“Kurzemes Vārda” uzrunātie pedagogi Liepājā atzīst, ka nepilnības ir, kaut kam arī piekrīt kolēģu paustajā, tomēr tik krasu viedokli nepauž.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) sola veidot darba grupu kopā ar pedagogiem, lai situāciju labotu. Turklāt šajā mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī.

Aizlēkts par tālu

Liepājas Raiņa vidusskolas matemātikas skolotāja Jolanta Klamere, daloties savās pārdomās par eksaktā mācību priekšmeta apguvi patlaban, saka: “Mūsu skola vienmēr ir bijusi progresīva, mums nesagādā nekādas problēmas jauninājumu ieviešana, tehnoloģijas utt.

Bet man šķiet, ka gribēts aizlēkt par daudz tālu.”

Viņa retoriski jautā: “vai māju var uzbūvēt bez pamatiem? Pašlaik ir tieši tāda sajūta, ka mājai, ko grib būvēt, nav pamatu. Rīgas kolēģu paustajā vēstulē ir atziņas, kurām piekrītu (tāpat kā mani skolas kolēģi) un pieņemu, ka tādēļ manus uzskatus daļa dēvēs par vecmodīgiem vai iesīkstējušiem.”

J. Klamere ir vienisprātis ar vēstulē pausto, ka “1.–6. klašu posmā eksperti ir aizmirsuši seniora Jāņa Menča izstrādāto un gadu desmitos pārbaudīto metodiku matemātikas mācīšanā gan skaitļošanā, gan teksta uzdevumu un loģikas apguvē, ir sajaukta dažādu formu skaitļu darbību secību apguve”.

Kā arī: “7. klasē algebrā apgūstamās tēmas ir sakārtotas aplamā secībā. Mainīgos lielumus neievieš laikus, ar tiem darboties neprot, bet tie ir nepieciešami arī informātikā. Kurss sākas ar kombinatoriku, varbūtības teoriju – ar jautājumiem, kurus var apgūt vēlāk un daudz nopietnākā līmenī, ja zinātu algebriskos pārveidojumus, bet… Par funkcijām – skolēns prot no x atrast y, bet otrādi ne, atrisināt neko nevar, jo vienādojumu risināšana nav apgūta.

Tikai mācību gada beigās vienā kaudzē saliekam vienādojumus, nevienādības, nevienādību sistēmas.”

“Bet, ja esam spējuši izskolot cilvēkus, kas ir radoši domājoši un aizdomājušies, ka vajag izglītības sistēmā veikt izmaiņas, kuras tiešām ir nepieciešamas, tad patiesībā sanāk, ka mēs arī gluži aplami neesam viņus mācījuši,” emocionāli izsakās J. Klamere.

Viņasprāt, liels “Skolas 2030” klupšanas akmens bija reālu mācību materiālu iztrūkums. “Tam vajadzēja būt pilnam komplektam – jaunais standarts, mācību standarts un metodika.

Tad varbūt mēs šajā situācijā nebūtu nonākuši un reālie “izglītības nesēji tautā” – skolotāji – arī saprastu to, ko pašlaik saprot satura veidotāji.”

Liepājas Raiņa vidusskolas matemātikas skolotāji ir nolēmuši atgriezties pie iepriekšējā plānojuma 7.–9. klases kursā. “Šeit mūsu argumenti pilnībā sakrīt ar Rīgas kolēģu minētajiem vēstulē,” norāda J. Klamere.

“Analizējot iepriekšējo trīs gadu pieredzi, skolēnu rezultātus, mēs esam sapratuši, ka mums neder piedāvātais tēmu sadalījums,” skaidro J. Klamere, kādēļ skola ies savu ceļu.

“Šādu radošu skolotāju pieeju arī paredz jaunais standarts. Galvenais, lai ieguvējs ir skolēns, kas matemātikā apgūto reāli prot pielietot arī citos mācību priekšmetos.

Piemēram, 7. klasē sākam ar mainīgo ieviešanu un vienādojumu risināšanu, 8. klasē atgriežam kvadrātvienādojumu, sakarības taisnleņķa trijstūrī… Bet mēs neplānojam taisīt revolūciju. Tikai pamainām dažas tēmas vietām,” uzsver J. Klamere.

