Otrdiena, 18. februāris Kintija, Kora

“Man šīs mājas patīk labāk”. Iedzīvotājiem ir iespēja veikt brīvprātīgo darbu kādā no Valsts sociālās aprūpes centriem

“Man šīs mājas patīk labāk”. Iedzīvotājiem ir iespēja veikt brīvprātīgo darbu kādā no Valsts sociālās aprūpes centriem
Foto: Egons Zīverts
21.12.2019 07:15

"Kurzemes Vārds"

Jau divu gadu garumā iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties labdarības kampaņā – veikt brīvprātīgo darbu kādā no Valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC). “Mums pieteicās 24 brīvprātīgie. Pēc tam viņi vairs nevarēja izbrīvēt laiku. Šobrīd mums ir astoņi palīgi palikuši,” stāsta VSAC “Kurzeme” vecākā eksperte sociālās aprūpes jautājumos Antra Ose. Cilvēki neesot bijuši gatavi palīdzēt bērniem ar ļoti smagiem veselības traucējumiem.

Lai būtu kārtība

“Kurzemes” vadītājas Litas Bērziņas kabinetā “Kurzemes Vārdu” sagaida divpadsmitgadīgs zēns. Roberta dzīves stāsts jau ir raibāks par daža laba pieaugušā dzīvi. No agra vecuma viņš dzīvojis audžuģimenē. Kādu dienu audžuvecākiem nasta šķitusi par smagu un puika nonācis atpakaļ aprūpes iestādē.

“Man šīs mājas patīk labāk,” saka Roberts, kurš filiālē “Liepāja” dzīvo jau vairāk nekā divus gadus. Viņš ir labs sportists, liels kārtības ieviesējs, palīgs audzinātājām un vēlas kļūt par policistu. “Lai būtu kārtība. Man tas ir svarīgi. Vienmēr visu kārtoju,” nopietns savos spriedumos ir zēns.

“Es gribētu, lai man ir sieva un bērni. Tad man arī būs kārtība.”

Iestādes vadītāja atzīst, ka puika šeit īsti neiederas, jo savā attīstībā esot daudz augstākā līmenī par pārējiem, tāpēc viņa ļoti cerot, ka Robertiņu drīz vien adoptēs kāda ģimene.

“Zēnam ģimenē būtu labāka attīstība,” stāsta L. Bērziņa. Roberta talantu saraksts ir garš – viņš spēlē tenisu, novusu, peld un brauc ar skeitbordu, arī labi zīmē, veido aplikācijas, izšuj, grebj koka figūras un koka virsmās iededzina zīmējumus.

Kopā ar puiku izstaigājam bērnu nama telpas. Viņš labprāt parāda savu kārtīgo skapi, istabiņu, kurā dzīvo, un iepazīstina ar saviem draugiem. Robertam ir divi lieli sapņi – viņš vēlas planšetdatoru un vēl kādreiz aizbraukt uz Ameriku, kur četru gadu vecumā esot bijis kopā ar audžuvecākiem.

Gribas vienkārši papļāpāt

“Mums nav problēmu izdarīt ikdienas aprūpes darbu. Taču mums pietrūkst iespēju katram klientam reizi pa reizei piesaistīt cilvēku, kas pasēdēs un papļāpās, aizvedīs uz centru, pastaigāsies,” stāsta filiāles “Iļģi” vadītāja Gita Dižgalve.

Pērn vadītāja ir uzrakstījusi pieteikumu, ka labprāt uzņemtu kādu brīvprātīgo darbinieku, bet atsaucība bijusi nulle. “Mums arī jāuzmanās, kuram piesaistīt cilvēkus.

Viņi tā kā dadzīši pielīp katram, kas atnāk. Ir gadījumi, kad cilvēks velta uzmanību kādam mūsu klientam, bet pēc tam pazūd… Viņiem sirsniņas ļoti sāp,” stāsta G. Dižgalve.

Viņa skaidro, ka ne visiem klientiem ir radinieki, kuri viņus apciemo. Arī tiem, kuriem ir, nav garantijas, ka kāds atbrauks. Ne mazums esot tādu, kas ievieto savus slimos radus pansionātā un vairs neliekoties ne zinis.

Cilvēki šeit ir ļoti draudzīgi. Ienākot svešiniekam, ziņa tiek nodota tālāk, un pēc kāda laiciņa koridorā sapulcējas paprāvs bariņš interesentu.

“Iļģos” patvērumu raduši dažādi ļaudis – gan tādi, kurus jau no dzimšanas piemeklējis skaudrs liktenis, gan kādreiz atzīti speciālisti, mūža nogalē spēkus zaudējuši pedagogi, pat kāds izbijis veiksmīgs uzņēmējs.

Solveiga Īša šeit dzīvo kopš 2009.gada. Sieviete dzīvojusi ar vecomāti un māsu Valles pagastā. Māsa apprecējās, aizgāja savā dzīvē. Solveiga pabeidza Kokneses internātpalīgskolu, sāka darba gaitas kolhozā par slaucēju.

“Patika man darbiņš ar teliņiem, bet kolhoza laiki beidzās, tāpēc nostrādāju tikai astoņus gadus,” stāsta sieviete. Pēc tam viņa strādājusi dažādus smagus darbus.

Vienīgais dzīves balsts vecāmamma nomira 2001.gadā. Māsa bija pārcēlusies uz Seces pagastu un pierunājusi Solveigu pārcelties turpat. Viņa sarunāja Solveigai aukles darbu. Atkal astoņus gadus nostrādājusi ģimenē, bet darba iespējas beidzās. “Man pietrūkst mājas un māsas, bet šeit ir ļoti labi. Reizi gadā atbrauc māsa. Tad gan esmu ļoti laimīga,” stāsta sieviete.

Solveiga būtu priecīga par biežākiem ciemiņu apmeklējumiem, lai vienkārši parunātos: “Istabiņas biedrenes man tādas nerunīgas. Nav ar ko no sirds papļāpāt.”

Savu laiku sieviete aizpilda, adot un izšujot kartītes. Filiālē “Iļģi” piedāvā dažādas iespējas radoši izpausties – šeit cilvēki gan zīmē, gan lasa, veido no māla, gan ar floristiku, rokdarbiem un kokgriezumiem nodarbojas.

Gan pansionātā, gan bērnu namā bērni un pieaugušie jūtas aprūpēti, taču katram no viņiem ir alkas pēc uzmanības un atzinības. Viņu lielākā vēlme ir būt noderīgiem un kādam vajadzīgiem.

Uzziņai

Kā kļūt par brīvprātīgā darba veicēju

Jāizvēlas VSAC filiāle, kurā vēlaties veikt brīvprātīgo darbu; jāaizpilda pieteikums un jānogādā Labklājības ministrijā vai tuvākajā VSAC filiālē. Pēc pieteikuma izvērtēšanas tiks noslēgts līgums.

VSAC “Kurzeme” filiāles ir “Liepāja” (Apšu ielā 3a), “Iļģi” (Grobiņas pagastā), “Aizvīķi” (Gramzdas pag.), “Dundaga” (Dundagas pag.), “Gudenieki” (Gudenieku pag.), “Veģi” (Abavas pag.).

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli