Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” investora – Ukrainas uzņēmuma KVV – reputācija netika pietiekami pārbaudīta, un tas, kas šobrīd notiek ar rūpnīcu, ir daudz briesmīgāk nekā pirms jaunā investora atnākšanas, teikts pirmdien izplatītajā “KVV Liepājas metalurga” bijušo un esošo darbinieku vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, Ekonomikas un Finanšu ministrijām un Saeimai.

Vēstulē bijušie un esošie uzņēmuma darbinieki norāda, ka 2013.un 2014.gadā masu informācijas līdzekļi precīzi un izsmeļoši informējāt par visiem notikumiem maksātnespējīgajā metālapstrādes uzņēmumā “Liepājas metalurgs” – gan par pašu maksātnespējas procesu, gan arī par sekojošo aktīvu pārdošanu, tomēr šobrīd gan mediju, gan valdības interese par uzņēmumā notiekošo esot zudusi. “Diemžēl šobrīd masu medijiem, tāpat kā valdībai, šķiet, nav reālas intereses par to, kas notiek ar Baltijas valstīs vienīgo metalurģijas uzņēmumu. Grūti spriest, vai tas ir vienkāršs informācijas trūkums, vai arī informācija par situāciju uzņēmumā tiek apzināti noklusēta. Taču diemžēl ir neapstrīdams fakts – tas, kas ar rūpnīcu notiek šobrīd, ir daudz briesmīgāk par notikumiem pirms pāris gadiem, maksātnespējas brīdī. Jo toreiz vēl bija cerība uz situācijas labvēlīgu attīstību,” norāda vēstules autori.

Vienlaikus to, ka Ukrainas investora izvēle rūpnīcai ir, “maigi sakot, fatāla kļūda”, šobrīd, pēc vēstules autoru paustā, neslēpj arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Vēstulē arī minēts, ka ne pretendentu biznesa reputāciju pārbaudījušās Latvijas drošības iestādes, ne arī valdība kopā ar konsultantiem no finanšu konsultāciju kompānijas “Prudentia” nepamanīja, “vai arī nevēlējās pamanīt ne dīvainu noslēpumainības oreolu, ne kriminālu un reiderisku skandālu virkni, kas saistīta ar šo pretendentu Ukrainā”. “Apmēram pirms gada par šiem faktiem nerakstīja tikai retais. Piemēram, cienījamajai investoru kompānijai pat nebija savas interneta vietnes. Taču darījums, kuru Liepājas mērs nodēvēja par “Gadsimta darījumu”, tika noslēgts, Liepājas ekonomikas flagmanis, lielākais un svarīgākais pilsētas uzņēmums tika nodots jaunizceptajiem investoriem, kuri pirms pirkuma pat neuzskatīja par vajadzīgu veikt elementāru pērkamā objekta biznesa auditu. Rudenī preses konferencē piedāvātais biznesa plāns tobrīd drīzāk atgādināja, žurnālistu vārdiem runājot, “pusaudžu žurnāla komiksus”. Šobrīd šie paši investori jau noveļ vainu uz valdības sniegto informāciju par uzņēmumu, kas it kā izrādījusies nepareiza un melīga,” sacīts vēstulē.

Vienlaikus jau 2015.gada 18.maija rītā “tika pārvilkta trekna svītra pēdējām cerībām uz rūpnīcas atjaunošanu” un tika paziņota investoru pavēle – slēgt tēraudkausēšanas cehu un nekavējoties atlaist tikko no jauna darbā pieņemtos darbiniekus. “Dažu dienu laikā tas arī tikai izdarīts. Cilvēki, kuri noticot jauno īpašnieku solījumiem bija atstājuši pēc rūpnīcas maksātnespējas jaunatrastās darba vietas un atgriezušies darbā cehos, atkal tika izdzīti aiz vārtiem ar niecīgiem grašiem kabatā un dīvainu formulējumu, ka viņi nav izturējuši pārbaudes laiku. Grūti iedomāties vēl pazemojošāku situāciju darbiniekiem, kuri rūpnīcā godam nostrādājuši vairākus desmitus gadu. Pie caurlaides stihiski izveidojās mītiņš, kurā bija gan dusmas un niknums pieredzējušu vīru vārdos, gan izmisuma asaras sieviešu acīs, bet situācija tas vairs nevarēja mainīt,” norāda vēstules autori, piebilstot, ka iespēja atrast jaunu darbu Liepājā viņiem ir niecīga, īpaši gados vecākajai paaudzei.

Savukārt 2015.gada 6.jūlijs, neskatoties ne uz kādiem kolektīva protestiem, kļuva par pēdējo darba dienu uzņēmumā vēl daudziem augsta līmeņa profesionāļiem – tēraudkausēšanas ceha metalurgiem un citu rūpnīcas struktūrvienību speciālistiem. “Tie ir cilvēki, kuri rūpnīcā nostrādājuši vairākus desmitus savas dzīves gadus. Cilvēki, kuru zināšanām un prasmēm pateicoties, 2011.gadā tika uzcelta un ļoti īsā laikā plānoto ražošanas apjomu sasniedza jaunā tēraudkausēšanas ražotne Latvijā, kas kļuva par iemeslu daudzu konkurentu skaudībai gan Austrumos, gan Rietumos. Cilvēki, kuri ir tehnologi un inženieri ar slavenu Eiropas augstskolu diplomiem. Cilvēki, kurus uzņēmums bija pulcējis un apmācījis ne vienu vien desmitgadi, darbinieki stažējās gan Baltkrievijas metalurģiskajā rūpnīcā, gan rūpnīcā “Sirmium steel” Serbijā un arī daudzos citos ārvalstu uzņēmumos. Tā bija komanda, kura 2013.gadā galvenā inženiera Egila Kupša vadībā par ieguldījumu pilsētas ekonomikas attīstībā saņēma goda nosaukumu “Gada liepājnieks”, daudzi darbinieki ir saņēmuši atzinību kā “Goda metalurgi”,” teikts bijušo un esošo KVV darbinieku vēstulē.