Eksāmens nav kļuvis grūtāks

Matemātikas skolotāja J. Klamere arī norāda, ka projektā “Skola 2030” ir arī daudz labu un vērtīgu ideju, kuras skolā tiek izmantotas ikdienas mācību procesā.

Bet tas ticis darīts arī pirms “Skolas 2023”, piemēram, stundu mērķi, atgriezeniskās saites, formatīvie vērtējumi, refleksija par apgūto utt.

“Skolā esam aktualizējuši darbu ar zināšanu plaisām, t. i., skolēni analizē savas kļūdas, konstatē nepietiekamā līmenī apgūtās prasmes un sadarbībā ar skolotāju strādā uz to pilnveidošanu. Kopīgi ar kolēģiem veidojam un pilnveidojam šo metodiku, lai skolēns būtu līdzatbildīgs savu zināšanu kvalitātē.

Pozitīvi vērtēju šogad (beidzot!) līdz matemātikas skolotājiem nonākušos tēmu noslēgumu darbu paraugus, kas visiem skolotājiem dod iespēju izvērtēt un pielāgot pašu veidotos pārbaudes darbus. Domāju, ka

vērtīgs jaunums ir arī pārbaudes darbos un eksāmenos ieviestā sistēma, ka atsevišķu uzdevumu risinājumos tiek papildus vērtēts arī pieraksts un matemātiskās valodas lietojums.”

J. Klameres ieskatā, ieviešot pārmaiņas, vajadzēja saglabāt to, kas bija ļoti labs un stabils un kas nodrošināja pamata matemātiskas zināšanas jebkuram skolēnam.

Tajā ietilpst arī rutīnas treniņa darbs, tīrā mehāniskā atcerēšanās utt. “Jo sportisti arī trenējas, dakteri trenējas,” salīdzina pedagoģe.

“Un to visu varēja “izpušķot un papildināt” ar visu to jauno, skaisto un mūsdienīgo. Lai visiem ir sajūta, ka viņš jūtas labi – gan skolēns, gan skolotājs. Jo

bērns jau arī grib justies labi, ka viņš saprot to, ko viņam stāsta, lai saprot, kas jādara.”

Runājot par vidusskolas posmu, kur matemātika tiek piedāvāta trīs līmeņos: vispārējais, optimālais un augstākais, – tur viss esot pieņemami.

“Vidusskolā 10. un 11. klasē visi skolēni apgūst “Matemātiku I” (optimālo līmeni), bet 12. klasē skolēni izvēlas padziļinātos kursus (arī matemātikā). Tā kā visiem skolēniem pēc tam padziļinātais kurss nebūs vajadzīgs, tad līmenis “Matemātika I” manā skatījumā savās prasībās palicis daudz piezemētāks.

Tāpēc es nedomāju, ka 15% un 20%, kas jāsasniedz eksāmenā, būtu pārmērīgi augstas prasības. Ja paskatītos, cik punktu iespējams iegūt eksāmenā un ko nozīmē saņemt 15%, tad nepieciešamais punktu skaits patiešām nav liels.”

Uzdevumi un arī eksāmens gan 9., gan 11. klasē tīri no matemātiskā viedokļa nemaz nav palicis grūtāks, vērtē J. Klamere.

“Ir savādāks, jo skolēnam ir jāanalizē un jāsaprot, kuru prasmi, kādas zināšanas ir jāpielieto. Daudz teksta, bet mūsdienīgais bērns jau negrib lasīt un negrib domāt, ko viņš ir izlasījis. Līdz ar to eksāmenā rodas problēmas.”

Joprojām pamatīgs darbs skolotājam

Liepājas matemātikas jomas koordinatore, Liepājas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Sandra Šulme, daloties savā viedoklī, saka: “Pilnveidotajā saturā akcenti likti uz to, lai paši skolēni atklāj, domā, analizē, prognozē, izvērtē savu pierakstu, iedziļinās jeb veido izpratni, protams, iemācoties akadēmiskās zināšanas matemātikā.

Tas nostiprina skolēnu problēmu risināšanas, kritiskās domāšanas un citas dzīvē noderīgas prasmes.

Iespējams, ka kādā tematā par daudz, bet tāpēc ir skolotājs, kurš pats izvērtē, cik bieži to darīt savā klasē.”

