Jūrniecības koledžā notiek dokumentu pieņemšana mācībām gan pēc pamatskolas beigšanas, gan koledžā.

“Jauniešu interese par jūrniecības specialitātēm šovasar ir lielāka nekā pērn un aizpagājušajā gadā,” paskaidroja Jūrniecības koledžas direktora vietniece Dzintra Putniņa. Taču tiem jaunajiem zēniem, kuri izvēlējušies pēc 9. klases apgūt kuģu mehāniķa un kuģu vadītāja specialitāti, nākas apstāties skaudrās dzīves realitātes priekšā. “Mums ir samazinātas budžeta vietas, un līdz ar to tikai 25 topošie kuģu mehāniķi varēs mācīties, nemaksājot par zinību apguvi,” paskaidroja Dzintra Putniņa. Bet jau tagad šajā specialitātē pieteikušies vairāk nekā par piecdesmit pretendentu, tāpat ir zēni, kas iesnieguši dokumentus kuģu vadītāja specialitātē, kur vispār nav budžeta grupu.

“Mēs esam gatavi nodrošināt izglītību, mums ir profesionāli pedagoģisko speciālistu kadri. No skolas pedagogi nav aizgājuši arī šajos saspringtajos laikos, un tas ir labi, jo jūrniecības speciālistu, kas var savas zināšanas nodot jaunajai paaudzei, nav nemaz tik daudz,” turpināja direktora vietniece. Taču, uzzinot, ka par mācībām jūrskolā var nākties maksāt 800 latu gadā, vecāki apsver, vai tomēr neizņemt dokumentus un neiet mācīties tur, kur par to nav jāmaksā.

“Taču mēs varam pateikt, ka ar jūrniecību saistītas specialitātes ir nepieciešamas darba tirgū. Eiropas kuģošanas nozare izjūt ilgstošu nepieciešamību pēc kuģu virsniekiem, pēdējās aplēses rāda, ka tie varētu būt ap 30 000 kuģu vadītāju un mehāniķu. Arī citu jūras profesiju pārstāvju flotē trūkst, darbs uz jūras kuģiem ir nodrošināts, tas ir labi samaksāts atkarībā no jūrnieka sagatavotības pakāpes un amata,” sacīja koledžas direktors Ivars Virga, uzsverot, ka koledžas beidzēji bez darba nepaliek.

Tie, kas beiguši jūrskolu, var turpināt mācības koledžā, kur iegūst pirmā līmeņa augstāko izglītību. Starp šiem puišiem ir arī Jevgeņijs Čerņavskis, kas iesākto zināšanu apguvi turpinās kuģu stūrmaņa specialitātē. Jevgeņijs uzskata, ka mūsu jūrskola viņam devusi labas zināšanas, teoriju viņš papildinājis trīs praksēs, braucot jūrā uz dažādu valstu kuģiem. “Kad tu pa īstam stāvi pie kuģa stūres, tad tikai tu redzi, cik atbildīga un nopietna ir šī profesija,” par iegūto izglītību gandarīts jaunais stūrmanis.

Kuģu stūrmaņu specialitāti koledžā šogad pabeidzis Arturs Rozentāls. Viņš atzina: “Lai strādātu jūrā, pilnīgi pietiek ar koledžas diplomu. Uzskatu, ka Liepājā iegūtā izglītība ļauj iet tālāk. Man vēl ir jāiegūst darba diploms, jānoliek pārbaudījums Jūrnieku reģistrā, un man ir plāni, kur likt lietā savas koledžā iegūtās zināšanas un iemaņas.”

Šogad koledža budžeta grupā uzņem stūrmaņus, mehāniķus un loģistikas speciālistus. Jūrniecības koledžā izveidota jauna specialitāte “Tiesību zinātne un jūras tiesības”. Tajā var apgūt zināšanas, ko dod līdzīga programma juridiskajās mācību iestādēs, kas papildinātas tieši ar jūras tiesību bloku, kas nepieciešams speciālistiem, kas saistīti ar darbu jūrā (stūrmaņi, kapteiņi, mehāniķi, citi jūras profesiju cilvēki), ostās, menedžmenta kompānijās, apdrošināšanas sabiedrībās, visur, kur tiesību joma saskaras ar jūras tiesībām. Jaunajā programmā studijas būs par maksu, tajā uzņem studentus ar vidusskolas vai speciālo vidējo izglītību. Mācību ilgums dienas nodaļā ir trīs gadi, nepilna laika studijas ilgst četrus gadus.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds” 

Aleksandru Ždanu, kurš vēlas mācīties par kuģu vadītāju, konsultē uzņemšanas komisijas locekle Anita Pūpola.