Sestdien pirmo reizi promenādē, bet jau septīto gadu pēc kārtas, notika Līvas tirgus, kas ir viens no vērienīgākajiem Liepājas kultūras dzīves bezmaksas sarīkojumiem. Tas apvieno gan amatnieku un daiļamata meistaru piedāvājumu, gan kultūras programmu un vēderpriekus.”Kurzemes Vārds” uz tirgu devās, lai, runājoties ar amatniekiem, rastu atbildes uz vairākiem jautājumiem: kā vērtējams šis pasākums? Kā tas atšķiras no gadatirgiem citās pilsētās? Kas ir labs un varbūt ne tik labs Līvas tirgū?

Veidojas Liepājas tēls

Daudzi uzrunātie amatnieki atzina divas lietas. Pirmais – viņi iespēju būt Līvas tirgū uztver kā ļoti izdevīgu pašreklāmu. Kā iespēju iznākt no savām darbnīcām tautā un aci pret aci satikties ar pircējiem. Otrais – Līvas tirgus jau kļuvis par Liepājas tēla neatņemamu sastāvdaļu. Protams, šim ikgadējam sarīkojumam vēl nav daudzu gadu pieredzes kā viduslaiku tirgum Tallinā vai Skandināvijas valstu pilsētās, bet gadu laikā tas kļuvis plašāks un spējis ne tikai noturēt, bet arī spodrināt savu reputāciju. Kā pašu galveno saulītē ceļot amatnieku darbu un viņu daudzveidīgos amatus.

Studijas “Zītars” daiļamata meistare Vaira Viģele stāstīja, ka gatavošanās Līvas tirgum vienmēr notiekot laikus, jo meistari apzinās, ka jāpiedāvā tikai labākais. “Esmu bijusi dažādos tirgos, bet šeit Liepājā, manuprāt, cilvēkos īpaši jūtams saliedētības gars,” piebilda V. Viģele. “Var just, ka tirgus gaidīts un ļaudis šurp nākuši ar labākajām domām. Dzirdams un redzams, ka atbraukuši viesi no citām valstīm. Šis sarīkojums Liepājas tēlam noteikti nāk tikai par labu, jo organizatori strādājuši, lai iznākums būtu noteiktā stilā ieturēts un vienlaikus raibs.”

Interjera dizainere Edīte Bernatoviča: “Liela vērtība, manuprāt, ir tautastērpi, kurus uzvilkuši daudzi amatnieki. Tas sarīkojumam dod patiesu tautiskuma garšu, bet bez pārspīlējumiem. Brīvā gaisotne rada vēlmi parunāties, apmainīties viedokļiem, pat ar līdz tam svešiem cilvēkiem.”

Uz to, ka Līvas tirgum atšķirībā no līdzīgiem sarīkojumiem ir raksturīgs īsts kurzemnieku pamatīgums un vērienīgums, norādīja Cēsu aušanas darbnīcas “Vēverīšas” meistare Dagnija Kupče. Līvas tirgus promenādē viņai radījis salīdzinājumu ar gadatirgu Rostokā, kurā nācies pabūt, – vērienīgums un plašs piedāvājums. Ļoti patīkot Liepājas promenādes dabiskā, nesamākslotā vide. D. Kupče: “Amatnieki ar savām rokām prot pagatavot brīnišķīgas lietas, kuru pārdošanas cena nereti ir zemāka un neatbilst to patiesajai vērtībai. Strādāt, izgatavot kaut ko skaistu ar rokām – tā šodien ir privilēģija. Bezpersoniskā mums apkārt ir ļoti daudz.”

Parādīt, ko ikdienā neredz

Tirgū pašu gatavotos dizaina priekšmetus piedāvāja dizaina darbnīcas “Ideju lidlauks” vadītāja Iveta Kuncīte. Viņasprāt, ikgadējais Līvas tirgus jau kļuvis par gaidītu un kā amatnieku, tā apmeklētāju labi ieredzētu pasākumu. Vieniem tā ir laba iespēja sevi parādīt, godā ceļot tautas mākslu un amatniecības vērtības kopumā. Otriem dota iespēja to visu novērtēt. I. Kuncīte: “Informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga. Tik daudz ļaužu, cik mūsu stendu apskata un ievēro šā tirgus dienas laikā, nekad ikdienā salonā neienāk.”

