Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. jūlijs

Vārdadiena: Aleksejs, Aleksis

Lustīgākam vakaram – aizmirstās senču ieražas  (1)

Atslēgvārdi ziemassvētki | tradīcijas | folklora

Ziemassvētku vakaru var pavadīt arī lustīgi un jestri, ne tikai sēžot pie televizora vai "glaudot" telefona ekrānu. Te lieti noder mūsu senču dažnedažādie ticējumi un izdarības, ko mēs, pilsētnieki, varam īstenot arī mūsdienās.

Vaicāta par lustīgākajām seno latviešu tradīcijām un izdarībām tieši Ziemassvētku vakarā, folkloras kopas "Atštaukas" vadītāja Ināra Kalnarāja saka: "Salīdzinot ar tiem laikiem, šobrīd situācija ir stipri mainījusies. Mums ir skaistas, tīras mājas vai dzīvokļi, mums ir televizori, telefoni, esam prātīgi, ķekatās neejam. Galvenais ir paēst un saņemt dāvanas." Laikam ejot, cilvēkam ir zudusi saikne ar dabu, zemniecību, laukiem. "Paliekam par pilsētniekiem, cits virs cita dzīvojam daudzstāvu mājās, kur nevaram dejot, jo kaimiņš apakšā rāsies," I.Kalnarāja norāda, ka mūsdienās izveidojusies pavisam cita kultūra, un līdz ar to – cita atmosfēra, nekā senos laikos. Viņasprāt, katram cilvēkam būtu jādzīvo uz zemes, savā mājā. Un tad var iziet savā sētā vai dārzā izpušķot egli, lēkt tai apkārt un priecāties, nedomājot par to, vai kādam traucēšu.

Tam, ka seno latviešu piekoptais mūsdienu cilvēkā var radīt jautājumu – kāda jēga no tā, jo ne man lopi vai lauki – piekrīt arī folkloras kopas "Vēlava" vadītāja Vija Laipniece. Visiem rituāliem, izdarībām, ieražām senču acīs bija nozīme un tie bija saistīti ar dažādām dzīves sfērām, taču galvenokārt vērsti uz laika apstākļiem, labsajūtu un bagātību. Tas bija cerību laiks, kad šķita, ka viss, par ko sapņo, var kļūt par īstenību. Ne velti šodien, lasot Ziemassvētku ticējumus, varam iepazīt senā latvieša domāšanas veidu un uzskatus.

Taču ir, ko mēs no visa tā varam adaptēt šodienai, un Ziemassvētku vakaru darīt interesantāku par, piemēram, sēdēšanu pie televizora ekrāniem vai neskaitāmo mielošanās reizi pie bagātīgi klātā svētku galda. Īpaši par to būtu jāpadomā tiem, kuru ģimenēs aug bērni. "Ziemassvētki, protams, visvairāk ir vajadzīgi tieši mazajiem. Vecākiem jāpacenšas sagādāt ne tikai dāvanas, bagātīgi apklāt galdu, bet arī sagādāt prieku, brīnumu, jautrību," uzskata I.Kalnarāja, aicinot neaizmirst būtiskas lietas. "Ja tu ar bērnu "ņemsies", viņš izaugs un būs labs vecāks arī saviem bērniem." Kopīga piparkūku cepšana, eglītes rotāšana, dzejoļu mācīšanās, dāvanu gatavošana – tās ir tikai dažas no lietām, ko darīt kopā visai ģimenei. "Varat paiet rotaļās, padziedāt, kopā paminēt mīklas. Tikai "aparātus" gan visi nolieciet malā." Ar to I.Kalnarāja domā telefonus, planšetes, datorus, jo galvenais šajā reizē ir satikšanās un parunāšanās citam ar citu.

Kā zināms, viens no raksturīgākajiem latvisko Ziemassvētku rituāliem, ir masku gājiens – ķekatas jeb budēļi. Lai arī V.Laipniece uzskata, ka šis mūsu senču pasākums būtu atstājams ziemas saulgriežu laikam un nošķirams vai īstenojams Jaunajā gadā, I.Kalnarāja domā, ka maskoties var arī 24.decembra vakarā. Taču, ja neesi folklorists, iepriekš jāpagatavojas, jo ķekatai jāmāk taisīt "amzieris". Viens no avotiem, kur meklēt, ir internets. Tur atrodama plaša informācija, rosina I.Kalnarāja. "Ja esi iztaisījies, maskā ietērpies un ciemos ieradies, tad saimniece jāpaslavē, puiši un meitas jāapdzied," norāda "Atštauku" vadītāja.

