Kā jau ziņojām, jūlija beigās tika konstatēts, ka Karostā, Lazaretes ielā, pretī 3.pamatskolai, no veciem katlumājas rezervuāriem izplūdis mazuts, piesārņojot zemes virskārtu apmēram 50 kvadrātmetru platībā. Firmai “Dīzelis”, kas apsaimnieko īpašumu, tika uzdots divos mēnešos likvidēt noplūdi un rekultivēt teritoriju. Vakar, ielūkojoties bijušās katlumājas piesārņotajā teritorijā, pārliecinājāmies, ka sakopšanas darbi tiek veikti.

Pie vecajiem rezervuāriem rosījās vīri ar smago tehniku – zemes virskārtu noraka ekskavators un krāva smilšaino, mazuta pilno masu kravas mašīnā, kas veda to prom. Kā pastāstīja kravas mašīnas šoferis, viņš tepat netālu dzīvojot un zinot, kas vainīgs pie mazuta izplūdes. “Redzēju, kā metāla vācēji stiepj prom rezervuāru ventiļus,” viņš stāstīja. “Tagad jūtam sekas.”

Vasarā speciālisti skaidroja, ka mazuts, visticamāk, karstuma dēļ kļuvis šķidrs un iztecējis par spraugām rezervuāru korpusos. Otra versija – kāds mēģinājis grozīt rezervuāru ventiļus, tāpēc iespējams, ka izplūdis pārpalikums, kas rezervuāru apakšā sakrājies no senākiem laikiem un nav izsūknēts.

Teritorija, kurā atrodas mazuta rezervuāri, pieder pašvaldībai, kas to iznomājusi SIA “Dīzelis”. Uzņēmums nodarbojas ar naftas produktu vairumtirdzniecību – tirgo benzīnu un dīzeļdegvielu. Komentējot vides piesārņošanu, SIA “Dīzelis” valdes loceklis Arturs Nāģis skaidroja: “Kad uzņēmums iegādājies rezervuārus no “Liepājas siltuma”, bijusi ziema un nevienam pat prātā nav varējis ienākt, ka kaut kas tāds var notikt.”

Tagad, vērojot mazuta savākšanas darbus un vērtējot tos atzinīgi, tomēr bijām spiesti secināt, ka šobrīd notiek cīniņš ar sekām, bet ne ar iemesliem. Papētot tuvāk, nepārprotami redzams, ka blakus tikko noraktajai zemes virskārtai rezervuāru pašā pakājē atkal veidojas mazuta tērcīte, kas var piesārņot attīrīto teritoriju no jauna. Bet pussagruvušajās piebūvēs, kas atrodas blakus rezervuāriem, cauri bojātajam grīdas segumam joprojām spīguļo melnas sastāvējuša mazuta peļķes.

Mūsu fotogrāfs, fotografējot pa noskrūvētā ventiļa atveri, fiksējis mazutu rezervuāru apakšā. Tas tikai nozīmē, ka rezervuāros joprojām palicis mazuts, kas izplūdīs tik ilgi, kamēr rezervuāri netiks pilnībā izpumpēti un iztīrīti. Nenoliedzami, tas ir darbietilpīgs un droši vien arī ne lēts process, bet, ja gribam vides tīrību šajā vietā, tas būs jāveic.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”