S. Šulme, uzklausot daļu Liepājas skolotāju, piekrīt vairumam pausto viedokļu par to, ka šajā projektā varēja tikt radīti vairāk metodisko materiālu, kurus izmantot stundu darbā, jo šobrīd ir ļoti pamatīgs darbs skolotājam, lai sagatavotu kvalitatīvu mācību stundu. “Taču materiāli parādās,” viņa saka.

“Mēs pilsētā, piemēram, nupat skolām nosūtījām vidusskolas posmam radītu metodisko materiālu, ko izmantot stundās, ko radīja mūsu pašu pilsētas skolotāja Līga Blumfelde. Zinu, ka ir skolas, kurās skolotāji sadarbojas un dalās savā starpā ar materiāliem.

Lielisks līdzeklis ir Jāņa Vilciņa un viņa komandas izveidotie tēmas noslēguma darbi visās klasēs, kas ļauj skolotājam izvērtēt, kā izdodas sasniegt tematā apgūstamo, par ko skolēns saņem izcilu vērtējumu, tātad vienots redzējums valstī.”

S. Šulme teic, ka viņai ir vairāk bažas par kursu “Matemātika II”, jo saturs ir ļoti blīvs un jāapgūst īsā laika posmā. To vajadzētu pārskatīt.

Viņa skaidro, ka “Matemātikas II” kursa apguvē skolēns paplašinās un padziļinās “Matemātikas I” kursā apgūtās zināšanas.

Viens no mērķiem – lai augstskolā būtu sagatavotāks 1. kursam, kam būs saistība ar matemātiku.

Pie tās skolotāju daļas, kas veidojuši projektā “Skola 2030” matemātikas saturu, S. Šulme neesot bijusi.

“Bet iespējas izteikt viedokli bija gan,” viņa atminas, “kamēr šis fails bija rediģējams. Bet es tajā brīdī nestrādāju posmā 7.–9. klase, nebiju izmēģinājusi mācīt citā tematu secībā, tad līdz ar to priekšlikumus nepaudu. Šobrīd jau otro gadu strādāju 7.–9. klašu posmā.

Pagaidām neredzu, kāpēc vajadzētu būtiski mainīt tematu secību, īpaši, ja eksperti domājuši par vecumposma īpatnībām.

Protams, ja būs argumenti, kas pārliecinās mani par pretējo, tad tos izvērtēšu un domāšu, kā strādāt uz labāko rezultātu skolēnam.”

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar VISC ir apliecinājusi gatavību veidot darba grupu matemātikas satura pilnveidei un tuvākā mēneša laikā gaida matemātikas pedagogu un vēstules autoru pieteikumus dalībai šajā darba grupā. Lai visi kopā vienotos par to, kas tad būtu uzlabojams.

“Manuprāt, sanākt kopā un domāt, ko varētu vēl labāk darīt, būtu labākais risinājums,” piekrīt pedagoģe, “argumentēti pamatojot, domājot arī par skolēnu vecumposmu.”

Vēl laika gana

“Pie katra jaunā ir jāpierod,” savukārt teic Liepājas Liedaga vidusskolas direktore Aija Grīnberga, kas arī pati pasniedz matemātiku.

Kas esot grūtākais, – ka projektu skolās sāka ieviest pakāpeniski: 1., 4., 7. un 10. klasēs, nevis sākts no 1. klasītes un tā aizejot līdz 12. klasei. Līdz ar to neesot pēctecības.

Otra grūtība ir jau minētie mācību materiāli. “Tagad jau pamazām sāk publicēt mācību grāmatas, un nu jau ir tēmām atbilstoši uzdevumi. Bet skolotājiem joprojām ir ļoti liels sagatavošanās darbs.

Lai ietu stundā, ņem vecos materiālus, liek kopā ar jauno saturu.”

“Ja mēs liksim tikai atzīmes, tam nebūs seguma, atbilstošas zināšanas, un tad jau nebūs rezultātu,” saka A. Grīnberga, uzteicot skolas pedagogus, kas atbildīgi pieiet mācību procesam. “Mums ir ļoti labas matemātikas skolotājas. Stingras, prasīgas, līdz ar to ir arī rezultāti.”

Rudenī diagnosticētas 9. un 11. klašu audzēkņu zināšanas. “Rezultāti ir dažādi, ir, kam ir augstas zināšanas, ir, kam nav. Mums ar četriniekiem pabeidza mācību gadu, bija 9. klases audzēkņi, kas palika uz otru gadu,” neslēpj direktore.

