Anda Pūce
"Kurzemes Vārds"
Viņš ir pārliecināts, ka informācijas ziņā par parlamenta darbu, pieņemtajiem lēmumiem un dažādu institūciju iesaisti cilvēkus nedrīkst atstāt informatīvajā tuksnesī, jo mūsu valsts un sabiedrības konkurētspējai ir būtiski, lai esam uz viena viļņa ar pārējo Eiropu.
– Kur jūs pats guvāt informāciju par EP, pirms sākāt vadīt biroju?
– Droši vien nebūšu tas tipiskākais piemērs, jo, jau ilgus gadus strādājot Eiropas institūcijās, mani darba pienākumi pieprasīja būt informētam par galvenajām aktualitātēm, tāpēc es daudz un regulāri sekoju līdzi, abonēju ziņu kopas, meklēju informāciju EP mājaslapā un citur.
Es joprojām turpinu lasīt avīzes, esmu no tās paaudzes, kas regulāri skatās TV ziņas.
Un man, arī ārzemēs dzīvojot, vienmēr ir bijis svarīgi sekot līdzi tam, kas notiek Latvijā, tāpēc esmu aktīvs mediju satura patērētājs.
– Bet kādi ir populārākie informācijas ieguves kanāli tipiskam Latvijas iedzīvotājam?
– Īstenībā, ja runājam par informāciju par Eiropas Savienību (ES) un tostarp EP, mums ir diezgan labi dati, kas regulāri tiek atjaunoti, un varam uz tiem paskatīties dažādos griezumos.
Tur skaidri redzams, ka digitālie mediji un sociālie tīkli aizvien ir ar pieaugošu auditoriju un ieņem būtisku lomu.
Patiesībā arī televīzija, konkrēti ziņu un analītiskie televīzijas raidījumi Latvijā ir samērā populāri. Tajos cilvēki noskaidro daudz ko par ES institūcijām.
Drukātā prese – laikraksti un žurnāli – tiek patērēti ļoti maz šajā ziņā, jo tiešsaistes ierīces piedzīvo savu uzvaras gājienu.
Tas, kas ērti izlasāms viedtālrunī, tur klausāms un skatāms, ir ļoti populārs, daudziem pat vienīgais saturs, ko cilvēki patērē,
jo īpaši jaunākai paaudzei. Šajā segmentā lielu popularitāti bauda “TikTok”.
Auditorijai, kas galvenokārt izmanto krievu valodu savai ikdienas saziņai savukārt ļoti aktuāls ir “YouTube”.
Un mums jārēķinās, ka tieši sociālo tīklu vietnes nereti ir tās, kur ļaudis uzzina par notiekošo. Tāpēc mums EP birojos jāstrādā šajos kanālos aizvien aktīvāk, ko arī darām – audzējot sekotāju skaitu tādās vietnēs kā “Facebook”, “X” un citās.
Taču tradicionālie mediji nav miruši, ir auditorijas segments, ko tie aizsniedz, tāpēc mēs sadarbojamies arī ar žurnālistiem, tostarp reģionālajiem, lai uzlabotu izpratni par EP darbu, vēstītu par jaunumiem un notiekošo ES institūcijās.
– Kā redzat birojā, cik liela Latvijā vispār ir interese par EP darbu? Vai saņemat daudz informācijas pieprasījumu?
– Varu teikt, ka 5–10 dažādus jautājumus saņemam katru dienu. Daļa no tiem ir ātri atbildami, vienkārši, bet daļa prasa laiku, lai varētu korekti cilvēkam atbildēt, ir sarežģītāki.
Un arī ceļi, kā ļaudis ar savām vajadzībām nokļūst līdz mums, ir visdažādākie. Kāds pie mums vēršas kā pie pirmajiem, cits tiek nosūtīts jau tad, kad nav saņēmis atbildi citur.
Bet galvenais, ka ir interese un cilvēki vēlas uzzināt un saprast lietas, kas saistītas ar EP darbu.