Mašīnizšūšanas meistare Oļesja Miķelsone no Talsiem: “Līvas tirgus, manuprāt, ir vieta, kur katrs amatnieks var gūt gandarījumu par savu darbu. Ne tik daudz naudas izteiksmē, jo ļaudis tiešām pērk mazāk, cik morālā ziņā. Tas izpaužas tādējādi, ka tirgus apmeklētāji nāk, skatās un patiesi priecājas par darinājumiem. Man tas sagādā īstu prieku, jo redzu, ka mani darbi patīk un raisa pozitīvas emocijas.” Meistare piebilda, ka tieši liepājnieku spēja no sirds priecāties, novērtēt piedāvāto un izrādīt interesi Līvas tirgu atšķir no daudziem citiem.

Visvaldis Leitāns, kurš bija atbraucis no Cēsīm, pārstāvēja amatnieku biedrību “Latvijas keramika”: “Īstu amatnieku, sava amata meistaru, nav nemaz tik daudz. Tādēļ viņi pamatoti lepojas ar to, ko prot un var. Līvas tirgus ir vieta, kur var palepoties. Mana pieredze rāda, ka cilvēkos pamazām nostiprinās pārliecība, ka tieši amatnieku darinājumiem ir īstā vērtība. Katrs no tiem ir oriģināls, lai arī, piemēram, divi pītie grozi izskatītos vienādi. Katrs no tiem gatavots ar meistara rokām un tādēļ ir un būs oriģināls, neatkārtojams. Ļaudis sāk novērtēt īstumu. To var piedāvāt tikai amatnieki, nevis uz konveijera štancēta prece. Oriģināls vienmēr maksās dārgāk nekā rūpnīcā štancētais.”

“Nav ko nīdēt!”

Amatniece Astra Bērziņa uz Liepāju braukusi no Dobeles rajona Grantiņu mājām. Viņa, analizējot Līvas tirgū notiekošo, ar pārliecību optimistiski sacīja: “Kāda runa var būt par krīzi? krīzes nav un nebūs tik ilgi, kamēr būs ļaudis, kuri grib un prot strādāt paši ar savām rokām, nevis izmantot citus. Ja tev rokas un kājas veselas, tad ej, dari un kusties, nevis nīdi un gaidi, kad kāds varbūt pažēlos! Gan mēs, laucinieki, gan visi citi, kas nepadosies, manuprāt, iedvestam pesimismam, – mēs izdzīvosim jebkuros laikos. Tikai jākustas!”

Izdarot secinājumus par sestdien notikušo pasākumu promenādē, manuprāt, galvenais kopsavilkums būtu tieši tāds: Līvas tirgus ir piesaistošs un visdažādāko slāņu ļaudīm simpātisks tieši tādēļ, ka tas ir apliecinājums cilvēka radošumam, talantiem un darba priekam, kas galu galā iemiesojies oriģinālos amatnieku darinājumos. Ja tas viss ir kopā, tad kļūst par nezūdošu enerģiju. Un vēl nianse. Līvas tirgus spēja saliedēt. Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla sacīja, ka šā sarīkojuma laikā īpaši esot jūtama liepājnieku saliedētība: “Šeit, manuprāt, labi jūtams draudzīgums. Tirgū satiekas kā paziņas, tā pavisam sveši cilvēki, bet pāri visam valda liels draudzīgums. Man patīk to just un izbaudīt.”

Runājot par to, kas vienā otrā amatniekā tomēr viesa skumjas, bija mazāka pirktspēja, nekā cerēts. Ļaudis daudz uzmanīgāk un pārdomāti no maciņiem cēla ārā latus un santīmus. Uzklausot kā pārdevēju un amatnieku, tā pircēju, tirgus apmeklētāju viedokļus, vairums atzina, ka Līvas tirgus jaunā atrašanās vieta promenādē, salīdzinot ar Siena tirgu, vērtējama veiksmīgi. Plašums, vairāk vietas darinājumu eksponēšanai, brīvāka apmeklētāju plūsma, sakārtota vide u.c. akcenti.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

 
Ikgadējā lielā tirgošanās nav iedomājama bez tautas mūzikas un dejām, kas Līvas tirgum piešķir tikai tam raksturīgu noskaņu.

Sestdien promenāde tirgus laikā uzņēma tik daudz ļaužu, cik līdz šim vēl nebija pieredzējusi.

Kopā ar keramikas darbnīcas “Virzas” meistariem bērni varēja piedzīvot māla trauku radīšanas brīnumu.

Tirgus moto skanēja: “Sanāk, ļaudis, tuvi tāli, andele sit augstu vilni!”