liepajniekiem.lv
Darbs esot tāds, ka viņam un kolēģiem svarīgi saglabāt pozitīvu skatījumu un risināt situācijas ar humoru, lai neapjuktu problēmu jūklī, kas dažreiz gāžas virsū.
Par to jau Emīls runāja
“Esmu no pirmās minūtes liepājnieks, dzimis un audzis Liepājā,” viņš lepojas.
Studējis Rīgā, nedaudz pastrādājis ģoedēzijas lauciņā, bet šodien varot teikt, ka veiksmīgā kārtā šeit atgriezies, jo Liepāja visu laiku palika prātā un sirdī.
Kad radās darba iespēja Komunālajā pārvaldē, izvērtējis, ka tā ir liela daudzfunkciju pašvaldības iestāde, kas nodarbojas ar pietiekami interesantām lietām.
“Sākotnēji līdzēju kolēģiem no Projektēšanas daļas ar ielu projektu sagatavošanu. Pēc tam sāku darbu ceļu nozarē, paralēli studēju maģistrantūrā.
Jaunajos laikos esam ar Liepāju auguši kopā, redzēju, kā tā pārveidojas,”
stāsta M. Jākobsons.
Grūti esot pateikt, kuras no interesēm bērnībā bijušas visplašākās, tomēr, tuvojoties vidusskolas noslēgumam, domājis par inženierzinātnēm un būvniecību, jo vasarās bija pastrādājis būvniecībā. Vienu gadu pat pamācījās Rīgas Celtniecības koledžā.
Saistībā ar Komunālo pārvaldi reizēm ironizējot ar kolēģiem, atminoties filmu “Emīla nedarbi”, kur Emīls gribēja kļūt par komunālās valdes priekšsēdētāju.
“Jautājums, Emīl, kas ir komunālā valde un kas tas par amatu? Šobrīd varu teikt, ka es varētu zināt, par ko Emīls runāja,”
atkal smaida Mārtiņš.
Mašīnas un visvisāda veida transportlīdzekļi zēnam bērnībā patika, acīmredzot saikne ar tām aizvedusi līdz profesionālai darbībai ceļu, satiksmes un transporta jomā.
Mārtiņa tētis Uldis Jākobsons ir žurnālists, strādājis “Kursas Laikā” un “Lauku Avīzē”, ar žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām saistīta arī mamma Gunta Jākobsone, tā ka darbam ar sabiedrības informēšanu viņš vienmēr bijis blakus.
“Darbs ar cilvēkiem ir svarīgs – ir jāinformē, jāsadarbojas,” viņš saka.
Smīdina ar dzelzs seju
“Līderis viņš nebija, jo blakus bija citi izteiktāki klases dzīves organizatori,” Mārtiņu atceras viņa klases audzinātāja vidusskolā Nelima Skudrovska.
Tomēr viņš visur piedalījies, atbalstījis citus. Bijis prātīgs jaunietis, atbildīgs pret to, kas jāizdara.
“Viņam bija kolosāla humora izjūta, varēja sasmīdināt klasi, paturot sev dzelzs seju,”
stāsta matemātikas skolotāja.
Kādu laiku neesot sanācis ar Mārtiņu satikties, taču no bijušajiem skolēniem viņš esot tas, kas vienmēr pienāks un aprunāsies.
Audzinātājai prieks par to, ka audzēknis ir Liepājā, jo viņa paaudzes jaunieši lielākoties izklīduši pa malu malām.
Konkursā uz amatu bija pieteikušies deviņi pretendenti. Pieredzi 18 darba gados un sadarbību ar kolēģiem M. Jākobsons pats vērtē kā savu stipro pusi. Bijušais priekšnieks Jānis Neimanis, ar kuru kopā nostrādāti 12 gadi, atzīst viņu par ļoti labu speciālistu ar spēcīgu loģisko domāšanu.
“Bieži bija jārisina arī nestandarta situācijas, un viņam savā atbildības jomā vienmēr bija risinājumi, kā būtu labāk. Tehniskos risinājumos padomu uzprasīja arī augstākstāvošie,” stāsta kādreizējais pārvaldes vadītājs.
“Man ar viņu bija viegli, jo bija viedoklis, iniciatīva.
Mums ar Mārtiņu labi sapasēja, jo es domāju tā – ja ir slikti ar humora izjūtu, tad ir ļoti grūti strādāt.”
