus, prezidente norādīja, ka šeit vienmēr dzīvojuši jautras dabas ļaudis, kas reizē bijuši arī diezgan skarbi, jo arī pašas nešpetnākās apdziedāšanās dziesmas nāk no Nīcas puses. Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka tautas dainu un seno dziesmu vācēji šo novadu vienmēr izcēluši kā bagātu, bet salīdzinājums par sievām, kuru brunči atgādina ugunskura liesmas, īsti iederas svētkos. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga jau iepriekš norādīja, ka līgošanu prezidente nevarot iedomāties bez tautastērpa, Jāņu dziesmām un Jāņu siera, turklāt šoreiz viņa bija tērpusies tieši koši sārtajos Nīcas brunčos. Tā kā šādi tērptu nīcenieču parkā bija daudz, tad patiesi šķita, ka svētku ugunis kvēlo vēl pirms kopējā Jāņu ugunskura aizdegšanas.
Kā zināms, tieši Nīcas apkaimē ir prezidentes dzimtas sākums – tā ir viņas mātes dzimtā puse. Tāpēc Vairai Vīķei-Freibergai svētki bija divkārt emocionāli. Prezidente sacīja, ka šī nav gluži tā vieta, ko savos stāstos pieminējusi viņas māte, tomēr, satiekoties ar nīceniekiem, viņai izdevies atpazīt dažus uzvārdus, ko minējusi māte. “Pēc kara ļaudis ir izklīduši, šeit uz dzīvi pārcēlušās citas ģimenes, taču tie visi ir nīcenieki,” teica prezidente. Viņa priecājās, redzot Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” bērnu zīmējumus, kuros skatāmi Jāņu vainagi, Līgas un Jāņi, kā arī koši svētku ugunskuri.

Līgotāji no visas pasaules

Skanīgas Jāņu dziesmas dziedāja un sanākušos svētkos sveica ne tikai Nīcas sieviešu kora dziedātājas un Nīcas etnogrāfiskā ansambļa sievas, bet arī Liepājas aktrišu folkloras kopa “Atštaukas”, kuru Jāņu programma guvusi lielu atsaucību un šajās pirmssvētku dienās izskanējusi tuvu un tālu. Ināras Kalnarājas vadītais kolektīvs arī šoreiz sagādāja gan iespēju līdzi dziedāt, gan noskatīties Jāņu nakts rituāliem atbilstošas raganiskas dejas, gan iesaistīja dejās un rotaļās viesus un piedāvāja arī jautrus stāstus par Jāņiem, ticējumus un apdziedāšanu. Netrūka arī Jāņu vainagu namatēvam un Rucavas danču kapelas spēlētu deju. Bet ciešā nīcenieku pulkā kopīgi iedegtais Jāņu ugunskurs lika sajust tradīciju, paaudžu un vienotības spēku – visu to, kas ir Līgo svētku pamatā.
Uz “Kurzemes Vārda” jautājumu par iespaidiem, līgojot mūspusē, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka Nīcas parka vecie koki liecina – šī skaistā vieta jau sen pulcējusi kopā ļaudis šādās svētku reizēs. Un Jāņi patiesi arī esot tā reize, kad cilvēkiem jāpulcējas kopā. Prezidente izteica prieku, ka šeit sapulcējušies ne tikai nīcenieki kuplā pulkā, bet arī cilvēki no tālām zemēm – Īrijas, Kanādas un citām valstīm, par klātesošajiem ārvalstu vēstniekiem nemaz nerunājot. Un viņi visi gatavi līgot, līksmojot no sirds un ievērojot senas tautas tradīcijas.

