“Tajā atspoguļots manas dzimtas cilvēku, senču, dzīves gājums, sasaistot viņus ar vēsturiskiem notikumiem Liepājā, Latvijā un pasaulē,” laikrakstam pastāsta grāmatas autore.

Lai saglabātu atmiņas

Romāns vēsta par autores vecmāmiņas Matildes mūžu, stāstos izejot cauri gadsimtu ilgam laika posmam.

M. Migla-Streiča atklāj, ka grāmatu pamudinājis rakstīt tas, ka galvā un pierakstos bijis daudz piefiksētu stāstu. “Nebiju domājusi rakstīt tā, lai tiktu izdota grāmata,” atzīst autore.

414 lappušu biezā grāmata tapusi apmēram pusotra gada laikā. M. Miglai-Streičai arī iepriekš bijušas literāras publikācijas, taču šis ir viņas debijas romāns.

No malas raugoties, romānu, turklāt vēsturisku un ar dzimtas pētniecību saistītu, uzrakstīt nav vienkārši. “Es sāku rakstīt sev, lai saglabātu atmiņas. Kam man to glabāt, ja varu uzrakstīt? Norakstīju visu no sevis nost, lai galva nav pilna,” saka autore.

“Katru faktu vajadzēja pārbaudīt, bet jāpastāsta tā, lai ir interesanti lasīt. Televīzijas skola man ļoti noderēja – stāstus taisīju kā tādus mazus sižetiņus. Tad aizsūtīju materiālu uz izdevniecību, atbildi saņēmu ļoti ātri. Pilnīgi apraudājos, tas bija priecīgs pārsteigums – septembrī aizsūtīju, decembrī, pirms Ziemassvētkiem, iznāca grāmata,” viņa atklāj.

Nonāk pie jaunatklājumiem

Autore piekrīt, ka patlaban ļoti populāri ir pētīt ģimeņu un dzimtu izcelšanos, veidot ciltskokus.

Rakstot grāmatu, uz papīra uzlikts ne tikai dzimtas locekļu stāstītais, bet arī meklēti fakti arhīvos, laikrakstu publikācijas.

“Piemēram, mans vecvecvectēvs jeb Matildes tēvs strādāja ostā. Meklēju informāciju, kas tajā laikā notika ostā. Starp citu, grāmatas tapšanas laikā man bija daudz lielu atklājumu. Izrādījās, ka tolaik, kad viņš tur strādāja, no Liepājas gājuši kuģi uz Ameriku. Avīžu rakstos atradu, ka daudzi tad pameta Liepāju. Ne tikai latvieši, cilvēki arī no citurienes ieradās Liepājā, lai dotos tālāk. Tad jau 1918. gads, Latvijas brīvības pasludināšana. Mans vectēvs no tēva puses bija latviešu strēlnieks. Rakstot par saviem senčiem, es uzzināju daudz jaunu faktu. Ielūkojos dzimtas vēsturē caur viena cilvēka skatījumu un caur nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem,” teic M. Migla-Streiča.

Atspoguļotas arī pirmās vēlēšanas, kad cilvēkus piespieda doties vēlēt, kā arī iekļautas cilvēku un valsts vēsturē traģiskas lappuses – par izsūtījumiem.

Tā kā autore Liepājā ir uzaugusi, viņai bijis svarīgi attēlot pilsētu, Liepāja redzama arī uz grāmatas vāka. “Velnciems ir tādēļ, ka tur mana varone Matilde ar vīru uzcēla māju. Iezīmējas kaimiņu stāsti, Matildes viedie sapņi – pareģojumi, kas piepildās,” turpina autore.

Grāmatas tapšanā izmantoti arī autentiski dienasgrāmatu materiāli, taču “Kurzemes Vārdam” M. Migla-Streiča saka, ka tā nav viņas autobiogrāfija. “Tur ir tikai mani, mātes un tēva prototipi. Tā ir mana fantāzija, jo par notikumiem es nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka bija tieši tā, tāpēc ka klāt tiem nebiju. Arī atsevišķiem varoņiem devu citus vārdus,” skaidro autore, atgādinot, ka līdzīgs piemērs ir Vizmas Belševicas romāns “Bille”.