Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 16. decembris

+5°C
Vējš: DR 4.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Alvīne

Mīļās mājas Latvija  (39)

Atslēgvārdi valsts svētki | 18.novembris

Iestājoties tumsai, šovakar, 18. novembrī, Latvijas valsts 99. dzimšanas dienā, Liepājā iedegas ugunis. Jūrmalas parka aleja ir lāpu izgaismota. Tās galā krāšņi uzliesmo un vējā dzirksteļo mākslinieka Agra Dzilnas veidotā uguns skulptūra "Liepa". Un godājami pazīstami liepājnieki ar lāpām šīs uguns stafeti aiznes līdz laukumam pie "Lielā dzintara", kur noris svētku koncerts. 

Uguns skulptūras iedegšanu Jūrmalas parkā gaida Māris un Līga. "Svētku sajūtu rada pats galvenais – kopība," saka Māris. Abi ir pirmo reizi Liepājā šādā pasākumā, jo neesot vietējie. "Tagad jau esam," viņi precizē, "bet nākam no Talsiem. Pārcēlāmies darba dēļ. Šeit ir citādi. Ir jūra, vējš. Cilvēki savādāki." Vaicāta, kas cilvēkam nepieciešams, lai justos labi savā zemē, Līga atbild: "Man pašlaik ir viss, lai būtu laimīga. Man ir ģimene, bērni un mīļās mājas Latvija. Un mums visi ir šeit, neviens nav aizbraucis, tas ir ļoti svarīgi." "No pašiem viss atkarīgs," piebilst Māris.

Latvijas neatkarības dienu Liepājā pirmoreiz svin priekulnieces Baiba un Elfrīda. "Ļoti patika uguns skulptūra. Skaisti!" priecājas Baiba. Svētku sajūta viņai ir. Jo, lai tā rastos, ir vajadzīga ģimene, draugi un miers. "Forši, forši, Pirmo reizi Liepājā redzu tādu skatu – skaisto uguns skulptūru," piebilst Elfrīda.

Uguns skulptūras iedegšanu un svinīgo lāpas stafeti vairums svētku dalībnieku vēro uz lielā ekrāna, vienlaikus klausoties koncertu, kurā dzied mūziķis Igo, post-etno grupa "Vējturi" Jāņa Strazda vadībā, Liepājas teātra aktrise Everita Pjata un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris "Laiks". Lāpu ievērojami liepājnieki nodod cits citam visā Kūrmājas prospekta garumā. Viens no lāpnešiem ir Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. "Neliels apjukums un mulsums. Un liels gods, kas ir pats par sevi saprotams," viņš raksturo savas izjūtas. "Svētku sajūtu rada piederība tam, kā svētkus mēs svinam. Man tā ir neatņemama sastāvdaļa."

Koncerta noslēgumā svētku dalībniekus uzrunā Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. "Mēs esam pie nozīmīgas mūsu valsts gadskārtas robežas. Un robežas ir jāsargā. Mūsu valsts Latvija ir brīnums – skaitliski neliela, bez zemes dzīļu slēptiem izrakteņiem. Bet mums ir uzvaras, kuru pamatā ir cilvēku sirdis, domas, ideāli, nesavtīgi centieni un darbs. Tikai gads palicis līdz simtgadei. Nav runa par to, kā mēs svinēsim, bet par to, kādi esam šodien, šeit un tagad un kādi būsim tad, kāda būs mūsu Latvija. Svētku sajūta rodas nevis no koncerta vai liela salūta krāšņuma, bet no mums pašiem," uzsver pilsētas vadītājs. Tā kā šogad, sveicot Latviju dzimšanas dienā, goda vietā ir uguns, U. Sesks novēl, lai liepājnieku radošā sirdsdegsme mūs visus pavada ceļā uz Latvijas simtgadi. "Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī, Liepāju!" U. Sesks iededz lāpu "Trīs zvaigznes".

Izskan Latvijas valsts himna un Liepājas himna. Un debesīs uzvijas vēl kāda uguns – brīnumains svētku salūts. "Ja tas ir tik skaists un varens šodien, kāds tad būs nākamgad, simtgadē?!" jūsmo svētkos sanākušie liepājnieki. 

  • Komentāri (39)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!