Liepājas Raiņa 6. vidusskola
iesaistījusies un jau kopš pērnā gada oktobra savā skolā veiksmīgi īsteno
projektu ”Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos”. Projekts
kopumā ilgst trīs gadus un to īsteno Izglītības attīstības centrs (IAC)
sadarbībā ar dažādiem partneriem Latvijā un ārvalstīs.

”Tas ir plašs starpvalstu
projekts, kura mērķis ir izstrādāt mācību līdzekļus jeb mācību platformu, ar
kuras palīdzību skolēniem stāstīt par globālo izglītību. Ņemot vērā, ka
2015.gads būs Eiropas attīstības gads, manuprāt, ir īpaši svarīgi runāt par globālo
izglītību un aktualizēt dažādas problēmas,” uzsver skolas direktors Kārlis
Strautiņš.

Globālās izglītības
programma balstās uz astoņām sadaļām – cilvēktiesībām, savstarpēju
mijiedarbību, dažādību, ilgtspējīgu attīstību, vērtībām un uzskatiem, sociālo
taisnīgumu, konfliktu risināšanu un globālo pilsonību. Globālās izglītības
mācību materiālus izstrādājis Izglītības attīstības centrs, savukārt projekta
dalībnieku jeb skolu uzdevums ir aprobēt šos mācību līdzekļus savā skolā.

”Praktiski visos mācību
priekšmetos esam iekļāvuši kādu no globālās izglītības projekta tēmām. Šobrīd
ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka ļoti daudzi priekšmeti tiek mācīti starpdisciplināri.
Tas nozīmē, ka, piemēram, mūzika vairs nav tikai mūzika, bet tā tiek skatīta
arī fizikā,” skaidro 6.vidusskola direktors.

Kopā ar direktoru Kārli
Strautiņu aktīvi šajā projektā iesaistījušies arī skolotāji Dace Knīse, Aivars
Blūms un Sintija Pūce. Visa komanda atzīst, ka projekta svarīgākais ieguvums ir
tas, ka bērni un jaunieši sāk domāt par lietām, ko ikdienā nezina vai nepamana
un daudzas no dzirdētajām tēmām raisa diskusijas. Turklāt visi mācību materiāli
veidoti tā, lai skolēni darbotos līdzi un viņos rosinātu vēlmi izzināt.

Runājot par globālām
problēmām kopumā, viegli ieraudzīt to, cik labi patiesībā ir dzīvot Latvijā.
Novērtēt to, ka mums ir salīdzinoši augsta dzimumu līdztiesība, ka bērni var
iet skolā un daudzas citas lietas, par ko ikdienā neaizdomājamies.

Piemēram, runājot par bada
un veselīga uztura tēmu, skolas direktors min tādu terminu kā ”nabadzības
aplis”. ”Tā ir svarīga lieta, par ko mēs ikdienā neaizdomājamies – nabadzīgs
uzturs noved pie nabadzīgām domām, nabadzīgas domas noved pie nabadzīgiem
darbiem, savukārt nabadzīgi darbi noved atpakaļ pie nabadzīga uztura. Un liela
daļa pasaules dzīvo šajā nabadzības aplī,” uzsver K. Strautiņš. Šis ir tikai
viens mazs piemērs, bet tas rosina uz dziļām pārdomām.

Lai gan globālā izglītība un
tās pamattēmas ir ļoti nopietnas, skolēni par tām uzzina un tās apgūst
interaktīvā veidā, ar dažādu spēļu palīdzību, skatoties foto un video
materiālus. Piemēram, spēle ”Kafijas ceļš” parāda kā kafija, ko mēs nopērkam
veikalā, līdz mums ir nonākusi, cik tāls ir tās ceļš un kā tā līdz nokļūšanai
veikalā sadārdzinās, kā arī to, ka šī nauda nebūt nenonāk atpakaļ pie tā, kas
kafijas pupiņas ir novācis sākotnēji.

Caur šo izglītības programmu
jaunas zināšanas un iespējams arī jaunu skatījumu uz aktuālām lietām iegūst ne tikai
paši skolēni, bet arī viņu vecāki, jo nereti bērns arī mājās runā par skolā
dzirdēto. Sociālo zinību skolotāja Dace Knīse un bioloģijas skolotājs Aivars
Blūms stāsta, ja sākotnēji bērni vīpsnājuši par šīm tēmām, tad iesaistoties
stundās kļuvuši arvien ieinteresētāki.

Skatoties filmiņu par dzīvi
Āfrikā vairākkārt nācies to apturēt, jo skolēniem rodas jautājumi, vēlme
diskutēt par redzēto. Skolotāji arī lūguši skolēniem izdomāt un uzzīmēt lietas,
ko viņi vēlētos nosūtīt  kādai Āfrikas
ģimenei. ”Tas viss raisa diskusijas – sūtīt uz turieni naudu, ko uzreiz var
iztērēt, vai tomēr kaut ko citu. Nosūtīt gaļu vai labāk govi? Kas ir labāk un
ilgtspējīgāk?” tā skolotājs Blūms. Tāpat lielu interesi un pārdomas izraisījuši
arī mīti par to, ko Āfrikas iedzīvotāji domā par eiropiešiem un otrādi.

Savukārt pēc stundas, kurā
skolēni iepazina naudu un citu valstu naudaszīmes, arī paši izgatavojuši
Liepājas naudu. Bērni radījuši savas idejas par Liepājas naudu un, kā atzīst
skolotāja Dace Knīse, idejas patiešām ir oriģinālas. ”Tā atkal ir viela
pārdomām – ko vajadzētu likt uz šīm naudas zīmēm, kur tās tērēt un vai Liepājai
tāda nauda vispār ir vajadzīga?”

Vēl viena tēma, kas, lai gan
ir globāla, vistiešākajā mērā attiecas arī uz katru no mums ir ekoloģija jeb
mūsu katra ekoloģiskā pēda. ”Izpildot vienkāršu testu par to, kā mēs dzīvojam
ikdienā, cik daudz saražojam atkritumus un, cik ekoloģiski pareizi dzīvojam,
redzam, ka patiesībā mēs sākam ieaugt paši savos atkritumos,” saka skolotāja
Sintija Pūce.

Šī ir tikai maza daļa no
tēmām, kas skar globālo izglītību, bet tā kā projekts ilgs līdz 2015. gadam vēl
daudzas tikpat interesantas tēmas skolēnus sagaida nākotnē. Arī paši bērni un
jaunieši skolotājiem atzinuši, ka caur spēlēm, video skatīšanos un citām
aktīvām lietām to visu apgūt ir daudz interesantāk un aizraujošāk.