Dienas un nakts gaisa temperatūras stipri līdzīgas, vairāk siltas nekā vēsas. Apnicīgs lietus nemoka, rudens vētras arī mūs neapciemo. Tiešām nevar teikt, ka mājās bez apkures būtu nemitīgi jāklabina zobi. Saulainajās dienās var un pat vajag turēt vaļā logus, lai izvelk mitrumu no mājokļiem.

No otras puses, vasara atpakaļ nenāks, un neatliekama nepieciešamība pieslēgt siltuma padevi iestāsies ļoti drīz. Ja daudzdzīvokļu namu apkures sistēmās dzestrākās naktīs jau tagad pacirkulētu siltens ūdentiņš, no rīta ceļoties nemestos zosāda.

Ja mājas spētu runāt, tās kliegtu pēc apkures. Energoefektivitātes eksperti un namu apsaimniekotāji gadu no gada nenogurstoši skaidro, kāpēc nav labi ciesties līdz pēdējam drēgnos dzīvokļos, apgalvojot, ka tā ietaupīsies naudiņa. Nekas neietaupīsies.

Laikus pieslēdzot siltumu un noregulējot siltummezglā pavisam minimālu temperatūru, mēneša rēķins būtu mazāks, nekā tas būs iedomu taupītājiem. Mitrumu piesūkušās ēkas konstrukcijas negausīgi aprīs megavatstundu pēc megavatstundas, bet iedzīvotāji brīnīsies – kā tad tā, tikai pusotru nedēļu kurinājām, bet saņēmām kosmiskus rēķinus!?

Šoruden pie pašreizējām energoresursu cenām sevišķi vajadzētu iedziļināties tēmā, nevis malt mūžseno ”vēl taču var paciesties”.

Daudzas lietas dzīvē notiek tāpēc, ka tā ir darīts vienmēr, tā ir pieņemts, tādi ir saistošie noteikumi, tā noteikts līgumā. Uz apvērsumu vai anarhiju neaicinu, tomēr gribētos, lai dažādās darbībās un lēmumos klātesoša būtu loģika un veselais saprāts.

Tā pati daudz jau diskutētā zāles pļaušana pilsētā, īpaši kad ilgstoša sausuma periodā zāliena vietā paliek sakaltuši brūni rugāji. Liepājas pilsētas izpilddirekcijas pārstāvis neformālā sarunā stāstīja, ka klimata pārmaiņu dēļ drīz nepļausim zāli, mājas krāsosim baltas un būvēsim ar šauriem logiem, citādi karstums pilsētās būs nepanesams.

Nu, un kad mēs varētu vienkārši sākt nepļaut zāli līdz melnai zemei? Varbūt jau šai laikā, kad pilsētu vada vides zinātņu maģistrs?

Tāpat Liepājas ielas jau plikas – puķu kastes, piramīdas ir prom. Leknas, skaistas puķes, kas vēl ziedētu un ļautu mūsu acīm priecāties, vienkārši izplēsa, jo to nosaka līgums. Uzņēmējiem visas uzpariktes jāieziemo līdz šitam datumam, āmen! Nu, tad ierakstām varbūt dokumentos jēdzīgu datumu, kas saskan ar piejūras klimatu?

Labi, ka mana balkona nokarenās begonijas, pelargonijas un portulakas neko nezina par līgumiem un noteikumiem. Zied kupli un krāšņi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.