Labi vārdi liepājniekiem

Nīcenieki sacentās arī par lielāko siera rituli, un divi no sasietajiem Jāņu sieriem patiesi izcēlās ar varenumu. Moteļa “Nīcava” saimniecēm bija izdevies diametrā lielākais siera ritulis, bet Danute Kaire bija sasējusi 7,5 kilogramus smagu Jāņu siera rituli. Saimniece “Kurzemes Vārdam” pat nezināja teikt, cik daudz biezpiena bijis vajadzīgs, lai šādu varenu Jāņa sieru pagatavotu, jo gluži kā senajās dienās viņa joprojām sieru sien, sastāvdaļas ņemot pēc izjūtām.
Bet sirmākie nīcenieki atcerējās laiku, kad Nīcā vizītē bija ieradies Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Netrūka tādu, kas tagad sagaidījuši un personīgi sveikuši jau divus prezidentus, bet arī tiem, kas pirmo reizi klātienē redzēja Vairu Vīķi-Freibergu, tas bija liels piedzīvojums. Pacilātā noskaņojumā svētki turpinājās ar līnijdejām un jautriem dančiem kārtīgā zaļumballē.
Ap pulksten 21 Vaira Vīķe-Freiberga devās uz Liepāju, kur koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” pēc izrādes “Skroderdienas Silmačos” uzrunāja liepājniekus un palīdzēja iedegt Jāņu ugunskuru. Jāņu svinības prezidente beidza Rudbāržos, kur kopā ar ārvalstu vēstniekiem svinēja Kalnamuižas pilī Sieksātē, kur, kā zināms, saimnieko Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska ģimene.
“Līgo un Jāņu svētki latviešiem ir senākā un mīļākā tradīcija. Šie svētki pārdzīvojuši dažādas kundzības un okupācijas gadus. Tieši tāpēc tie gadu pēc gada mums atgādina par piederību mūsu valstij un tautai. Šajos svētkos mēs parasti dodamies pie dabas. Jau gadsimtiem mēs sienam sieru, dzeram alu, kurinām ugunskurus, dziedam dziesmas, meklējam papardes ziedu, gaidām saullēktu un ievērojam dažādas senākās no tradīcijām,” norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs.

Vēstnieki pin vainagus

Mācoties pīt Jāņu vainagus, degustējot alu un sieru Nīcas parkā, līgošanas tradīcijas Latvijā apguva arī ārvalstu diplomātu grupa, bet mājastēva lomā iejutās Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kam pieder ideja par šādu svētku sarīkošanu vēstniekiem.
Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Lūks, kurš ir tāds kā neoficiālais vēstnieku korpusa vecākais, pastāstīja, ka pirms dažiem mēnešiem Liepājas galva piedāvājis sagaidīt Jāņus tieši Kurzemē un, tā kā tas bijis arī sens Lūka kunga sapnis, viņš ar prieku piekritis savus kolēģus sapulcināt uz svinībām mūspusē. Kopā ar Liepājas domes darbiniekiem sagatavota un saskaņota svētku programma, no kuras gan daudz kas līdz pēdējam brīdim diplomātiem turēts noslēpumā. “Esmu šeit kopā ar dēliem Markusu un Martinu, un mēs patiesi labi pavadām laiku. No rīta Rīgā vēl lija, bet te ir tik saulains, ka nav šaubu – esam pareizajā vietā, kur iepazīt latviešu senās Līgo tradīcijas,” sacīja vēstnieks.
Viņš pastāstīja, ka Igaunijā ir līdzīgas vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas, tomēr tie vairāk ir ģimeniski svētki, ko pavada pie ugunskura. Šeit viņš pirmo reizi sastapis sievas, kas var dziedāt Jāņu dziesmas līdz pat rīta gaismai, un norāda, ka Latvijā Līgo svētku tradīcijas ir daudz spēcīgākas, turklāt sajūsmu izraisa ļaužu pulcēšanās kopā un citas izdarības. “Vēstnieki ir pateicīga publika citu kultūru iepazīšanai, tādēļ viņi ar prieku iesaistās piedāvātajās aktivitātēs,” smaidot sacīja Tomass Lūks un viņa kolēģi, priecājoties par “Atštauku” rotaļām un skanīgajām dziesmām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz