liepajniekiem.lv
Vai ģimenes ārsts drīkstēja atteikt, ja prasījām mājas vizīti vecam un saslimušam ģimenes loceklim?
Šādu jautājumu uzdeva kāda liepājniece, kura lūdza sava ģimenes ārsta palīdzību – ierasties, apskatīt un izmeklēt saslimušo tuvinieci mājās.
Pie tiem, kuriem grūti tikt pašiem
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) pastāsta, ka noteikumos nav definēts, kad ārstam mājas vizītē jāierodas obligāti un kad viņš drīkst šo pakalpojumu atteikt.
“Jāņem vērā, ka mājas vizītes ir jāpiesaka līdz pulksten 15. Ja pacienta dzīvesvieta nav ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, tad
par mājas vizīšu iespējamību ir jāvienojas ar ārstu līguma parakstīšanas brīdī,”
norāda NVD pārstāve Kitija Grīna.
Parasti ģimenes ārsts mājas vizītē apmeklē slimus bērnus, 1. grupas invalīdus, pacientus, kuri vecāki par 80 gadiem, kā arī sociālās aprūpes centra iemītniekus, tos, kas saņem paliatīvo aprūpi vai kam nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija, kā arī pacientus ar psihiskiem traucējumiem.
Ģimenes ārsti mājas vizītē parasti dodas arī pie pacientiem, kuri sasirguši ar gripu tās epidēmijas laikā.
Mediķis mājās pēc iepriekšējas sazināšanās nākamajā dienā var apmeklēt pacientus, kuriem iepriekšējā dienā izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Tātad – mājas vizītes ir aktuālas ģimenēm, kur kādam no tuviniekiem ir apgrūtināta iespēja pārvietoties vai veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt, nogādāt vai pat nav vēlams (vīrusa infekciju dēļ) ierasties ārsta praksē.
Liepājas ģimenes ārste Inese Cēbere stāsta, ka mājas vizītēs iet pie guļošiem pacientiem un invalīdiem, kas neiziet no mājas vai ar ierobežotu pārvietošanās spēju sakarā ar lielu gadu skaitu vai locītavu problēmām.
“Šīs ir plāna vizītes, un es cenšos šāda tipa vizītes veikt vienu reizi gadā,”
viņa uzsver.
Tāpat ģimenes ārsts mājas vizītē apmeklē pacientus, kuri slimo ar Covid-19 infekciju, ja dakteris ir vienojies ar NVD par šī pakalpojuma sniegšanu.
Mājas vizītē mediķis arī ierodas, ja jākonstatē miršanas fakts pacientam, kurš miris mājas apstākļos.
Ir noteiktas atsevišķas pacientu grupas, kurām mājas vizīti apmaksā valsts. Ja par mājas vizīti ir jāmaksā, jāatceras, ka cenrādis katrai ģimenes ārsta praksei var būt atšķirīgs, pauž NVD pārstāve.
Jau minētajiem pacientiem un pacientu grupām, ko mājās apmeklē ģimenes ārsts, mājas vizītes apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
Taču no iepriekš uzskaitītajām grupām līdzmaksājums – 2,85 eiro – ir jāmaksā pacientiem vecumā no 80 gadiem, ar gripu saslimušajiem, pacientiem, pie kuriem devusies neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde (ātrā palīdzība) un ģimenes ārsts vienojies ar pacientu par mājas vizīti, un pacientiem ar psihiskiem traucējumiem ar pamatdiagnozes kodiem F01, F20 un F73 – mājas vizīte, kas nav saistīta ar psihiatrisko ārstēšanu.
Ārsta pieredze
Ierašanās praksē – lielāks ieguvums pacientam
Linda Reicle, ģimenes ārste:
– Iesākumam neliela liriska atkāpe. Pāvilostā viens ārsts ļoti cienījamos gados stāstīja, kā agrākos laikos dakteris zirga pajūgā, kas tika nodrošināta no pilsētas puses, devās vizītēs.
Tam bija zināmas dienas, un apkaimē dzīvojošie ļaudis, kuri sasirguši, izkāra lupatu pie namdurvīm vai sētas staba, lai kučieris zinātu, kur jāiegriežas. Apgaitu sāka pirms saules lēkta un beidza nereti vēlu pēc saules rieta.
Vēl ne tik senā pagātnē, ja skatāmies lielā laika griezumā kopumā, ārstam tiešām sakvojāžā (ārsta portfelis, soma – L. K.) bija tikpat darba lietu, cik kabinetā, un ārstēšanas arī dižās jau nekādas nebija pieejamas.
Man bija liels kultūršoks, kad, atgriežoties no Somijas un sākot darbu šeit, saskāros ar tādu lietu kā mājas vizītes.
