liepajniekiem.lv
Vispirms jāparunājas
“Ar suni, kas pirmo reizi aizvests pie grūmera, var diezgan ātri vienoties par sadarbību. Ar kaķi tas noteikti nenotiks tik viegli un ātri,” daloties pieredzē, atzīst N. Ungure. “Ar kaķi ne katrs cilvēks spēj saprasties un sarunāties.
Man ir savi noslēpumi un burvju vārdi, kurus izmantoju, kad pie manis uz grūminga procedūru atved kaķi.”
Saimnieki mēdzot teikt, ka viņiem nekas nesanākot ar kažoka savešanu kārtībā, jo mīlulis to vienkārši neļauj, kož un skrāpē.
Meistare atklāj, ka vismaz stunda vajadzīga, lai viņa ar dzīvnieku iepazītos, paglāstītu, parotaļātos. Tikai pēc tam Nellija var ķerties pie darba, vispirms kažoku ķemmējot, pamazām atbrīvojot no atmirušajām spalvām un savēlumiem.
N. Ungure: “Daudzi joprojām nespēj pieņemt, ka mājas mīluļi kaķi jāmazgā tieši tāpat, kā mazgā suņus, – ar ūdeni un speciālu šampūnu. Tas ir ļoti novecojis uzskats, ka nav nekādas vajadzības visa viņa mūža garumā rūpēties par murrātāja kažoku.” Arī Latvijā nu jau pieejami daudzi profesionāli kopšanas līdzekļi (šampūni, balzami u.c.) speciāli kaķa spalvai.
Vēl viens maldīgs uzskats, kuru, balstoties savā ilggadējā pieredzē, Nellija noliedz: “Cilvēks domā – izvēlēšos kaķi ar īsu spalvu. Par tādu būs daudz vieglāk rūpēties.” Patiesība tāda, ka īsā vai vidēji garā kažoka spalvas ik mēnesi ataug apmēram par 1 centimetru, pēc tam nomainoties, bet garspalvainajiem – tikai par 1 centimetru trīs mēnešos.
Kaķa kažoku nedrīkst noskūt!
Kaķu audzētāja atzīst, ka visvairāk viņu sarūgtina to saimnieku rīcība, kuri, netiekot galā ar mīluļa kažoka kopšanu, paši vai pie kāda grūmera to noskuj.
Jā, tā noteikti ērtāk saimniekam un māja tīrāka, bet nekādā gadījumā nenāk par labu dzīvniekam.
“Kaķis šajā pasaulē atnāk, lai dzīvotu ar spalvu, ar kažoku, nevis noskūts!” nopietni atgādina N. Ungure.
“Kažoks dzīvniekam ir ļoti svarīgs, regulējot ķermeņa temperatūru, aizsargājot vai nu no pārkaršanas, vai aukstuma. Tikpat svarīgs kā acis, ausis, aste u.c.”
Noskūtam kaķim izmainās ķermeņa temperatūras balanss un ļoti bieži tā dēļ pirmās cieš nieres. It īpaši, ja mīlulis jau cienījamos gados, var attīstīties urīna nesaturēšana un citas ar nierēm saistītas problēmas.
Ja alerģisks cilvēks tomēr izvēlas kļūt par kaķa saimnieku, var palīdzēt tas, ka kaķi pietiekami bieži mazgā. Parasti alerģija ir nevis pret izkritušo spalvu, bet gan pret kaķa ādas izdalītajiem taukiem un kažokā uzkrātiem putekļiem.
Tā paša iemesla dēļ tik daudziem veselības problēmas rodas no sfinksa šķirnes kaķiem, bet spalvu, kažoka tiem taču nemaz nav!
Tik un tā dzīvnieks ļoti svīst un āda regulāri izdala taukus. Sfinksu saimnieki labi zina, ka, lai mīlulim būtu laba veselība un izskats, tas regulāri jāmazgā vismaz reizi divās nedēļās, lai atbrīvotos no tauku kārtiņas.
Tāpat rūpīga kopšana nepieciešama arī šobrīd tik populārajiem meinkūniem, kuriem spalva diezgan gara un sataukojas kā ieeļļota. Izmantojot kaķim piemērotus šampūnus un balzamus, var atbrīvoties no 70 un vairāk procentiem atmirušo spalvu.
Kas kaķa kažokā veido savēlumus, pinkas? Atmirušās, izkritušās spalvas, kas salīp ar ādas izdalītajiem taukiem. Plus vēl dzīvoklī esošie putekļi, kas nokļūst kažokā. Pinkas rada iekaisumus, blaugznas. Arī no tām vajag atbrīvoties.
Esot bijis, ka stundas trīs un četras tikai strādājusi, lai atnesto kaķi vispirms atbrīvotu no savēlumiem…
Pieredze liecina, ka ne viens vien saimnieks uzskata – pietiek tikai ar to, ka kažoku izķemmē, bet N. Ungure norāda: “Jā, izķemmēts, bet kaķītis tīrāks tomēr nav kļuvis. Izdalītie tauki turpat būs palikuši.”
Galvenais – uzticēties
Pirms došanās pie N. Ungures saimniekam kaķis nekā īpaši nav jāsagatavo. Vissvarīgākais, lai kaķis nebūtu agresīvs, ar blusām, slims un spētu uzticēties. “Pats galvenais ir uzticēties profesionālim,” meistare piebilst.