Mums jau tad atliek tikai novirzīt tur, kur viņš var tikt pie precīzākas atbildes, tāpēc cenšamies šos te dažādos informācijas kanālus sastrukturēt, koriģēt to pieejamību un saprotamību.
– Daudzi jau zina, ka pašiem EP deputātiem ir vesela finansējuma pakete, kas domāta tieši saziņai ar vēlētājiem. Kā vērtējat, no kā atkarīgs, cik veiksmīga ir katra ievēlētā parlamentārieša individuālā komunikācijas stratēģija?
– Nesen ir ievēlēti vairāki jauni deputāti, tāpēc skatīsimies, kā viņiem veiksies ar šo, taču, atskatoties uz iepriekšējo EP sasaukumu vai pirmsvēlēšanu aktivitātēm, jāteic, ka būtiska ir tieši katra paša aktivitāte sociālajos tīklos, kas ir tie populārākie kanāli.
Auditorija ļoti novērtē tādu patiesumu no deputātu puses, arī atklātību.
Ja deputāts ir godīgs un atvērts savā komunikācijā, viņš arī bauda sekotāju simpātijas.
Ir deputāti, kas sociālajos tīklos ir mazāk aktīvi un pieturas pie tradicionālo mediju kanāliem.
Stratēģija tiešām katram atšķiras, tāpēc tikai pēc laika redzēsim, kura būs veiksmīgāka. Bet katram ir sava mērķauditorija, ar kuru viņš strādā, tāpēc nav viena pareizā ceļa šajā ziņā.
Rīki, kas pieejami, visiem ir vienādi, tāpēc es teiktu, ka šeit visu izšķirs spēja būt radošam, bet uzticamība ir ļoti pieprasīta no auditorijas šajos viltus ziņu un plašas dezinformācijas apstākļos.
Arī Latvijas deputāti ņem vērā jaunākās tendences sociālajos tīklos, viņi ir gatavi runāt ar auditoriju ne tikai par saviem tiešajiem darba pienākumiem, bet izteikt viedokli un rādīt EP aizkulises, tāpēc redzēsim, kā viņiem klāsies šajos piecos gados darbā ar auditoriju.
– Līdz šim daudz runājām tieši par informācijas ieguves kanāliem, taču tikpat būtiski ir veidot izpratni par EP darbu. Jums birojā ir daudz aktivitāšu, kas saistītas tieši ar konkrētu sociālo grupu izglītošanu.
– Demokrātija tiešām nav nekāds skatītāju sports, tā jāpraktizē ikdienā, demokrātijas sistēma sākas vietējā pašvaldībā, kopienā, skolā, līdz pat EP.
Lai stiprinātu šo izpratni par demokrātiju Eiropā, mums tiešām ir daudz labu iestrādņu, ko turpināsim, cenšoties pievērsties arī tiem sekotoriem, kur varbūt iepriekš nepietika spēka.
Mums ir lielisks projekts “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola”, kas šogad uzsāks savu devīto sezonu.
Programmā, ko biroji īsteno visā Eiropā, no Latvijas piedalās 90 skolas no dažādiem novadiem un pilsētām, simtiem skolotāju saņem metodisku atbalstu un ap 35 tūkstošiem skolēnu gūst zināšanas par ES un apgūst pilsoniskās līdzdalības prasmes.
Šis ir ļoti veiksmīgs projekts, kurā pats ar prieku iesaistīšos ne tikai Latvijā, jo tas labi parāda, kā uzlabojas izpratne par EP darbu, un jaunieši tajā ļoti aizrautīgi darbojas.
Turklāt beidzamo EP vēlēšanu aktivitātes apkopojums Latvijā skaidri parādīja, ka
tas nelielais pieaugums bija tieši uz jauniešu rēķina.
