Ierasti izklaides dzīve koncentrējas pilsētas centrā, un tā pārsvarā ir visur. Apkaimēm jeb mikrorajoniem tipiski ir bāri, kuru āriene jau liecina par to, kādskontingents tur pārsvarā apgrozās, un cilvēks bez saistības ar šo vidi diez vai būs tik izmisis, lai iegrieztos tādos meklēt fona mūziku, dzērienu un kompāniju tā baudīšanai.

Otrs vai pat pirmais populārākais kultūrvietas surogāts ir spēļu zāles, aiz kuru aptumšotajiem logiem ielūkoties mani dzīve piespiedusi reizi mūžā, kad piecos no rīta pēc ierašanās Vitebskā uz festivālu tikai azartspēļu iestādījums bija atvērts un tur varēja dabūt labu, bet Baltkrievijas standartiem neprātīgi dārgu kafiju.

Par laimi, manā Karostā nav ne vienu, ne otru augšminēto objektu. No vienas puses, lieliski, bet no otras – sanāk, ka ir pat tik traki.

Kad Ziemassvētkos arī uz ēkas Ģenerāļa Baloža ielā bija skatāma gaismas un video instalācija, vietējie bija bezgala iepriecināti, ka beidzot vienai izgreznotai eglei un eņģeļiem uz izgriežamā tilta pievienojies vēl kaut kas svētku sajūtas radīšanai un ir iemesls speciāli iziet no mājām.

Nav jau tā, ka nekad nav kur aiziet, bet ne regulāri. Karostas cietums ir brīnišķīga vieta, tomēr tā pamatdarbība ir tūrisms, tādi pasākumi kā pašlaik notiekošais Karostas festivāls nav tik bieži.

Ļoti skaistas un daudzveidīgas tematiskās dienas ar muzikāliem vakariem sezonā rīko “BB Wakepark”, bet atkal – šī ir aktīvās atpūtas un ūdenssporta vieta un kempings, nevis brīvdabas koncertzāle. Ļoti žēl, ka pa skuju taku aizgāja kafejnīca “Rietumkrasts”, kur laiku pa laikam klātesoša bija arī kultūras programma.

Tāpēc no sirds vēlu strādāt, noturēties un attīstīties “Atmodas dārzam”. Saprotams, jau atvēršanas dienā nācās saskarties ar cilvēku sašutumu par to, ka ieejas maksa uz vakara programmu šķita pārmērīgi augsta.

Rupjības, ko, uzzinājusi biļetes cenu, teica kāda krieviski runājoša kompānija, neatkārtošu, bet

vīrieša komentārs “varētu padomāt, ka te uzstāsies Kirkorovs!” lika nodomāt – cik labi, ka jūs izlēmāt te nenākt, šādi ļaudis lai labāk dodas tālāk pameklēt sev adekvātas izklaides.

Satiku vairākus karostniekus, taču pārsvarā publika bija sabraukusi no malu malām. Ar to droši vien jārēķinās arī turpmāk. Izkustināt rītvakar vietējos paklausīties, kā Uldis Rudaks spēlē vecās vinila plates, varētu būt sarežģīti, taču ticu, ka mūzikas skaņas un reklāma no mutes mutē pamazām izvilks no mājām arī tos, kuriem līdz šim bija arguments “pie mums jau nekas nenotiek”.

Gan jau tūristiem patiks, ka “Atmodas dārzā” var garšīgi paēst, jo Karostā, kur ir tik daudz tūrisma magnētu, līdz šim tas bija problemātiski.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.