Jā, ne viens vien ir mēģinājis savu murrātāju pats mazgāt mājās. Ūdens ar troksni gāžas vannā, duša briesmīgi šņāc un kaķis tādā stresā, ka kož un smagi saskrāpē saimnieku. Ir lietas un pareiza tehnika, kas tomēr būtu jāievēro un jāzina, tāpēc labāk konsultēties.
Meistare saka, ka garspalvainos kaķus vajadzētu sakopt un mazgāt reizi trīs mēnešos, īsspalvainos biežāk, lai dzīvoklis nav piemētāts ar spalvu. Uzskatam, ka, tik bieži mazgājot, āda kļūst sausa, nav pamata, jo viss atkarīgs no mazgāšanas līdzekļiem. Tie izveidoti tādi, kas kaķa ādai kaitējumu nenodarīs, tikai uzlabos tās stāvokli.
Tas, ko mājās kategoriski nedrīkst darīt nekādā gadījumā, – mazgāt kaķi ar sunim vai cilvēkam paredzētu šampūnu! Nellija:
“Reiz pie manis atveda kaķi, kura kažoks sastāvēja no viena vienīga pinku kunkuļa. Saimniece kaķīti bija izmazgājusi ar savu dārgo šampūnu… Nu nevajag tā darīt!”
Vēl meistare iesaka: kad paņemts kaķēns, to jau kopš mazotnes (diviem trim mēnešiem) lēni, uzmanīgi un saudzīgi jāpieradina pie ķemmēšanas un citām kopšanas procedūrām. Praksē kažoka sakopšanai pie viņas atnesti tādi mājas mīluļi, kuriem gadu piecpadsmit un pat septiņpadsmit.
Abi divi pirmo reizi savā mūžā mazgāti un piedzīvojuši agrāk nebaudītu relaksēšanos. Arī saimnieces bijušas vienkārši laimīgas.
Suņi nav imūni pret ērču kodumiem
“Ņemot vērā klimata pārmaiņas, arī mūsu platuma grādos šobrīd plaši sastopamas ērces, kuras inficētas ar dažādiem mikroskopiskiem organismiem – babēzijām, anaplazmām, borēlijām, kas izraisa Laimas slimību,” brīdina Madara Lāce, klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste.
Ja sunim piesūcas ērce, pastāv risks inficēties ar kādu no šiem organismiem, kas tālāk var izraisīt smagu saslimšanu vai pat dzīvnieka nāvi.
Pret ērču pārnēsātajām slimībām sunim imunitāte neveidojas.
Kaķi gan neslimo, jo ērču pārnēsātie mikroorganismi parazitē tieši suņu asinīs.
Lai pasargātu suni no ērču kodumiem, pretlīdzekļi jāizvēlas ļoti atbildīgi. “Lai maksimāli samazinātu risku saslimt ar ērču pārnēsātajām slimībām, es ieteiktu līdzekļus iegādāties veterinārajās klīnikās vai aptiekās. Tirgū šobrīd pieejami dažādas formas un darbības medikamenti,” atgādina M. Lāce.
Galvenie simptomi, kas liecina par ērču izraisītām infekcijas slimībām, var būt dažādi, tomēr babeziozei raksturīgākie ir paaugstināta temperatūra, tumšas krāsas vai brūns urīns, apātija, apetītes zudums.
Anaplazmozes simptomi ir nespecifiski: paaugstināta temperatūra, apātija, apetītes zudums, dažkārt novēro klibumu, nespēju piecelties.
Jebkurā gadījumā, ja suns jūtas slikti, vienmēr ieteicams vērsties pie veterinārārsta, kurš noteikti jautās, vai un kā dzīvnieks ticis pasargāts no ērcēm, un vajadzības gadījumā veiks laboratorisko testēšanu.
Ieteikumi pasargāšanai no ērcēm
Izvērtē dzīvnieka apmatojumu. Ja ir bieza pavilna vai izteikti garš apmatojums, kaklasiksna nebūs piemērotākā izvēle, jo tās darbība atkarīga no tā, cik ciešs kontakts veidojas ar ādu.
Ja dzīvnieks regulāri peldas, nav ieteicams lietot pilienus skaustā, jo to darbības ilgums nebūs paredzams.
Viens no efektīvākajiem un drošākajiem līdzekļiem apstrādei pret ērcēm ir apēdamie gardumi, jo to darbību neietekmē ārējās vides faktori. Apēdamās tabletes jālieto, tikai konsultējoties ar veterinārārstu.
Ja ērce piesūkusies
Nekrīti panikā. Ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem, izmantojot tam speciāli paredzētu pinceti vai āķīšus, kas atvieglo izņemšanu ar visu galvu. Kukainis jāizņem ar rotējošu kustību.
Nekādā gadījumā nedrīkst lietot spirtu vai alkoholu tā saucamajai ērces apdullināšanai. Tas tikai veicinās parazītu iekļūšanu dzīvnieka organismā.
Ja brīdī, kad ērce piesūkusies, tā vēl ir neliela, risks inficēties ar ērču pārnēsātajiem mikroorganismiem ir diezgan mazs. Tik un tā tuvākajās nedēļās pēc ērces noņemšanas jāvēro dzīvnieka pašsajūta. Ja redzamas novirzes – apetītes zudums, urīna krāsas maiņa, apātija vai jebkas cits –, jāvēršas pie veterinārārsta, uzreiz informējot, ka dzīvniekam bija piesūkusies ērce.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
