Sestdien no agra rīta jau bija skaidrs, ka laiks būs lielisks. Kad saule cēlās aizvien augstāk, arī gaiss iesila, un tie, kas vēl šaubījās, beidzot nolēma pavisam noteikti: uz Miķeļdienas gadatirgu būs jāiet! Ap pulksten desmitiem ļaužu saradās vairāk, un viss pamazām sākās, bet jau pēc stundas bija grūti izspraukties pa ejām, kas atstātas starp tirgotāju galdiem. Piedāvājums tradicionāls, bez pārsteigumiem. Kā amatnieku darinājumi, tā rūpnieciski ražotas preces, stādi un puķu sīpoli, pārtikas produkti.

Piedāvājums tradicionāls

Uzrunātie liepājnieki tā arī sacīja, ka neesot šurp nākuši ieraudzīt ko jaunu, tikai svarīgi šķitis atnākt, acis papriecēt un arī šo to iegādāties, kas acīs iekritis. Bija ļaudis, kuri uz gadatirgu nākuši, skaidri zinādami, ko grib. Tie bija dārzu saimnieki. Kā nu ne! Vairākās vietās tirgoja koku un krūmu stādus – ābeles, plūmes, bumbieres, aprikozes, lazdas, ceriņus, upenes, jāņogas, ērkšķogas u.c. Turpat plašs sīpolpuķu piedāvājums.

Liepājniece Agra Garde pircējiem piedāvāja dažādu šķirņu liliju, tulpju sīpolus: “Jārosās, jāstrādā ir, jo citādi garlaicīgi. Jau izveidojies savs klientu loks, kas regulāri pie manis pērk puķu sīpolus. Iestāda dārzā vienu liliju. Patīk, kā tā zied, tad nāk un meklē atkal citu šķirni.”

Daiļdārzniece Agita Rusmane savu preci vedusi no Kalnišķiem, kur piemājas saimniecībā audzējot dekoratīvos lapu un skuju kokus, krūmus. Plašs bija tūju piedāvājums. Jau rīta agrumā izpirkti nokarenie, dekoratīvie kociņi. Jā, cena stādiņiem kļuvusi lielāka, jo arī to audzēšanas izmaksas zemākas nepaliek. Pēc tā, kāds noiets precei, saimniece sprieda, ka liepājnieki un rajona iedzīvotāji esot čakli savu dārzu kopēji un ierīkotāji.

Kas ir sieviete bez rotām?

“Kamēr uz pasaules būs sievietes, tikmēr mums būs darbs,” teica uz Miķeļdienu atbraukušie rīdzinieki, rotkaļi Ināra un Zigurds Avoti. Uz Liepāju viņi braucot ļoti labprāt un šeit gadatirgos viņiem patīkot savus darinājumus pārdot. Arī pie citiem rotu meistaru galdiem nerima rosība. Smukuma kārotājas tāpat novērtēja dažādus apģērbus un darinājumus no kažokādām, bet tie, kam patīk skaisti iekārtot mājokli, nevarēja vienaldzīgi paiet garām stendam, kur Liepājas māksliniece Dace Pumpure piedāvāja pašas rokām gatavotus interjera priekšmetus un dāvanas. Savukārt invalīdu biedrības “Kristīne” meistares pārdeva tamborējumus un adījumus – zeķes, zābaciņus mazuļiem, vestes un pončo. Vilnas zeķu cenas no 3 latiem par vienkāršām līdz 6 latiem par greznām, svētkos dāvināmām.

Kur skaistums, tur jābūt veselībai. Cits lūkojās uz rūpnīcā ražotiem vitamīniem, cits par labāku atzina bišu produktus – medu, putekšņus, bišu maizi. Kilograms medus turas cenā – 4 lati. Puslitra burciņa bija nopērkama par 2 latiem un 20 santīmiem. Uzņēmuma “Vīdners” stendos kā vienmēr plašs kārumu un gardumu piedāvājums.

Vairāk! Vairāk!

Kā īstā gadatirgū pieklājas, bija arī muzikanti – kapela “Paurupīte”. Skandinot: “Lai tur iet lai vai kā, dancot jāiet tik un tā! Vairāk! Vairāk!”, muzikanti centās tirdziniekus uzmundrināt uz danci. Kā īpašs notikums tika gaidīta “Kurzemes Vārda” 5000. numura atvešana – svaigi iespiesta, karsta, tikko no tipogrāfijas. To tirgus laukumā nogādāja zirga vilktā pajūgā, avīžzēnu un avīžmeiteņu čakli piedāvātu. Maijas Kalniņas un Ingara Gudermaņa vadībā notika atrakcijas un izlozes, piena dzeršana, kā arī redakcijas izsludinātā rīmju konkursa rīmētāju izloze un apbalvošana.

Umurkumurā kāpēji nebija jāskubina. Pirmais stabā uzrāpās Ernests, kurš drošu roku tika pie “Kurzemes Vārda” dāvanas. Arī citi puiši un vīri, kuri tika līdz staba virsotnei, ieguva dāvanas, tirgus nomnieku sarūpētas lietas. Par tām bija parūpējušies SIA “Liepājas Marta”, “Airisa”, “Amulis”, “Andi 100”, “Agma” un individuālais komersants Brīdaks.

Tirgus rosība pamazām norima ap pusdienas laiku, bet vakarpusē Kuršu laukums bija atkal pavisam kluss.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”