Tostarp vēstules autori piebilst, ka vēl dažas nedēļas un minētie speciālisti aizbrauks no pilsētas un no Latvijas, lai strādātu citās rūpnīcās un citās valstīs, jo šādi piedāvājumi ir. “Šī kolektīva vairākums vairs neuzskata par iespējamu sastrādāties ar konkrētajiem investoriem” un līdz ar to darbā rūpnīcā vairs neatgriezīsies,” norāda vēstules autori.

Pēc vēstules autoru paustā, tuvāko mēnešu laikā tiks iznīcināta arī jaunā un unikālā tēraudkausēšanas iekārta, jo jaunās vadības neoficiāls rīkojums turpmāk neparedz finansējumu tēraudkausēšanas kompleksa uzturēšanai ziemā.

Tāpat vēstulē teikts, ka palikušie darbinieki, pildot pavēles, jau ir sākuši atslēgt tēraudkausēšanas ceha energoapgādi, lai ekonomētu investora naudu, jo, kā apgalvojot jaunā rūpnīcas vadība, tēraudkausēšanas kompleksa darbība investoriem jau ir sagādājusi milzīgus zaudējumus un kaudzi problēmu. “Līdz ar to jau pirmais sals piespriedīs nenovēršamu “nāves spriedumu” jaunās elektrokrāsns darbības nodrošināšanas sistēmām, no kurām ūdeni tehniski nav iespējams izliet ārā,” sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd rūpnīcas darbība ir sašaurinājusies līdz viena velmēšanas stāva apjomam, kur pēc inerces ar veco uzkrājumu palīdzību vēl notiek haotiska velmēšana. “Plānotie profilaktiskie remonti netiek veikti, iekārta tiek ekspluatēta ”līdz pēdējam”, tiek pārkāptas darba drošības tehnikas prasības. Šobrīd darbā palikušos cilvēkus jau ir morāli sagrāvusi jaunās vadības atklāti nekaunīgā attieksme, ir samazinātas algas, sociālās iemaksas pēdējoreiz ir veiktas aprīlī, praksē parādās bezalgas atvaļinājumi un alga konvertos. Vēl pāris mēnešu, varbūt tikai nedēļu un, ļoti iespējams, arī šo pēdējo cehu un tā kolektīvu var piemeklēt tēraudkausēšanas ceha liktenis. Bet rūpnīca drīzumā tiks sagriezta un nodota metāllūžņos,” teikts vēstulē.

Tāpat vēstules autori uzdod retorisku jautājumu valdībai un atbildīgajām amatpersonām, vai tām rūp šī Latvijas uzņēmuma ar 130 gadu vēsturi liktenis, Liepājas un tās iedzīvotāju liktenis. “Jo, kamēr vēl nav par vēlu, situāciju vēl var mainīt un rūpnīcu var glābt. Noteiktos apstākļos, ar investīcijām, pieredzējušu investoru vadībā – šis uzņēmums var strādāt un dot peļņu. Neskatoties uz ieilgušo stagnāciju metalurģijas nozarē daudzas līdzīgas rūpnīcas Polijā, Spānijā, Vācijā un daudzās citās Eiropas valstīs šobrīd sekmīgi turas “virs ūdens” un strādā,” sacīts vēstulē.

Tostarp vēstules autori jautā, kāpēc šobrīd uzņēmumā nav pastāvīgu kompetentu valsts uzraugu tehniskajos un finansu jautājumos. Tostarp pārstāvju, kuri nepārtraukti uz vietas veiktu esošās situācijas novērošanu, kuriem būtu tiesības to ietekmēt un, kuriem būtu veto tiesības jauno investoru “bezatbildīgu rīkojumu apturēšanai”. “Jo šobrīd 80% uzņēmuma pieder valstij, investors ir samaksājis tikai 20% no aktīvu vērtības. Kāpēc konfidenciāla pārdošanas līguma slēgšanas brīdī netika apspriesti jautājumi par darbinieku skaitu un viņu elementāru aizsardzību, par rūpnīcas spēju darboties, par attīstību un par vismaz minimāliem ieguldījumiem ražošanas pamatlīdzekļos? Jo bija arī citi iespējamie investori, kuri atbrauca uz rūpnīcu, veica kvalitatīvu auditu, izteica konkrētus priekšlikumus, bet nesaprotamu iemeslu dēļ amatpersonas viņus no pretendentu saraksta izslēdza. Amatpersonas, kuras vēlāk kā atlīdzību par rūpnīcas pārdošanas procesu saņēma miljonus,” uzsver vēstules autori.

Tāpat vēstulē uzdots jautājums arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par viņas pavisam nesen intervijā teikto, ka pat tad, ja rūpnīca tiks apstādināta un slēgta, valsts šajā gadījumā necietīs un līgums to labi aizsargās.

“Paskaidrojiet, lūdzu, Straujumas kundze no darba atlaistajiem un arī vēl pagaidām strādājošajiem metalurgiem un viņu ģimenēm – ko Jums šajā konkrētajā gadījumā nozīmē termins “valsts”?” jautā bijušie un esošie “KVV Liepājas metalurga” darbinieki.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šogad šogad 6.martā notika svinīgais “KVV Liepājas metalurga” darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum “KVV Liepājas metalurgs” bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no “Liepājas metalurga” ražotnes pārdevējiem. Patlaban darbu kompānijā turpina vairāk nekā 600 strādnieku.

Līgums par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni apņemies maksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.