Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 24. augusts

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Māmiņas: Valstij bērni ir tikai cipari statistikā  (30)

Atslēgvārdi māmiņu pabalsti |

Foto: www.liepajniekiem.lv

Šobrīd Latvijā vērojama pozitīva tendence attiecībā uz dzimstības pieaugumu. Tas gan ir ļoti neliels. Portāla uzrunātās māmiņas atzina, ka ir vairāki būtiski šķēršļi, kas kavē ģimenēm radīt vairāk mazuļus par vienu vai diviem. Taču, ja ir pārliecība – viss izdosies! – tad tai jāļaujas, atzīst sievietes.

"Rādītāji ir aptuveni tie paši," portālam sacīja Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa, vaicāta par šogad reģistrēto mazuļu skaitu. Būtisks dzimstības pieaugums nav manāms. Pārlūkojot datus no janvāra līdz aprīlim (ieskaitot), 2011.gadā bijuši reģistrēti 240 mazuļi, 2012.gadā – 233, bet 2013.gadā – 250. Tātad šogad līdz 30.aprīlim reģistrēti 250 jaundzimušie, kas ir par 17 bērniem vairāk, nekā pērn šajā periodā. "Ļoti jauki," komentējot situāciju, smaidot sacīja Dz.M.Reisa, cerot, ka pozitīvā tendence turpināsies.

Vairākas portāla uzrunātās māmiņas atzina, ka, laižot pasaulē mazuli, vadījušās pēc sajūtām – ir laiks, nevis domāts par to, kā pēc tam izdzīvot ar mazajiem pabalstiem, ko izmaksā valsts, kā arī citiem jaunām māmiņām nelabvēlīgiem faktoriem. Tas bijis sekundāri. "Mums nebija šaubas. Ja ir tā sajūta, tad nav ko gaidīt. Vecais teiciens, ka bērni dzima arī kara laikā, manuprāt, ir galvenais vadmotīvs," saka divu bērnu – puikas un meitenītes – māmiņa Līga, piebilstot, ka ir tomēr daudzi, kas šo sajūtu apslāpē vai nedzird nemaz. "Man tuvākajiem draugiem visiem ir bērni – pat divi un trīs. Un viņi visi vadās pēc sajūtām – tā ir pareizā izvēle, pareizā investīcija. Par tiem, kas gaida kaut ko no valsts – žēl, ka tā. Viņi nezina, ko palaiž garām." Līga piebilst, ka ar vīru izvēli nav ietekmējuši nekādi valsts pasākumi šai sakarā: "Ja ir ģimene, tur jābūt arī bērniem." Kad gaidījuši pirmo bērniņu, un tas sanācis taisni krīzes laikā, valsts visu "nogriezusi". Tas arī saprasts – jācīnās būs pašiem. Domājot par ģimenes pieaugumu, pāris sevi uzmundrinājis ar vārdiem: "Ja jau sanāca ar pirmo, tad sanāks arī ar otru." Izvēli viņi nav nožēlojuši nevienu brīdi. "Mēs labprāt ģimenē redzētu arī trešo mazuli, bet līdz tam gan vēl jānobriest un jāpaskatās, kā tiksim galā ar diviem," noteic Līga, cerot, ka varbūt pa to laiku valsts un sabiedrība sapratīs, ka ģimenes ir valstiska vērtība.

Marita par māmiņu kļuvusi pirms četriem mēnešiem. "Abi sapratām, ka attiecībās trūkst tikai mazulis, tobrīt par to, vai valsts mums palīdzēs vai nē, nedomājām. Tas nebija svarīgi. Lielu lomu nospēlēja mans vecums, bija pēdējais laiks pirmajam bērniņam," atminas liepājniece. Abi tobrīd strādājuši labos darbos. Tā kā par to, vai spēs atvasīti nodrošināt, nebija jāsatraucas. "Zinu, ka mana draudzene šobrīd nolēmusi, ka laiks mazulim, taču baidās par valsts atbalstu, jo darbs te ir, te nav," vienu no iemesliem, kas "bremzē" ģimenes pieņemt pozitīvu lēmumu attiecībā par bērniņa laišanu pasaulē, min Marita. Pagaidām Marita mēnesī par Kristianu saņem 340 latu lielu pabalstu, pēc diviem gadiem situācija stipri mainīsies. "Pabalsts būs tikai astoņi lati, un, lai gan negribas, nāksies mazo atstāt pieskatīšanai kādam citam, lai varētu atgriezties darbā, jo ar vīra algu vien nepietiks," apsver Marita. Viņa gan necer, ka kādreiz Latvijā varētu būt tik lieli pabalsti bērniem, kā, piemēram, Anglijā. "Tas ir tikai loģiski, ka ar astoņiem latiem mēnesī nepietiek, lai motivētu jaunās māmiņas plānot bērniņus, kā arī darba tirgus vēl nav tik stabils, lai būtu pārliecība par nākotni. Bet gaidīt ar nevar mūžīgi. Kārtīgi jāplāno ģimenes budžets, un mazajam viss pietiks," iedrošina liepājniece. Par vēl kādu mazuli pagaidām Maritas ģimenē nedomā. Diviem vienkārši iztikas līdzekļu nepietiktu.

Domājot par nākotni, lielākais satraukums Līgai ir par meitiņas palaišanu dārziņā un pašas atgriešanos darbā. "Tas iekrīt ziemā, un, ja būs kā pagājušo ziemu, kad abi bērni noslimoja bez pārtraukuma piecus mēnešus, tad man vairāk sanāk sēdēt uz slimības lapas, nekā strādāt. Un tas finansiāli ir briesmīgi, jo neatmaksājas. Un darba devējam arī neesi vajadzīgs, ja regulāri neesi darbā. Atdot visu algu auklei atkal negribas. Bezizeja," problēmas ieskicē Līga. "Par smieklīgajiem bērnu pabalstiem runājot, esmu jau izdusmojusies un izkrenķējusies. Valstij bērni ir tikai cipari statistikā. Saka, ka katram vecākam vajag pa bērnam un trešo valstij, bet vai tā ir nopelnījusi sev tādu dāvanu?" Par dēlu Līga saņem astoņus latus, bet par meitu pagaidām vēl 300 latus lielu pabalstu no valsts.

Jāatzīmē, ka šogad Latvijā dzimuši 4710 bērni, kas ir par 27 bērniem vairāk nekā pērn periodā no janvāra līdz martam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Tikmēr iedzīvotāju dabiskais pieaugums šogad joprojām ir negatīvs, turklāt mirstība šogad pieaugusi, salīdzinot ar 2012.gadu. Šogad mūžībā aizgājuši 8230 cilvēki, bet pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā miruši 8024 cilvēki.

Aprīļa sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,022 miljoni iedzīvotāju.

  • Komentāri (30)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!