liepajniekiem.lv
Pašvaldības aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) direktora vietnieks Toms Malkevičs savukārt skaidro, ka sabiedriskais transports neatšķiras no citām iestādēm, kurās jāuzrāda biļete, – biļetei ir jābūt, kaut arī ir tiesības braukt bez maksas.
Vai kontrolieriem jāatpazīst sejas?
Liepājas sabiedriskā transporta 3. autobusu Sanita vairākkārt izmantoja pērnā gada 23. decembrī.
Viņa savā “Facebook” kontā raksta, kā aptuveni pusotras stundas laikā dažādos 3. maršruta autobusos kontrole viņu pārbaudījusi četras reizes.
Katrā no kontrolieru pāriem bija viena un tā pati kontroliere, kura arī Sanitu izkontrolēja. Viņai bija derīga tā saucamā donora kartīte (mēnešbiļete ar braukšanas maksas atvieglojumiem donoriem), kuru kopā ar pasi uzrādīja šai kontrolierei.
Ceturtajā braukšanas reizē, kurā neapzināti mājās tika aizmirsta donora kartīte, no kontrolieru labestības vairs ne miņas – kārtības uzraugu pāris
Sanitai izrakstīja 10 eiro soda kvīti un izsēdināja no autobusa trīs pieturas tālāk.
Sanita uzskata, ka kontrolieres ievēro tos cilvēkus, kurus neskaitāmas reizes pārbauda, sakot, ka “nevar būt, ka tu esi pilnīgs robots un neredzi to cilvēku, kuram tu katru reizi prasi dokumentus uzrādīt”.
Viņa ir pārliecināta, ka kontrolierēm bija jāatceras, ka Sanitai kartīte ir.
Liepājniece uzsver, ka autobusos būtu jābūt video reģistratoriem, kas palīdzētu dažādās konfliktsituācijās, arī tam, lai uzraudzītu skaidras naudas norēķinus.
“Viņa [otra kontroliere] man no 50 eiro sākotnēji atdeva 30,” par skaidras naudas norēķiniem, iekasējot soda naudu autobusā, sašutusi ir Sanita.
Uz Sanitas lūgumiem atļaut izkāpt paredzētajā pieturā kontrolieres nereaģēja, tieši pretēji –
“tīri fiziski nostājās kā mūris priekšā, visa tā situācija bija neētiska pašā saknē”.
Autobusā var izrakstīt kvīti, bet ir jābūt iespējai tādu pašu summu samaksāt kasē, ja personai nav iespēja samaksāt autobusā, par sodu sistēmu izsakās Sanita.
“Ir jābūt kaut kādai tehniskai iespējai noskenēt elektroniskajā datu bāzē personalizētu mēnešbiļeti. Ja arī biļete mētājas mājās pa somu, tā ir mana, es automātiski esmu apmaksājusi visus braucienus līdz noteiktam datumam,” stāsta Sanita.
Viņa aicina LST piedāvāt iedzīvotājiem veidu, kur iesniegt ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Uzņēmumam ir jādomā par sava pakalpojuma laikmetīgumu, pauž liepājniece un ierosina, piemēram, aptauju “Lieliskākais sabiedriskā transporta kontrolieris/-e”.
Viņa uzskata, ka kontrolierēm pērnā gada 23. decembrī soda kvīts vietā viņai bija jāizsaka oficiāls brīdinājums.
Naudas sods tika atcelts šī gada 1. februārī pēc iesnieguma izskatīšanas. Tika saņemta kompensācija un izteikts oficiāls brīdinājums par braukšanu bez biļetes.
Var izveidoties putra
LST direktora vietnieks Toms Malkevičs norāda, ka “sabiedriskais transports ir tāda pati vieta kā jebkura cita iestāde. Tiklīdz ir kontrole,
biļetei ir jābūt, tas ir vienīgais veids kā pārbaudīt – cilvēks ir norēķinājies par braucienu vai nav”.
Viņš stāsta, ja biļeti nav iespējams uzrādīt, tad tā tiek uzskatīta par braukšanu bez biļetes un piemēro līgumsodu.
LST nelūdz saviem kontroles darbiniekiem atcerēties pasažieru sejas, jo transportā brauc tūkstošiem cilvēku. Viņš norāda, ka, ja persona kontroli pusotras stundas laikā ir redzējusi trīs reizes, kontrole tajā laika sprīdī redz simtiem pasažieru.
Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, un aģentūrā par ķermeņa video reģistratoriem ir domāts, bet tas šobrīd nav prioritāri.
Par skaidras naudas norēķiniem T. Malkevičs uzsver, ka, tāpat kā jebkur citur, ir jāseko līdzi saņemtajam atlikumam.
LST mēnesī noformē aptuveni 500 līgumsodus un tiek saņemti vairāk nekā 10 iesniegumi, bet “ir jābūt kaut kādam pamatam”, lai līgumsodu atceltu, pauž T. Malkevičs.
“Katrs iesniegums ir individuāls, faktiski mēs reti anulējam līgumsodus,”
stāsta aģentūras pārstāvis.
Viņš norāda, ka “kontrolieris nav vainīgs”, ja pasažieris ir aizmirsis biļeti, un arī šajā gadījumā kontrole ir rīkojusies pareizi. Brīdinājumi aģentūrā tiek izteikti tikai atsevišķos gadījumos.
Par biļetes nozīmīgumu pārstāvis skaidro ar piemēru par šobrīd spēkā esošo 100% atvieglojumu pirmās un otrās grupas invalīdiem un bērniem invalīdiem.
Arī šādiem atvieglojumiem ir nosacījums – lai arī brauciens ir bez maksas, biļete ir jāizņem pie sabiedriskā transporta vadītāja.
“Bez maksas nenozīmē, ka nav biļete.”
Tas ir būtiski aģentūras finansējumam un biļešu uzskaitījumam.
Pārstāvis skaidro, ka, veicot uzlabojumus, kontrolieru darbs ir kļuvis efektīvāks, tiek konstatēti vairāk bezbiļetnieku, palielinās biļešu ienākumi, bet pasažieriem ir pretējs viedoklis.
Ir grūti kontrolierim būt efektīvam un empātiskam vienlaikus, “tad veidojas putra“, norāda T. Malkevičs.
Ieteikumus aģentūrai var sūtīt e-pastā, sociālajos medijos vai lietotnē “Liepājas pilsēta”, kā arī var rakstīt iesniegumus gan elektroniski, gan uz vietas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
