Tomēr ir arī indīgās vielas, kas var izraisīt tūlītēju nāvi, vēzi vai citas veselības problēmas.

Viens no šādiem bīstamiem produktiem, kas satur daudz cilvēka dzīvībai un veselībai bīstamu vielu, ir cigaretes. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos veidojas aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi, insultu, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, smaganu slimības, kā arī iedragāt kopējo imūnsistēmu.

Cigarešu dūmos esošās indīgās vielas nosacīti varam iedalīt trīs lielās grupās: indīgas gāzes (oglekļa monoksīds, ūdeņraža cianīds, amonjaks, butāns u. c.), toksiskie metāli (svins, hroms, kadmijs, arsēns u. c.) un citas vēzi izraisošas vielas (darva, polonijs 210, benzopirēns u. c.)

Parasti arsēns ir viena no pirmajām vielām, kas nāk prātā, ja runājam par cilvēku noindēšanu vēsturē vai kriminālromānos. Tomēr to varam atrast bīstamā daudzumā arī cigarešu dūmos. Arsēns var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process.

Vēl viena ārkārtīgi kaitīga viela, ko uzņemam ar cigarešu dūmiem, ir tvana gāze jeb oglekļa monoksīds. Tvana gāze organismā izraisa skābekļa trūkumu, traucē orgānu darbību un rada ļoti nopietnas veselības problēmas.

Savukārt cigarešu dūmos sastopamā darva ir tumši brūns vai melns viskozs šķidrums, ko ražo no oglēm, koksnes, naftas vai kūdras. Tā uzkrājas plaušās un laika gaitā plaušu audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi un citas saslimšanas. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem.

Amonjaka vārds Latvijā asociējas ar vairākām kritiskām drošības situācijām un tā uzglabāšanas izaicinājumiem ostās. Tomēr tas ir sastopams arī cigaretēs un var izraisīt astmu un paaugstinātu asinsspiedienu.

Vēl viena visai plaši pazīstama un indīga viela, kas ir sastopama cigarešu dūmos, ir cianīds. Rūpniecībā cianīdu izmanto papīra, tekstila un plastmasas ražošanā. Savukārt ūdeņraža cianīds veidojas, cianīdu apvienojot ar ūdeņradi. Ūdeņraža cianīds ir bīstams ķīmisks savienojums, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.

Viela, ko saista ar leikēmijas veidošanos un kas ir satopama cigarešu dūmos, ir benzopirēns. Tā ir spēcīga vēzi izraisoša ķīmiska viela, ko plaši izmanto arī naftas ķīmijas rūpniecībā. Tāpat vēzi var izraisīt cigaretēs esošas kadmijs, kas papildus var radīt arī nieru bojājumus un veicināt asinsrites nosprostošanos. Kadmiju parasti izmanto dažādiem mērķiem rūpniecībā – akumulatoros, kodolsistēmas kontrolē, fotokopēšanas iekārtās, lāzerprinteros u. c.

Pie nedaudz ”eksotiskākām” cigarešu dūmos esošajām indīgām vielām varam pieskaitīt poloniju 210, kas ir radioaktīva viela un izraisa vēzi. Radioaktīvās daļiņas nogulsnējas smēķētāju plaušās, kur tās turpina uzkrāties, kamēr vien cilvēks smēķē. Laika gaitā starojums iedarbojas uz plaušām un var veicināt plaušu vēzi.

Mazāk dzirdēta, bet ļoti indīga viela ir toluols, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus, atmiņas zudumu, sliktu dūšu, bezspēku un kustību traucējumus. Ķīmisko vielu izmanto eļļās un krāsu šķīdinātājos.

Savukārt toksisko smago metālu kategoriju cigarešu dūmos pārstāv svins. Tas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.

Vislabākais veids, kā izvairīties no šo indīgo vielu uzņemšanas, ir nesmēķēt pašam un neļaut sev tuvumā smēķēt nevienam citam. Tomēr dažkārt to nav nemaz tik vienkārši izdarīt, jo ne visi spēj atmest. Savukārt citi ir gatavi sadzīvot ar šo kaitīgo ieradumu, neskatoties uz tā bīstamību veselībai nu dzīvībai. Tāpēc mūsdienās arvien vairāk tiek domāts par jauniem un inovatīviem risinājumiem, kas smēķētājiem palīdzētu atmest smēķēšanu vai vismaz samazināt cigarešu kaitīgo ietekmi, pārslēdzoties uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un dūmu.