Tāpēc mans mērķis būtu šo piecu gadu laikā līdz nākamajām vēlēšanām panākt tiešām jūtamu pieaugumu, paplašinot to Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri saprot, cik būtiska ir viņu dalība vēlēšanās, nobalsojot par Latvijas pārstāvjiem EP, lai viņu balss tiktu sadzirdēta Eiropā.
Mēs šajā ziņā atpaliekam no saviem kaimiņiem Baltijā, esam zem vidējā rādītāja Eiropā, un tieši panākt lielāku aktivitāti vēlēšanās ir viens no mūsu mērķiem.
Deputāti pirms vēlēšanām ir ļoti aktīvi, bet pēc ievēlēšanas tā aktivitāte krītas, tāpēc šoreiz sadarbībā ar “Europe Direct” centriem visā Latvijā rīkosim tikšanās ar mūsu parlamentāriešiem, lai cilvēki var viņiem pa tiešo uzdot savus jautājumus, personīgi uzrunāt, jo tas noteikti ir daudz labāk, nekā komunicēt sociālajos tīklos vai medijos.
Tāpat mums būs raidierakstu sērija katram deputātam ar kādu pazīstamu influenceri jeb ietekmētāju, lai parādītu deputātus no tāda personīgāka skatu punkta.
Un, protams, saglabāsim, žurnālistu braucienus uz Briseli un Strasbūru, lai viņi var uzdot savus jautājumus parlamentāriešiem tieši, konfrontēt un novērot viņus darba vidē EP institūcijās.
Ticiet man, parlamenta darba sistēma tiešām ir sarežģīta, lēmumu pieņemšanas process nav vienkāršs, un izpratnei par šīs sistēmas darbību ir būtiska nozīme.
CV
Mārtiņš Zemītis, EP biroja Latvijā vadītājs
- Stenforda universitātes (ASV) bakalaurs starptautiskajās attiecībās un Rīgas Juridiskās augstskolas maģistrs ES un starptautiskajās tiesībās.
- Kopš 2004. gada strādājis dažādās ES un starptautiskās institūcijās, ieskaitot Pasaules Banku un Pasaules Tirdzniecības organizāciju.
- Bijis EP deputāta palīgs un Budžeta komitejas administrators. Kopš 2014. gada ekonomikas padomnieks un vadītāja vietnieks EK pārstāvniecībās Latvijā un Maltā.
- Brīvajā laikā skrien, peld, brauc ar velosipēdu un lasa grāmatas par Eiropas vēsturi.
Uzziņai
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā
Adrese: Aspazijas bulvāris 28 (3. st.), Rīgā, LV-1050, Latvija
Kontakti: tālr. 67085460, [email protected].
Biroja uzdevums ir atbalstīt Eiropas Parlamenta (EP) deputātus viņu darbā un informēt Latvijas cilvēkus par EP darbu un lēmumiem, tāpēc biroja komanda:
- nodrošina Latvijas sabiedrībai un medijiem precīzu informāciju par EP darbu un deputātu aktivitātēm, kā arī stāsta par to, kā EP pieņemtie lēmumi ietekmē dzīvi Latvijā;
- organizē “karstas” debates par EP aktualitātēm, sekmējot viedokļu dažādību un aicinot cienīt ikkatra cilvēka tiesības “darbināt demokrātiju”;
- iestājas par ES vērtībām, piemēram, organizējot LUX filmu dienas, kuru mērķis ir vērst uzmanību uz Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem;
- aktīvi sadarbojas ar skolām visā Latvijā, piemēram, īstenojot EP Vēstnieku skolu programmu, un piedāvā dažādus konkursus (piemēram, Euroscola) un prakses iespējas jauniešiem;
- uztur un atbalsta aktīvo eiropiešu kopienu mesesamkopa.eu, kā arī mudina Latvijas pilsoņus piedalīties EP vēlēšanās;
- nodrošina Latvijas medijiem iespēju būt klāt EP darba centrā Strasbūrā un Briselē.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