IZM lēmusi šajā mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necelt un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā.

Tā nolemts, izvērtējot pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātus, turklāt pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem, kuri eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni.

Liedaga skola, tāpat kā citas izglītības iestādes, kurās mācās caurkritušie, domā par to, kā motivēt viņus mācīties. Bet tas esot grūts uzdevums.

“Skolotāji cenšas, atbalsta komanda strādā, bet pašam bērnam jau šīs motivācijas nav,”

situāciju iezīmē direktore.

Viena 9. klase ir audzināšanā Anastasijai Jericjanai, un starp audzēkņiem ir bērns, kurš palika uz otru gadu. “Konkrēti šim bērnam tā bija mācība. Skolu pabeigt grib un doties tālāk. Zinu, ka ir bērni, kuriem nolaidušās rokas.” Konsultācijas neapmeklē, tāpat arī stundas vai stundās vienkārši sēž un nestrādā.

Līdz mācību gada noslēgumam vien trīs mēneši. “Audzēkņiem šķiet, ka vēl ir ļoti daudz laika. Līdz ar to attieksme ir tāda, ka – vēl visu paspēšu. Gan sagatavoties pārbaudījumiem, gan izdomāt, ko darīt pēc skolas beigšanas. Viņi domā pozitīvi, ka viss būs labi,” secinājusi A. Jericjana pēc pārrunām ar daļu no saviem audzināmajiem.

Direktore uzskata, ka arī bērnu vecākos būtu jāstiprina atbildība par to, ka viņi par saviem bērniem liekas zinis, seko līdzi viņu sekmēm, uzvedībai un motivē mācīties.

Spriest vēl ir pāragri

Jana Veinberga, VISC Komunikācijas nodaļas vadītāja

Pilnveidotā izglītības satura un pieejas ieviešanā vēl joprojām pastāv izaicinājumi, kas saistīti gan ar pandēmijas radītām sekām, gan izglītības satura reformām, tai skaitā mācību materiālu pieejamību, pedagogu profesionālo sagatavotību un vienotas pedagogu izpratnes veidošanu par mācību saturu un tā īstenošanas pieejām.

Vienlaikus jāuzsver, ka mācību programmu regulāra aktualizēšana ir normāls process, kas balstās uz skolotāju praktiķu un ekspertu metodiķu viedokļu izzināšanu, kā arī uz centralizēto valsts pārbaudes darbu rezultātiem.

Šobrīd jaunais saturs tiek īstenots visās klasēs, un tikai pēc laika mēs varam novērtēt, kā jauninājumi darbojas.

Vienlaikus jāuzsver, ka pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem šobrīd vēl ir pāragri spriest par pilnveidotā satura un jaunās pieejas ieviešanas rezultātiem, jo mainījusies ir gan valsts pārbaudes darbu struktūra, kā arī tas, ka 9. klases eksāmena rezultāti tiek laboti centralizēti.

Atbildot uz iepriekšējo skolotāju vēstuli, tika gan sniegta informācija par jautājumiem, kas saistīti ar pilnveidoto matemātikas mācību jomas saturu un eksamināciju, gan notika sarunas ar skolotājiem.

Skolotāji vienmēr ir aicināti piedalīties pilnveidotā satura izstrādē, kā arī sniegt savu viedokli par to, lai nonāktu pie vienota redzējuma par konkrētām darbībām arvien kvalitatīvākai matemātikas mācīšanai.

Darbu pie matemātikas satura pilnveides un metodiskā atbalsta materiāliem bija plānots turpināt pēc Metodiskā atbalsta centra izveides Valsts izglītības satura centrā, plašā mērogā iesaistot šajā darbā valsts ģimnāziju pārstāvjus, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss, ģimnāziju pedagogu pienākums ir piedalīties mācību satura izveidē, izglītības satura pilnveidē, izglītības satura apguves izvērtēšanā, kā arī meistarklašu un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides īstenošanā.

Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas redzams, ka matemātikas pedagogu redzējums par nepieciešamajām izmaiņām matemātikas saturā atšķiras, tādēļ ir svarīgi uzklausīt un sabalansēt visus viedokļus, lai skolēni iegūtu pēc iespējas labāku un turpmākajai dzīvei noderīgāku izglītību.