J. Neimanis atzīmē, ka M. Jākobsons vienmēr pilnveidojis zināšanas un kā jauns cilvēks ielu infrastruktūras nozarē ievedis informācijas tehnoloģijas un inovācijas – krustojumu regulēšana, viedie luksofori.
Pazīstams katrs bortakmens
“Komunālā pārvalde ir atbildīga par mūsu pilsētas redzamo daļu,” M. Jākobsons teica, kad dome viņu apstiprināja amatā.
Ko nozīmē šis darba aspekts, jo tiešām pārvalde vienmēr būs pirmais grēkāzis, kam pārmetīs, ka iela nav nokaisīta vai soliņš salauzts?
“Ir brīži, kad tas kreņķē visvairāk, jo liekas, ka darām vislabāko un no sirds. Tomēr kritiku jāmācās uztvert.
Katrs liepājnieks, no rīta pamostoties un paskatoties pa logu, redz kaut ko, par ko varētu būt atbildīga Komunālā pārvalde, mēs nevaram izvairīties. Ir reizes, kad mums pasaka paldies. Tās lietas, ko nevaram izdarīt, plānojam, lai varētu izdarīt.
Mūsu nav daudz, katrs, kurš atbild par kādu jomu, visu redzēt nevar, taču sabiedrība iesaistās un palīdz ieraudzīt lietas, ko mēs varam atrisināt. Tā veidojas laba simbioze,” norāda jaunais vadītājs.
Komunālajā pārvaldē strādā ap 30 darbinieku.
Šajā darbā grūti priecāties par kādu gadalaiku, jo katrs saistās ar risināmu problēmu. Ja norobežojas no amata, tad Mārtiņu visvairāk priecē vasara, kad pilsēta kļūst skaistāka un var to izbaudīt.
“Pavasaris, rudens un ziema pie mums ir ļoti mainīgi, viss pelēks un dubļains, problēmas izskatās mazliet saasināti un nejauki,” viņš pauž.
Jautāts, vai brīvajā laikā spēj atslēgties no darba un, piemēram, pludmalē uzreiz nepamanīt, kas tur tobrīd nav kārtībā, M. Jākobsons atbild – nē. Tas esot neiespējami, jo
visu Liepāju viņš redzot kā lielu darba ofisu.
Komunālajā pārvaldē atslābt nevarot ne brīdi, telefonu Mārtiņš neizslēdzot arī naktīs.
Ielu jautājumi no visa komunālā spektra joprojām aizņemot lielāko daļu sirdī, tāpēc viņu no paveiktā visvairāk priecē uzsāktā Grants ielu programmas īstenošana un jau pārbūvētā Pļavu iela.
Brīvais laiks jāveltī ģimenei, jo trīs bērni nebūšot mierā tikai ar viņa veltīto uzmanību Liepājai, smaida Mārtiņš. Dēli esot pārmantojuši interesi par transportlīdzekļiem un ceļu būvi.
“Dodamies izbraucienos ārpus Liepājas, dabā, arī kaut kur tālāk, lai uz kādu brīdi atslēgtu prātu no urbānās saspringtās gaisotnes. Apmeklējam arī kultūras pasākumus,” viņš pastāsta.
Komunālās valdes priekšsēdētāja skatu uz citām pilsētām gan nevarot atstāt mājās, jo tas, kā viņš saka, esot “profesionālais kretīnisms”.
Taču tā var kaut ko mācīties un aizgūt, rast jaunu skatījumu, jo Liepājā, šķiet, jau pazīstams katrs bortakmens, koks un ceļa zīme.
Vizītkarte
Mārtiņš Jākobsons
- Dzimis 1982. gada 25. novembrī.
- Pabeidzis “pirmo, labāko un vienīgo” Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolu.
- Rīgas Tehniskajā universitātē izstudējis par ģeodēzijas inženieri un ieguvis maģistra grādu transportbūvēs.
- Strādā Komunālajā pārvaldē no 2006. gada, vadījis ceļu nozari, pēc tam Ielu infrastruktūras daļu, bet no pērnā gada septembra pildīja iestādes vadītāja pienākumus.
- Sieva Liene ir vides inženiere “Liepājas RAS”.
- Trīs bērni – Haralds (11), Kristofers (7) un Kate (pusgadiņš).
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
