liepajniekiem.lv
Lai aprunātos par šiem un citiem jautājumiem, Liepājas veselības aprūpes iestādēs viesojās veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Reģionālās vizītes laikā Liepājā ministrs apmeklēja Liepājas Reģionālo (LRS) slimnīcu, Piejūras slimnīcu, Baltijas rehabilitācijas centru un biedrību “Dižvanagi”, kā arī paviesojās Liepājas ģimenes veselības centrā, kas ir ārstes Lindas Reicles jaunizveidotā ģimenes ārsta prakse.
Pirmais pieturpunkts bija slimnīca, LRS pārstāvji izrādīja ministram gaišās slimnīcas nodaļas un telpas, ko H. A. Meri vērtēja atzinīgi.
Tikšanās laikā noskaidrojam, ka 2023. gads LRS slimnīcā aizvadīts ar minimāliem zaudējumiem.
“Jā, saprotu, ka mīnuss budžetā nebija tik liels, kā sākotnēji šķita. Par vienu esmu drošs – šis gads būs labāks nekā pagājušais.
Jau gadam sākoties, papildu budžets piešķirts mediķu atalgojumam un ēdināšanas apmaksai, iepriekš tie bija 3 eiro dienā, šobrīd būs 8 eiro.
Tāpat tiks paaugstināti tarifi intensīvajās palātās, jo tās izmaksā visdārgāk. Turklāt papildus vēl tiks piešķirts budžets, precīzu summu gan šobrīd nosaukt nevaru. No piešķirtajiem 275 miljoniem eiro 167 tika iztērēti primārajām vajadzībām nozarē.
Pāri palikušie vairāk nekā 100 miljoni eiro paredzēti slimnīcu un primārās aprūpes, ģimenes ārstu vajadzībām, kā arī dažādu jaunu izmeklējumu un kompensējamo medikamentu nodrošināšanai.
Bez šaubām, gribas vairāk atbalstīt Latvijas iedzīvotājus un kompensēt lielāku procentu daļu medikamentu iegādei.
Līdz aprīlim ir jāizlemj par šīs summas sadali, tādēļ notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm,” skaidro veselības ministrs.
“To, vai LRS vajadzības ir sadzirdētas, redzēsim tikai pēc tam, kad sekos attiecīgās darbības,” pēc tikšanās ar ministru saka LRS ārstniecības direktors Edvīns Striks.
“Esam iezīmējuši slimnīcai būtisko problēmloku, tālākais ir Veselības ministrijas (VM) kompetencē.”
Ārstniecības direktors atzīst, ka tas, ar kādu finansējumu slimnīca var rēķināties 2024. gadā, ir būtisks jautājums, jo no tā atkarīgs ne vien mediķu atalgojums, bet arī, kādus un cik daudz pakalpojumus slimnīca varēs sniegt Liepājas un Kurzemes iedzīvotājiem.
“Sāpīgāks jautājums par finansēm ir cilvēkresursi.
Uzskatām, ka VM kompetencē ir cilvēkresursu plānošana. Ir jāveic slimnīcu līmeņošana, lai slimnīcai būtu skaidrs, kādas kompetences ir tās pārziņā, kādi speciālisti jāpiesaista, kādas programmas jāpilda.”
Pēc E. Strika domām, LRS jaunus speciālistus neizdodas piesaistīt vairāku aspektu dēļ: “Tas sen vairs nav tikai algas jautājums. Jaunajiem mediķiem ir jāpiedāvā komplekts: LRS piedāvā gan stipendijas, gan dzīvokļu programmu, konkurētspējīgu atalgojumu, labu darba vidi, izaugsmes iespējas. Tomēr ir trūkums.
Medicīnā bezdarbs vēl ilgi nepastāvēs, speciālisti var brīvi izvēlēties, uz kurieni doties strādāt.
Atkārtoti uzsvēršu – cilvēkresursu plānošanas jautājums ir valsts problēma. Valstij ir jāpasaka, kurā vietā kādi speciālisti strādās, tad arī var piesaistīt konkrētus cilvēkus. Pašlaik slimnīca ar šo problēmu ir atstāta viena,” godīgs ir E. Striks.
Prakses uzturēšanai 1000 eiro ik mēnesi
Pērnā gada izskaņā aktualizējās jautājums par to, ka ģimenes ārsti nav mierā ar valsts budžeta finansējumu nākamajam gadam, tāpēc pavīdēja doma nedēļas piekto dienu noteikt kā maksas vizīšu dienu, kas pacientiem izmaksātu no 30 līdz 60 eiro.
Šobrīd jautājums ir norimis, un H. A. Meri skaidro, kas tiek risināts, lai situāciju labotu.
“Pērn valsts maksāja 430 eiro mēnesī pamatprakses uzturēšanai, vēlāk finansējums paaugstināts līdz 730 eiro, bet no 1. februāra ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta prakses uzturēšanai būs 1000 eiro.
Mēs runājam par 130% palielinājumu, ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu.
Tāpat tiks piešķirta papildu summa par māsas vai ārsta aizvietošanu,” skaidro ministrs.
Ģimenes ārste Linda Reicle atzinīgi vērtē ārsta prakses uzturēšanas finansējuma palielināšanu, kā arī to, ka ārsts beidzot varēs doties atvaļinājumā vai vajadzības gadījumā paņemt apmaksātu slimības lapu.
