Divu mēnešu laikā topošās vieglatlētikas manēžas veidols ir uzbūvēts. Šodien būvnieks – akciju sabiedrība “UPB” – ar pasūtītāju – pašvaldību – un nākamo ēkas saimnieku – pašvaldības SIA “Liepājas Olimpiskais centrs” – svin spāru svētkus.

“Spāru svētki ir brīdis, kad varam redzēt visu kopējo būvniecības apjomu – ēkas veidolu, cik tā būs liela, gara un plata. Un tas ir brīdis, kad pasūtītājs ar būvnieku, pēc latviešu tradīcijas, sanāk kopā, novērtē, cik tālu esam tikuši, un novēl cits citam veiksmīgu finišu,” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja uzņēmuma “UPB Nams” valdes loceklis Kārlis Balgalvis.

Tik ātri karkasu bija iespējams samontēt tādēļ, ka “UPB” arī veidoja ēkas tehnisko projektu, un tā tapšanas laikā jau pamazām pasūtīja savās rūpnīcās – “MB Betons” un “RK Metāls” – nepieciešamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas. Manēžas komplekss sastāv no diviem dažādiem funkcionāliem apjomiem. Četrstāvu apjomā atradīsies kopmītnes, ēdnīca, ģērbtuves, dušas, saimniecības telpas, šī ēkas daļa būs 16,29 metrus augsta, bet otrā apjomā – manēža, kuras augstums būs 12,27 metri. Spāru svētki attiecas uz abiem apjomiem, jo tie abi ir jau uzbūvēti līdz jumta konstrukcijām.

“Ēkas mugurkauls ir uzbūvēts, ķeramies pie iekšējiem darbiem, kuri jāveic zem jumta. Visi lielākie darbi –  apdare, segumi, logi, inženierkomunikācijas un citi – tie visi vēl ir priekšā. Tāpēc bija svarīgi karkasu uzbūvēt pēc iespējas ātrāk,” skaidro K. Balgalvis. Nākamie svētki šajā būvobjektā būs tikai tad, kad tas tiks nodots ekspluatācijā, – tam jānotiek 2018. gada janvārī.

Līdz šim būvniecības procesā nekādas būtiskas aizķeršanās nav bijis. Tas tādēļ, ka būvnieks pats ēku projektējis, un “problēmas saknē nav pieļautas”. Lai gan ēkas jumta konstrukcijas veido 400 tonnu metāla, un jumta laidums ir 55 metri, tomēr “UPB” ir būvējis arī ēkas ar 100 metru laidumu, un Liepājas vieglatlētikas manēža konstrukciju ziņā nav unikāla. Tomēr Latvijas mērogiem unikāla ir šī objekta projektēšana – pirmo reizi valstī tehniskais projekts tapis, izmantojot trīsdimensiju modelēšanu, integrējot modelī visas tehniski sarežģītās lietas “līdz katrai skrūvītei”. Latvijas likumdošana šāda veida projektēšanu vēl neprasa, bet ārzemju objektiem 3D modelēšanu “UPB” izmantojis jau agrāk. “Tas reāli ļauj samazināt kļūdu iespējamību,” saka K. Balgalvis. Savukārt ēkas skiču projekta arhitekts ir Andris Kokins, bet tehniskā projekta izpildījums tātad ir “UPB” inženieru un arī arhitektu rokās.

13Skatīt galeriju