Pirmdiena, 24. februāris Diāna, Dina, Dins

Mārtiņam jāatgūst bērnība. Pateicoties sabiedrības atbalstam, izdodas veikt nozīmīgu operāciju

Mārtiņam jāatgūst bērnība. Pateicoties sabiedrības atbalstam, izdodas veikt nozīmīgu operāciju
Foto: no M. Arāja ģimenes arhīva
25.11.2019 07:15

"Kurzemes Vārds"

”Nedēļa mums ir par īsu. Viss jāpaspēj, jāizpilda mājas darbi. Mārtiņš grib labi mācīties. Dakteris vēl neļauj sportot, jo zēns pagaidām nav vērtējams kā citi bērni. Kā novērtēt Mārtiņu pēc pārciestās slimības? Jā, viņš var daudz, bet vēl aizvien – ne tik, cik viņa vienaudži,” skaidro astoņgadīgā Mārtiņa Arāja mamma Zane.

Kavēties nevarēja

Apciemojām Mārtiņu pēc tam, kad viņš šovasar ar sabiedrības atbalstu devās uz Vāciju, kur veica nozīmīgu operāciju – pabeidza procesu, lai sastiprinātu kaulus un tie augtu pareizi un atbilstoši iegultos gūžā.

Puika trīs gadu vecumā pēkšņi sāka klibot. Un tas, kas sakumā šķita tikai futbolā gūta trauma, izrādījās Pertesa slimība, kad noirst un deformējas gūžas kauls.

Lai arī kauls pie šādas diagnozes atjaunojas, tas draudēja neiegulties pareizi un negatīvi ietekmēt Mārtiņa iespējas normāli pārvietoties.

Šogad pavasarī zēnam sāka sāpēt mugura un tirpt kājas, kas liecināja, ka operāciju atlikt nevar un mediķi Vācijā uzstāja, ka augusts ir pēdējais brīdis, kad izņemt iepriekš ieliktās metāla daļas, lai tās neieaugtu kaulā un to nebojātu. Tā kā ģimene jau bija paveikusi daudz ceļā uz atveseļošanos, arī ieguldījusi ne mazums līdzekļu, zēna mamma Zane vērsās pie sabiedrības pēc palīdzības.

Ja vēl mēnesi pirms brauciena puika aizvien baidījās braukt uz Vāciju, tad beigās Mārtiņš atzina: “Es gribu, lai tas viss reiz beidzas!”,” Zane pastāsta. Pacients izrakstīts no slimnīcas pirms plānotā termiņa un kopā ar mammu varējis arī dažas dienas apskatīt Minheni, kas pēc visa piedzīvotā viņam šķita kā balva.

Vēl pāris gadu jāpaciešas

Pirms operācijas Mārtiņš sapņojis par brīdi, kad drīkstēs uzkāpt uz skeitborda dēļa. ”Sapnis šķita tik ļoti tāls un neaizsniedzams,” atminas mamma, rādot bildi, kurā Mārtiņš beidzot piepilda ilgi loloto sapni,” saviļņojumu neslēpj mamma.

Ģimene ir sajūsmināta par Minhenes slimnīcas personāla attieksmi. ”Arī Mārtiņa rotaļlieta Maksis piedalījās operācijā,” stāsta Zane. Uz Mārtiņa gūžas šobrīd redzama vien neliela svītriņa, kas atgādina par sāpju pilnajiem brīžiem, taču nu zēns priecīgs veras nākotnē.

Kaut arī sportot kopā ar klasesbiedriem Mārtiņš vēl nevar, viņa nedēļas plāns ir visai piesātināts, jo jāpaspēj apmeklēt gan peldēšanu un vingrošanu, gan masāžu un silto smilšu terapiju.

Pēc diviem gadiem ārsts Minhenē novērtēs vai atveseļošanās noritējusi veiksmīgi un tad arī spriedīs par Mārtiņa iespējām piedalīties sporta stundās.

”Galvenais, ka viss ir izdarīts tik labi, cik varēja un sekas uz atlikušo mūžu nebūs!” priecājas Zane.

Līdzekļu vākšanu Mārtiņam Arājam organizēja biedrība ”Palīdzēsim viens otram”. Ģimene saņēmusi rēķinu no klīnikas par 7410 eiro, kas ir mazāka nekā iepriekš aplēstā operācijas tāme. ”Nezinām, kāda bija kopējā saziedotā summa, taču no pārpalikuma Mārtiņam tiks nodrošināta rehabilitācija,” paskaidro mamma.

Bez fiziskām nodarbībām nepieciešams arī zēnam pēc operācijas un ilgstošās ārstēšanas palīdzēt atgūties psiholoģiski. ”Mārtiņš ļoti saudzē operēto kāju, jo domā, ka tā var atsākt sāpēt, tādēļ nepieciešams liels darbs, lai sakārtotu emocionālo pasauli,” norāda Zane.

Tomēr viņa cer, ka piedzīvotais paliks vien kā atmiņas, jo atbalsts, ko ģimene sajutusi, patiešām bijis tik nozīmīgs ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli. “Mēs jutām jūsu labās domas!” pateicoties visiem ziedotājiem saka Mārtiņa mamma.

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli