Uzlika kakla siksnu

D. Romenkova ir ne tikai veterinārārste ar 33 gadu stāžu, bet arī Ķīnas cekulaino suņu audzētāja. Pēc tam, kad Lucifers bija atrasts, lai arī viss beidzās labi, Diānas sirds bija pilna rūgtuma, dusmu un nesapratnes par liepājnieku vienaldzību. Tikai pieci, seši cilvēki būtu pelnījuši patiesu paldies par ieinteresētību un palīdzību.

Ļena dzīvo Madonā, bet viņas 78 gadus vecā mamma – Liepājā. Lai seniorei dotu iemeslu pastaigāties un mājās būtu kāds mīlulis, Ļena no Diānas audzētavas nopirka Ķīnas cekulainā suņa kucēnu, kuram deva vārdu Lucifers. Kad tas paaugās un bija pusgadu vecs, 18. oktobrī meita to atveda uz Liepāju pie mammas.

Ļena pēc dažām dienām, kad Lucifers jaunajās mājās bija iedzīvojies, aizbrauca atpakaļ uz Madonu, suņuku atstājot mammai. Piektdien, 22. oktobrī, seniore ar jauno draugu gatavojās doties pastaigā. Audzētāja bija piekodinājusi, ka kucēns pastaigā jāved ar speciālajiem iemauktiņiem, kuros ieliek kājas un kas aptver krūšukurvi, nevis uzliekot kakla siksnu.

Tā kā laiks bija vēss, saimniece izdomāja jaunajam mīlulim uzvilkt mētelīti, bet, kad tas bija izdarīts, vairs nebija iespējams uz tā uzlikt pastaigu iemauktiņus. Ko darīt? Risinājums atradās ātri. Sieviete paņēma sava iepriekšējā, mirušā suņa kakla siksnu, kas patiesībā Luciferam bija krietni par vaļīgu un devās laukā.

Abiem soļojot pa ielu, garām dārdēdama aizbrauca smagā automašīna.

Kucēns ļoti nobijās, izrāva galvu no kakla siksnas un pārbīlī skrēja prom. Seniore, protams, līdzi aizskriet nevarēja. Viņa zvanīja un par notikušo pastāstīja meitai, kura Madonā kopā ar dēlu kāpa automašīnā un steidzās uz Liepāju.

Sestdien par notikušo tika paziņots arī audzētājai Diānai. Nekavējoties abas ar meitu Madaru no Ikšķiles devās ceļā, lai palīdzētu meklēt Luciferu. Par to, ka pazudis un tiks meklēts kucēns, tika uzrakstīti iesniegumi valsts un pašvaldības policijai.

Naktī, tumsā, aukstumā…

Lucifers Liepājā pirms pazušanas bija dzīvojis nepilnas četras dienas un, kā jau kucēns, nebija vēl ielāgojis savas jaunās mājas. Atbraukušās meklētājas sāka pārmeklēt apkārtni, nāca virsū tumsa un komandantstunda.

Telefona sarunā veterinārārstei ir daudzi dusmīgi vārdi, ko teikt par dažu policistu un pašu liepājnieku vienaldzību.

Tikai viens piemērs. Par savu naudu uz papīra lapām bija izdrukātas un sabiedriskā transporta pieturās izlīmētas lapas ar informāciju par pazudušo kucēnu un lūgumu zvanīt, to ieraugot. Nākamajā dienā lielāko daļu šo ziņojumu bija jau norauti.

”Ne reizi vien meklēšanas laikā, saskārāmies ar attieksmi un tekstiem: ”Tas taču tikai suns!”, ”Ko no klaiņotāja var gribēt”, ”Tas nav mans pienākums palīdzēt meklēt!” u.c.” sašutusi par Liepājā piedzīvoto vienaldzību ir audzētāja.

”Ne reizi vien Lucifera meklēšanas laikā atcerējāmies aizklīdušo, mežā nomirušo puisīti Ivanu… Kāpēc neviens nepievērsa uzmanību vientuļajam, klaiņojošajam bērnam? Kad bija pagājušas piecas diennaktis pēc kucēna pazušanas, cerības sāka zust. Pašas bieži aiz bezspēcības raudājām. Naktis bija aukstas, lietainas, dzīvnieks droši vien neko nebija ēdis, cieta no aukstuma, hipotermijas. Apsvērām iespēju, ka viņš kaut kur viens pats guļ bezspēkā un vienkārši izdziest… Tādu nāvi nevienam negribu novēlēt. Kad ceturtdien Lucifers Zāļu ielas rajonā tika atrasts, mājās vedot automašīnā, kucēns izvēma liepu auglīšus un to augļkopas cieto spārnu. Neko citu nebija atradis, ko apēst, lai remdētu bada sajūtu…”

Neesiet vienaldzīgi!

Kas palīdzēja meklēt un atrast pazudušo? D.Romenkova: ”Ziniet, tas feisbuks nemaz nav nekāds ideālais palīgs. Manuprāt, cilvēkos bija ļoti maza ieinteresētība, atsaucība, dalīšanās. Ļoti lielu paldies es gribu teikt liepājniecēm Kristīnei, Oksanai, Elīnai, Egijai, divām kundzēm gados un diviem kungiem, kuri nebija vienaldzīgi un mēģināja mums palīdzēt. Kā var būt vienalga redzot, ka pa ielu viens pats klīst mazs, nelaimīgs, netīrs, apjucis dzīvnieks! Kā var būt tā, ka neviens pats cilvēks posmā no Pētertirgus rajona līdz Jaunajai ielai un kanāla malai neredzēja balto šķirnes sunīti, kas vairākas dienas pa Liepāju gāja, skrēja viens pats. Visiem bija vienalga?

Tā ir atrunāšanās, ka ”tas suns droši vien klaiņo!”. Suns vienmēr meklē mājas, saimnieku. Viņš ir pazaudējies nevis klaiņo”.

Kad Luciferu izdevās atrast, Ļena un Diāna vienojās, ka sunīti aizvedīs uz Ikšķili un audzētāja tam palīdzēs atkopties. Tad pēc nedēļas Ļena to ņems uz savām mājām Madonā.

Ieteikumi kā rīkoties, ja redzat apjukušu, pazudušu suni:

• novērtējot dzīvnieka izturēšanos, mēģiniet viņu aizturēt. Ja tas izdevies, nogādājiet tuvākajā patversmē.
• ja nevarat to apstādināt, pielabināt nākt klāt, tad sekojiet , lai nepazaudētu, un zvaniet uz dzīvnieku patversmi suņu ķērājam, ziņojiet policijai.
• Ja esat uz ielas un suns blakus, atveriet kādas mājas durvis vai vārtus, vai automašīnas durvis. Dzīvnieks instinktīvi meklē mājas, siltumu, patvērumu.
• Neesiet vienaldzīgi pret ierakstiem sociālajos tīklos, ja kāds meklē savu pazudušo mīluli. Dalieties, palīdziet, meklējiet, cik jūsu spēkos un cik iespējams! Cilvēcība vai nu cilvēkā mīt vai tās nav.