“Tas ir vismaz kaut kas, lai gan skaidrs, ka arī ar šo summu prakses uzturēšanai nepietiek. Viesošanās laikā ministram izrādīju mūsu prakses telpas, pastāstīju, kādas ir telpu un iekārtu izmaksas.
Protams, izrunājām arī to, ka dažādās praksēs uzturēšanas maksas atšķiras, ja ārsta prakse ir vien divās telpās un nekādas papildu manipulācijas netiek veiktas, tad ar finansējumu, iespējams, pietiek.
Citādāk, ja praksi esi radījis pats, telpas lielas, pakalpojumu daudz – finansējums nepieciešams lielāks. Šķiet, viņš to ļoti labi saprata un informēja par plānu līmeņot prakses,” stāsta L. Reicle.
Ministrs atzina, ka patlaban darba grupās šis jautājums tiek aktīvi risināts, tiekoties ar vairākām asociācijām, kuras pārstāv ģimenes ārstus.
“Izskatām iespēju dalīt ģimenes ārstu prakses vairākos līmeņos.
Tāpat varētu veidot kopprakses, piemēram, ārsta praksi ar diviem ģimenes ārstiem. Labs paraugs ir Igaunijas ģimenes ārstu kopprakses, tur uzskatāmi redzami ieguvumi. Pacients var nākt pie ārsta un būt drošs, ka viņu pieņems, attiecīgi arī rezultātus par veselības stāvokli var noskaidrot ātrāk, tas nodrošinātu arī pienācīgu kvalitāti.
Pie šiem jautājumiem tiek strādāts, tomēr uzreiz spēkā tas nestāsies, tas varētu būt tuvāko trīs četru gadu plānā. Lai sistēma labi kalpotu, tā sākotnēji ir pārdomāti jāizveido. Kvalitātes atslēga ir kopdarbs, sadarbība vienmēr dod labākus rezultātus,” pārliecināts ir ministrs.
“Personāla ziņā ar 3000 pacientiem būtu vajadzīgas četras māsas un divi ārsti, bet šobrīd no valsts puses tiek finansēts viens ārsts un divas māsas. Pārējos darbiniekus, kā māku, tā nodrošinu,” ārste ieskicē problemātiku.
Runājot par iepriekšējo rosinājumu strādāt vien četras dienas, L. Reicle smaida:
“Tas nebūtu reāli. Iedomājieties, piektdien mēs vienkārši aizveram praksi ciet.
LRS uzņemšana būtu pārpildīta vai arī pirmdienā būtu jāstrādā dubultā, jo pacientu vajadzības tā vienkārši neizzūd.”
Tikšanās laikā ar ministru ārste jutās sadzirdēta, tomēr ne no Liepājas pašvaldības puses. “Praksi taisīju pati saviem spēkiem. Kad gāju uz pašvaldību un pie pilsētas mēra ar lūgumu atbalstīt vismaz telpu jautājumā, saņēmu noliedzošu atbildi un atraidījumu.
Savukārt,
kad pašvaldības pārstāvji uzņem ciemos veselības ministru un manu paveikto rāda kā pašvaldības sasniegumu, tas šķiet diezgan nekaunīgi.
Kāpēc ministrs netika vests uz pašvaldības poliklīniku, lai redzētu, kāda ir patiesā situācija? Liepājas pašvaldība manus ārstus un darbiniekus nepiesaistīja, praksi uztaisīt nepalīdzēja. Jā, ministrs vaicāja, cik liels bija pašvaldības atbalsts, tā arī nācās teikt – nekāds,” sarūgtinājumu neslēpj prakses izveidotāja.
Farmācijas nozarei no reformas neizbēgt
“Laukos draud slēgt aptiekas,” gada beigās izskanēja minējums, kas radās pēc tam, kad VM piedāvāja noteikt, ka visiem recepšu medikamentiem būs jauns uzcenojuma veidošanās modelis ar mērķi samazināt gala cenu pacientiem no 15 līdz 20%.
Idejiski tas izklausās pareizi, tomēr farmācijas uzņēmumiem būs jāpārplāno sava darbība, tā nu farmācijas nozare ceļ trauksmi par aptieku slēgšanu.
“Tas ir saprotams, jo viņi uztraucas, ka samazināsies peļņa. Par šiem jautājumiem ar farmācijas kompānijām diskutējam jau vairākus mēnešus. Vēlamies, lai nozarē strādājošie būtu apmierināti, tomēr jāsaprot, ka šī reforma samazinās ienākošo peļņu, un tas, protams, izsauc neapmierinātību.
Mēs nevēlamies slēgt lauku aptiekas, tā nav. Iemesls reformai ir tas, ka farmācijas peļņai nav griestu.
Ar to ir jāstrādā. Tādēļ plānojam 2024. gada otrajā pusē samazināt medikamentu cenas, kā arī rūpēties par to pieejamību, jo reālā situācija šobrīd – vienā aptiekā ir kādi medikamenti, bet otrā izpirkti. Kāpēc tā ir?
Skaidrības nav, nepieciešama caurspīdīga sistēma, kas ražotājam, lieltirgotājam un aptiekām ļauj redzēt – kur tie vēl ir pieejami un cik maksā. Ar to esam gatavi strādāt,” noslēgumā saka H. A. Meri.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
