Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 12. decembris

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Mencu zvejnieki bez atbalsta nepaliek  (1)

Atslēgvārdi mencas | zvejas liegums | zvejnieki | finansiāls atbalsts | zemkopības ministrija | mencu zveja | zvejniecība

Ilustratīvs
Foto: Egons Zīverts

No 1. jūnija līdz 31. augstam būs spēkā mencu specializētās zvejas liegums, un šajā laikā tiem zvejniekiem, kuri atstās savus kuģus dīkstāvē, būs iespējams pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Zemkopības ministrijas virzītais noteikumu projekts gan paredz, ka zvejniekiem ir jāievēro vairāki nosacījumi, lai pie kompensācijām tiktu.

Jau vēstījām, ka mencu zvejas liegums šovasar ilgs trīs mēnešus. Tas skaidrojams ar būtisku mencu krājuma samazināšanos Baltijas jūrā. Sākotnēji nebija skaidri noteikts, vai šie noteikumi attieksies arī uz piekrastes zvejniekiem. "Kurzemes Vārdam" Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš sacīja: "Piekrastes zveja ir klasificējama kā jaukta tipa zveja un to nav iespējams nodalīt. Visbiežāk menca ir kā piezveja citas sugas zivīm. Tādēļ šis liegums uz piekrastes zvejniekiem neattieksies, turklāt statistika rāda, ka piekrastē noķertās mencas ir vien 5,4 procenti no kopējā daudzuma. Tas ir ļoti maz, tādēļ neredzam pamatu aizliegumam. Jā, ir atsevišķi zvejnieki, kas zvejo gan piekrastē, gan tālāk no krasta. Taču šeit ir jāsaprot, ka uz kompensāciju var pretendēt tikai tie, kuri zvejā dodas ar kuģiem, kuru garums ir vismaz 12 metri, un izmanto noteiktus zvejas rīkus, kā arī jābūt īpašai atļaujai."

Lai pretendētu uz valsts un Eiropas finansējumu dīkstāves periodā, zvejniekiem kuģi jāatstāj ostā, kā arī un no 1. jūnija līdz 31. augustam nav atļauts iegūt citas zivis, piemēram, reņģes un brētliņas. "Zvejnieks pats var izlemt, vai viņš vēlas pavadīt attiecīgo laiku dīkstāvē un saņemt kompensāciju par nenozvejoto mencu vai grib pārorientēties uz citas sugas zivju iegūšanu Baltijas jūrā, ja viņam tas šķiet izdevīgāk," teica N. Riekstiņš. Viņš uzskata, ka lielākā daļa zvejnieku tomēr izmatošot iespēju saņemt finansiālo atbalstu un atstāšot savus kuģus ostā.

Aprēķinot kompensācijas, par atskaites punktu tiks ņemti no 2016. līdz 2018. gadam vidēji gūtie lomi konkrētajos mēnešos. Tādā apmērā arī tiks izmaksāti zaudējumi. "Kompensācijas kārtība nosaka, ka zvejas kuģa īpašnieks saņem amortizācijas izmaksas 2,80 eiro apmērā par katru kuģa tonnu, bet par kilogramu mencu kompensācija ir 1,40 eiro. Atsevišķi uz dīkstāves atbalsta finansējumu varēs pieteikties arī kuģa apkalpe – zvejnieks saņems 39 eiro dienā, taču ar nosacījumiem, ka būs veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uz konkrētā kuģa divu gadu laikā viņš būs nostrādājis vismaz 120 dienas," pastāstīja N. Riekstiņš.

Zivsaimniecības departamenta vadītājs uzskata, ka pašlaik ir pāragri spriest, kādu efektu liegums dos mencu krājuma saglabāšanai Baltijas jūrā, jo ir vēl vairāki citi faktori, kas ietekmē šīs zivju sugas resursu samazināšanos – sāls un skābekļa trūkums ūdenī, roņu pārnēsātas slimības u.c.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!