Somijā tiem pacientiem, kuri ir ļoti slimi, ar kustību traucējumiem, trūcīgi vai citādi apgrūtināti apmeklēt ārstu praksi, pašvaldība nodrošina transportu vai speciālo transportu. Pašvaldību atbalsts iedzīvotāju transportēšanai, lai tiktu pie ārsta, būtu risinājums.
Taču tā nav tikai Liepājas problēma, bet gan valstiski risināms jautājums.
Ja man kāds oponēs, ka Vācijā, piemēram, ārsts dodas mājas vizītēs, tad gribētu arī uzsvērt otru medaļas pusi – ārstam Vācijas provincē ir tieši tik maz pacientu, ka pulksten 11 prakses durvis tiek aizslēgtas, ārsts, paņēmis sakvojāžu, portatīvu ultrasonogrāfu, dažas ekspresdiagnostikas ierīces un savu kompanjonu – medicīnas māsu –, dodas mājas vizītēs.
Ja mēs vēlamies šo servisu, tad nevaram pieprasīt, ka prakse ir vaļā un pieņem pacientus 8 stundas dienā un gaidīšanas laiks nedrīkst pārsniegt piecas darba dienas. Par to, cik ārsts Vācijā saņem par šādu servisu, es pakautrējos kolēģiem pavaicāt.
Mūsu praksē ir tuvu 3000 pacientiem, dienā tiek apkalpoti vairāki desmiti, līdz pat simtam.
Ja es dodos mājas vizītē, tad vairāki pacienti paliek ar garu degunu, jo laiks uz vietu mājas vizītē un no tās diemžēl ir stipri ilgāks par 30 minūtēm.
Jāuzslavē mūsu pacienti, kuri pa šiem gadiem ir izpratuši situāciju un apzinās, ka vizīte daudzkārt vērtīgāka ir tieši praksē – tur uz vietas ir ne tikai personāls, bet arī iespēja veikt nepieciešamās manipulācijas un procedūras.
Neskatoties uz mūsu centieniem un aicinājumiem apmeklēt praksi klātienē, un mums jādodas nekavējoties mājas vizītē, atgādinu, ka ģimenes ārsta prakses komanda ir tā, kura izvērtēs, vai un kuram nepieciešama mājas vizīte.
Pavisam noteikti mājas vizīte būs pie pacienta, kuru skāris ļoti smags notikums, piemēram, insults, pārvietošanās nav iespējama un ir nepieciešams izvērtēt funkcionēšanas traucējumus, lai iesniegtu dokumentus invaliditātes kārtošanai.
Tāpat praksē ieviests iekšējais noteikums sekot līdzi mūsu ļoti cienījamajiem senioriem ar mājas vizīti reizi gadā – nereti viņi dzīvo iesprostoti savos mitekļos daudzdzīvokļu namu augšējos stāvos, bez lifta, bez adekvāta atbalsta, nereti viņi neko negrib, neko neprasa, bet mēs paši “uzplijamies”, un galu galā ir prieka asaras, ka ir kāds tomēr, kurš rūpējas.
Pacienta pieredze
Mājās mazāk stresa
Līga, bijusī liepājniece:
– Kad vēl līdz kovidam dzīvojām pilsētā, ģimenes ārsta mājas vizīti prasīju vienu reizi.
Mammai toreiz bija 82 gadi. Viņa trīs dienas mocījās ar sāpēm mugurā un sānos, domājām, ka saasinājusies kāda kaulu slimība vecuma dēļ, jo jau iepriekš bija problēmas.
Mamma teica, ka varam mēģināt viņu vest uz praksi, bet baidījās, ka nepaliek vēl sliktāk – sāpes neciešamas! Pieteicu tajā rītā ģimenes ārstam mājas vizīti.
Ģimenes ārsts pēcpusdienā atbrauca, pieteica analīžu pakalpojumu mājās, un,
redzot rezultātus pēc pāris stundām, izrādījās, ka sāp nevis kauli, bet nieres!
Tagad dzīvojam ārpus pilsētas, novadā, un mums ir tā laime būt pazīstamiem ar vietējo feldšeri, mājas vizītes mums tagad mammai ir ierasta lieta.
Es, protams, mammu varu aizvest gan pie pašreizējā ģimenes ārsta, gan pie feldšera, bet mamma ir tādā vecumā, ka ir jāsaudzē un labāk ir, ka tomēr mediķis ierodas mājās. Mazāk stresa tam pacientam.
Tas pats ar maziem bērniem. Meita dzīvo Rīgā, viņai ģimenes ārsts ir arī pediatrs. Reiz, kad mazulis bija ar augstu temperatūru un to vien darīja, kā gulēja, ārsts pats pieteicās braukt uz mājām. Un ģimenes ārsts arī apsekoja mājokli, kad mazulis piedzima.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
