liepajniekiem.lv
“Vairs vispār neredzu”
52 gadus vecais Jānis veikalā “Maxima XX” Klaipēdas ielā 62 aptuveni mēnesi nostrādājis par krāvēju. Vīrietis saka, ka viņam nekādu pārkāpumu darbā neesot bijis.
“Maiņā biju vienīgais krāvējs pa visu lielo “Maximu”. Strādāju no sešiem rītā līdz pieciem vakarā.
Pat nebija laika uz brīdi apsēsties – visu laiku kustībā,”
stāsta liepājnieks.
Šī gada 15. janvārī pēc astoņu stundu ilgas strādāšanas preču pieņēmējs viņam uzdevis steidzami iztukšot kartona presi.
Sapresētā kartona konteineram preču pieņēmējs pievilcis gumijas siksnu un steidzinājis, lai Jānis konteineru ved ārā.
Kad Jānis mēģinājis konteineru iestumt piekabē, gumijas siksna saplīsusi un strādnieks esot sajutis spēcīgu sitienu pa kreiso aci.
Viņam kļuvis slikti, sākusi sāpēt galva. Apsēdies, lai nenokristu no rampas un izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas viņu nogādājusi slimnīcā.
Tur cietušo izmeklējis acu ārsts un traumatologs.
Jānis sūdzējies par redzes zudumu kreisajā acī. Ārsts konstatējis, ka akūta ķirurģiskā ārstēšana vismaz tobrīd nav bijusi nepieciešama.
Slimnīcā uz Jāņa kreisās acs uzlikts plāksteris, lasāms izrakstā no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.
Norādīts, ka pacientam papildus nepieciešama neirologa konsultācija. Jānis apliecina – uz pārbaudi pie šī speciālista vīrietis joprojām nav bijis.
Jānis apgalvo, ka pēc negadījuma tajā pašā dienā darba devējs viņam iedevis parakstīt iesniegumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu (pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu).
Kā pēdējā darba diena norādīts 25. janvāris.
Parakstot šo vienošanos, vīrietis apliecinājis, ka viņam nav nekādu pretenziju vai prasījumu pret darba devēju.
Pēcāk Jānis iesniegumā Valsts darba inspekcijai (VDI) pauž, ka tobrīd neesot sapratis dokumenta saturu, jo bijis šoka stāvoklī.
Kāpēc no darba atlaists, viņš nezinot. Jānis pieļauj, ka darba devējs šādi rīkojies, jo viņš pēc negadījuma izsaucis ātro palīdzību.
“Ja reiz esmu guvis traumu, viņi taču varēja man piedāvāt citu darbu, piemēram, par kasieri vai taromāta apkalpotāju. Kur es tagad kā tāds kroplis…”
nosaka Jānis.
Kopš nelaimes gadījuma pagājuši divi mēneši, un Jānis stāsta, ka turpina ārstēt darbā gūto traumu. “Ar kreiso aci es vairs vispār neko neredzu!” viņš apgalvo.
Speciālista slēdziena, kas apliecina redzes zudumu traumētajā acī, Jānim gan šobrīd nav.
Atšķirīga notikumu gaita
“Maxima Latvija” notikušo komentē atturīgi, taču noprotams, ka kompānijas rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka “velns nav tik melns, kā to mālē”, un darbs vīrietim uzteikts nevis pēc acs traumēšanas, bet gan jau dažas stundas pirms negadījuma.
Jānis nav izturējis pārbaudes laiku. Taču konkrētu iemeslu, kāpēc vīrietis atlaists no darba, uzņēmums gan atturas atklāt.
“Izsakām nožēlu par radušos atgadījumu. Pēc mūsu rīcībā esošas informācijas, kas ir apliecināma un uz faktiem balstīta, esam konstatējuši, ka personas minētā notikumu gaita un secība ir atšķirīga no mūsu dokumentācijā fiksētās. Proti,
abpusēja vienošanās par darba attiecību izbeigšanu tika parakstīta dienas pirmajā pusē, pirms notikušā incidenta,”
norāda “Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule.
Kompānija uzsver, ka tās galvenā prioritāte ir darba drošība kā veikalos, tā arī loģistikas centrā, administrācijā, pārtikas ražošanā un citos departamentos.
L. Dupate-Ugule: “Mūsu rūpes par darba drošību ietver darbinieku apmācības, pēc tam veicot arī testu, lai pārliecinātos, ka kolēģi ir pilnībā informēti par darba drošības jautājumiem un sagatavoti ikdienas pienākumu veikšanai.
Apmācības ietver jautājumus par darba aizsardzību, tiek veikta darba drošības instruktāža, arī apgūta drošības instrukcija signalizācijas nostrādes gadījumā un bijusi iepazīstināšana ar darba vides riskiem.
Arī šajā konkrētajā gadījumā darbinieks, uzsākot darba gaitas, ir veicis nepieciešamās apmācības gan darba drošībā, gan tiešajos darba pienākumos, kā arī iepazinies ar darba līgumu, kurā norādīts darba laiks un citi darbam svarīgi aspekti.”
Veselības traucējumi – viegli
VDI norāda, ka nelaimes gadījumā darbā Jānim radītie veselības traucējumi bija viegli. Šādus nelaimes gadījumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem izmeklē darba devējs.
“Notikušo nelaimes gadījumu darbā darba devējs izmeklēja un nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas aktu reģistrēja Valsts darba inspekcijā.
Konkrētajā gadījumā kā nelaimes gadījuma cēlonis tika norādīts nedroša cilvēka rīcība/lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes,”
skaidro VDI pārstāve Dace Stivriņa.
Inspekcija arī skaidro, ka iniciēt darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, var gan darbinieks, gan darba devējs jebkurā laikā – attiecīgi arī uzreiz pēc negadījuma.
Ja otra puse piekrīt izteiktajam piedāvājumam, vienošanās slēdzama rakstveidā, kas šajā gadījumā arī noticis.
Savukārt, ja otra puse nepiekrīt darba tiesisko attiecību pārtraukšanai pēc pušu vienošanās, darba tiesisko attiecību pārtraukšana, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, nevar notikt.
“Līdz ar to darbiniekam,
ja viņš nepiekrīt darba tiesisko attiecību pārtraukšanai, pusēm vienojoties, bija tiesības nepiekrist un atteikties parakstīt dokumentus
par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, pusēm vienojoties.
Tāpat, ja darbiniekam nebija saprotams izsniegtā dokumenta saturs, viņam bija tiesības palūgt izsniegt dokumentu, lai iepazītos ar tā saturu, un tikai tad izlemt, parakstīt vai neparakstīt dokumentu,” klāsta VDI.
Strīda gadījumā vienošanos par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