Uzziņai

Matemātikas CE rezultāti 2022./2023. m. g.

9. klasēs:

• Liepājas Valsts ģimnāzija – 57,8%;
• Draudzīgā aicinājuma vidusskola – 57,4%;
• Liedaga vidusskola – 56,8%;
• Jāņa Čakstes vidusskola – 43,9%;
• Raiņa vidusskola – 42,8%;
• Oskara Kalpaka vidusskola – 40,3%;
• Dzintara vidusskola – 33,8%;
• Piemares pamatskola – 32,1%;
• Rietumkrasta vidusskola – 25,8%.

Vidējais procentuālais kopvērtējums pilsētā – 44,3% (valstī 50,5%).

Vidusskolā:

Augstākajā līmenī (kārtoja 6 skolās):

• Oskara Kalpaka vidusskola – 67,7%;
• Liepājas Valsts ģimnāzija – 57%;
• Draudzīgā aicinājuma vidusskola – 56%;
• Liedaga vidusskola – 51,9%;
• Raiņa vidusskola – 47,4%;
• Dzintara vidusskola – 40,1%.

Vidējais procentuālais kopvērtējums pilsētā – 53,35% (valstī 59,9%).

Optimālajā līmenī:

• Oskara Kalpaka vidusskola – 50,5%;
• Liepājas Valsts ģimnāzija – 50,1%;
• Liedaga vidusskola – 37,7%;
• Dzintara vidusskola – 34,6%;
• Draudzīgā aicinājuma vidusskola – 33,4%;
• Raiņa vidusskola – 29,2%;
• Jāņa Čakstes vidusskola – 25,8%;
• Rietumkrasta vidusskola – 14,6%.

Vidējais procentuālais kopvērtējums pilsētā – 34,5% (valstī 35,1%).

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Es domāju tā: Kurš mācību priekšmets skolā patika?

Maija Ozola – liepājniece:

– Latviešu valoda. Patika un padevās. Līdz 8. klasei ieskaitot, biju labākā skolniece. Līdz vidusskolai man Grobiņas skolā matemātiku mācīja Jānis Jēkabsons, un viņš bija ļoti labs skolotājs. Kad 9. klasē atnāca jauna skolotāja, no matemātikas sāku saprast aizvien mazāk. Skolotāja dotības un prasme organizēt klasi ir ārkārtīgi svarīga.

Inga Dārzniece – izdienas pensijā:

– Latviešu valoda, literatūra, vēsture, sports. Piecu baļļu sistēmā matemātikā man bija 3. Negāja, bija grūti saprast. Skolotāja nebija ieinteresēta. Literatūrā, vēsturē skolotāji bija aizrautīgi un mācēja ieinteresēt. Jāsaka, ka arī ar savu atzīmi 3 līdz šim dzīvē ar visu esmu tikusi lieliski galā!

Lienīte Lapsa – tulce:

– Angļu valoda, jo bija ļoti forša skolotāja. Algebras eksāmens man reizēm joprojām rādās murgos… Matemātika noteikti nebija mīļākā. Matemātikas skolotāja bija arī klases audzinātāja, un viņa bija forša. Man prāts un dotības ir uz humanitāriem mācību priekšmetiem. Reizēm atceros joku: ”Sēžu un gaidu, kad beidzot noderēs skolā mācītie logoritmi…”

Mārtiņš Gāliņš – strādā:

– Matemātika. Ļoti patika, jo sapratu un sanāca. Tā ir galvenā atslēga. Skolotāja loma arī ir ļoti svarīga, jo viņš veido izpratni par savu priekšmetu. Pēc vidusskolas mācījos augstskolā un ieguvu inženiera specialitāti. 

Santa Gāliņa – strādā:

– Vizuālā māksla, jo ar to esmu saistīta no pašas bērnības. Ar matemātiku negāja – nepatika un neizpratu. Pamatskolā matemātikas skolotāja vairāk pievērsās tiem, kas priekšmetu saprata. Pārējie darīja, ko varēja paši, un gāja uz konsultācijām. Mācoties mākslas vidusskolā, matemātika vairs nebija prioritāte. Mūsu bērniem matemātikā palīdzēs vīrs!