LTV: “Geju mesija”, cenzūras ēna un aizliegtie mākslinieki. Skandāls ap Veinraitu izgaismo “Liepāja 2027” aizkulises
Gatavojoties vērienīgajam notikumam “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”, publiskota apjomīgā svētku programma ar vairāk nekā 500 notikumiem. Tomēr aiz spožās fasādes plosās pamatīgas kaislības: Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Kultūršoks” ziņo, ka skandāls ap Liepājas Simfoniskā orķestra atteikumu spēlēt kopā ar pasaulslaveno kanādiešu mākslinieku Rufusu Veinraitu ir viens no konfliktiem, kas izgaismo iespējamu politisko iejaukšanos, NVO atstumšanu un mākslas cenzūras mēģinājumus Liepājā.
liepajniekiem.lv
Ne tikai Veinraits: Cenzūras un “savējo būšanas” ēna
LTV raidījums “Kultūršoks” atklāj, ka cīņa par māksliniecisko brīvību Liepājā ilgst jau vairākus mēnešus. Uz nepieciešamību izbeigt politiķu iejaukšanos un vairāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas tieši norādījusi pat Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izveidotā pārraudzības padome.
Liepājā pazīstami kultūras pārstāvji atklāti kritizē par Eiropas kultūras galvaspilsētas pārvaldību.
Arhitekte un publiciste Indra Ķempe uzskata, ka sadarbība notiek tikai ar izmeklētiem cilvēkiem. Kā pēdējo pilienu viņa min atteikumu mākslinieka Kristiana Brektes un viņa audzēkņu projektam, kā arī “Kuldīgas demokrātijas festivāla” rīkotāju aiziešanu no programmas, jo atšķirīgs viedoklis netiek pielaists.
Demokrātijas trūkums: Domes deputāts Salvis Roga (“Progresīvie”) uzsver, ka iesaistīts ir ļoti šaurs cilvēku loks un
pilsētā tiek veidota nedemokrātiska vide, kas rada ilgtermiņa kaitējumu Liepājas tēlam.
Lēmumu pieņemšana aiz slēgtām durvīm: Tāpat skaļu atskaņu savulaik izraisīja politiskais spiediens pret mākslinieka Kriša Salmaņa skulptūras projektu “Pūtiens” (vienradža peldriņķis), ko domes komitejas sākumā mēģināja nobloķēt, bailēs no “nelabvēlīgām asociācijām”.
Rufusa Veinraita koncerts un orķestra iebildumi
Pēdējais skaļais skandāls skāris 2027. gada 30. janvārī paredzēto Rufusa Veinraita koncertu.
Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) no dalības tajā atteicies, spiežot koncertzālei “Lielais dzintars” meklēt un komplektēt citu, tā saucamo festivāla orķestri.
LSO direktors un pašvaldības deputāts Uldis Lipskis (Nacionālā apvienība) paziņoja, ka iemesls ir blīvs darbu grafiks, taču vienlaikus neslēpa iebildumus pret Veinraita dziesmu saturu:
“Par atsevišķiem tekstiem bija zināma diskusija, vai varētu īsināt programmu. Bija atsevišķi vulgāri izteikumi, ko mēs negribējām nodarīt saviem māksliniekiem.”
Kaut arī Lipskis kategoriski noliedza homofobiju un apgalvoja, ka tas nav bijis lēmuma kritērijs,
neoficiāli zināms, ka orķestra vadības iebildumus izraisījusi Veinraita 2004. gada kompozīcija “Geju mesija” (Gay Messiah).
Savukārt “Lielā dzintara” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis raidījumā norādīja, ka koncertzāle nekādu necieņu pret vispārpieņemtajām vērtībām Veinraita jaunradē nav atradusi.
“Jā, ar apzīmējumu programmas mākslinieciskās kvalitātes, kas orķestrim nav pieņemamas, tas tika darīts zināms Liepājas koncertzālei “Lielais dzintars”,” par orķestra atteikumu stāsta O. Silabriedis.
Orķestra atteikums pieņemts zināšanai un sastāvs aizstāts, taču gadījums parāda dziļās ideoloģiskās domstarpības pilsētas vadībā un kultūras iestādēs.
Finanšu pārbīdīšana un audita pieprasījums
Līdztekus saturiskajiem skandāliem samilztot arī finansiālas nesaskaņas. Projekta kopējais budžets ir 22 miljoni eiro, bet Liepājas pašvaldība vēloties samazināt savu tiešo līdzfinansējumu par 3 miljoniem eiro, trūkstošo daļu pārceļot uz valsts un Eiropas Savienības pleciem.
Domes deputāts Salvis Roga raidījumā atklāja, ka, būdams komitejas vadītājs,
rosinājis veikt auditu par naudas izlietojuma caurskatāmību,
jo pamanītas simtos tūkstošu eiro mērāmas summas, kamēr ierindas kultūras darbinieki strādā par minimālo algu vai tuvu tai. Roga pieļauj, ka tieši šī pieprasījuma dēļ zaudējis amatu.
Par spīti visiem skandāliem, Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) un nodibinājuma “Liepāja 2027” vadība apgalvo, ka programma tiks izpildīta par 100%, un uzskata, ka kaislības un viedokļu sadursmes ir dabiska “rokenrola pilsētas” sastāvdaļa.