Taču var, protams, šajā vakarā darīt arī ko citu. "Varat minēt mīklas. Piemēram, viena skolēnu klasīte, kad viesojās pie mums "Namīnā", rādīja mēmo šovu. Tās jau tās pašas mīklas vien ir. Sanāca labi," min I.Kalnarāja. "Tiem, kam ir lauki, var uz lopu kūtiņu aiziet un paampelēties. Piemēram, aitām zirņus pabērt, lai jēriņu pulka, kā to māca ticējumi."

Vaicāta par svinēšanu savā ģimenē, I.Kalnarāja teic, ka viena no tradīcijām Ziemassvētku vakarā ir Līgo dienā nopīto vainagu sadedzināšana kamīnā. "Vainagu prom nemetu. Tajā ir visas deviņreizdeviņas zālītes, viss veselīgais. Pakarināts pie sienas, tas nostāv līdz ziemai, un tad, sakrājies ar visu slikto, skumjām, bēdām, tiek sadedzināts, lai nelaime izkūp zilām ugunīm." Te minama vēl viena ar uguni saistīta aktivitāte. V.Laipniece, viesojoties ar kopu "Vēlava" korporatīvos pasākumos, aicinājusi sanākušos uz papīra uzrakstīt piedzīvotās negatīvās lietas, emocijas un, reizē, kad ugunī tiek iemests bluķis, kurā savāktas visas pērnā gada neveiksmes, nelaimes, sliktie darbi un domas, sadedzināt arī sarakstītās zīmītes. "Es domāju, ka sliktāk no tā jau nevienam nepaliek. Gluži otrādi – tas var ienest dzīvē jaunas vēsmas," domā V.Laipniece.

I.Kalnarājas ģimenē 24.decembra vakarā visi tiekot nopērti ar kadiķa, egles vai priedes zariņu, lai būtu veselība, veiksme. "Zirņi, pupas, cūkas šņukurs. Ziņus ēdam, lai mazāk asaru būtu un vairāk naudas, pupas –, lai briestu, cūkas šņukuru –, lai nākamgad nekā netrūktu," I.Kalnarāja nosauc lietas, kas noteikti tiek liktas uz svētku galda. "Tāpat arī maize, sāls un uguns, – tad nākamais gads būs svētīgs." Vēl šajā vakarā var liet laimes un pazīlēt pēc seno latviešu ticējumiem, jo Ziemassvētku nakti uzskatīja par brīnumu nakti, kad var pareģot precības; secināt, no kuras puses precinieki brauks; uzzināt, kura būs jāprec – māte vai meita. Taču I.Kalnarāja aicina to visu uztvert ar humoru un kā laika kavēkli, nevis maģiju.

Lūk, Ziemassvētku ticējumi, kurā aptverta nākotnes, darba un ražas, laimes, veiksmes un veselības, mīlestības, darba, naudas un bagātības tematika.

Nākotne

* Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
* Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
* Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

Laime, veiksme, veselība

* Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.
* Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
* Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
* Lai veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs, tad Ziemassvētku rītā pirms saules lēkta jāiekur uguns.
* Cūkas šņukurs jāēd visai saimei, lai viss gads būtu svētīgs un nekā netrūktu.
* Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
* Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež.
* Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi: cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.
* Ziemassvētkos vajag vilkt krustu uz visām durvīm, jo savādāk nāk velns iekšā.

Mīlestība

* Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
* Ziemassvētku vakarā meitas nes malku uz istabu, ja pagales pa pārim, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne.
* No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks – necils un nabags.
* Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: „Ū, ū!” Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
* Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
* Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.
* Ziemassvētku naktī meitām guļot jātur kājas neapsegtas – tad puisi pielabinās.
* Ziemassvētku vakarā nedrīkst uz bluķa sēdēt, tad visu gadu vecmeitās būs jāpaliek.
* Jaunas meitas Ziemassvētkos lai sviež pār plecu tupeli: uz kuru pusi krīt purngals, uz to aizprecēs.
* Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti, jāizvēlas katram sava svecīte; kam pirmajam svecīte nodzisīs, tas pirmais precēsies vai aizbrauks ceļojumā, vai vēl ko citu izdarīs - kā norunā.

Darbs, nauda, bagātība

* Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem: cūkas šņukurs, cūkas vai zoss cepetis, šmorētas ribiņas, sutināti kāposti, pelēkie zirņi, speķa pīrādziņi, grūdenis, koča, cepta zivs, plātsmaize, piparkūkas.
* Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.
* Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.
* Pirmajā Ziemassvētku rītā ir jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs neveicoties.
* Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara. Tad turpmāk visi darbi labi veiksies.
* Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.
* Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņu – tad būs daudz naudas.
* Ziemassvētku naktī jāiet basām kājām ābeles purināt – tad nākamajā gadā gaidāma bagātīga ābolu raža.

Ticējumi atlasīti: http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/aktuali/1283-ziemassvetku-ticejumi

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!