“Milda neko īpaši cāli nepētīja – paripināja viņu kopā ar olām un ieriktējās perēt, pat saplēsto čaumalu neaizvāca!” neilgu laiku pēc pirmā cālēna izšķilšanās forumā www.dabasdati.lv vēstīja jūras ērgļu ligzdas norišu aktīvākie sekotāji.

Iespējams, ka otra ola sāka šķilties jau sestdienas vakarā, bet, tā kā ligzda ir dziļa, process ne vienmēr labi pārredzams, taču otrā cāļa parādīšanos kadrā skatītāji fiksēja svētdienas rītā.

Tiešraidē vērojams, ka vecāki mazos putnēnus silda uz maiņām un ik pa laikam piegādā gan barību (visbiežāk zivi), gan kādu zaru vai zāles kumšķīti ligzdas labiekārtošanai un stiprināšanai.

Katru reizi, kad pieaugušie ērgļi pieceļas, redzams, ka mazuļi ligzdā kūņojas un Milda viņus mātišķi un gādīgi apčubina, iekārtojot tiem ērtāku gulēšanu un pabarojot.

Ornitologs Jānis Ķuze norāda, ka

mazuļi izšķīlušies pareizā laikā – jūras ērgļiem cālēni parasti šķiļas aprīļa vidū.

“Lielākais drauds sekmīgai ligzdošanai šai laikā ir cilvēku radīts traucējums pie ligzdas. Līdz ar to noteikti nebūtu vēlams uzturēties ligzdu apkārtnē,” viņš saka.

Šogad jūras ērgļu ligzdā Milda kopumā iedējusi trīs olas, un J. Ķuze teic, ka par to, cik bieži ir šādi gadījumi, gan nevar spriest – lai neradītu apdraudējumu, pētniekiem bieži vien olu skaitu nav iespējams fiksēt.

Tomēr gadījumi, kad vienā ligzdā konstatēti trīs mazuļi, ir ļoti reti – parasti ir viens vai divi. “Pastāv diezgan liela iespēja, ka trešais mazulis, ja viņš izšķilsies, neizdzīvos, jo mēs daudzus šādus gadījumus esam redzējuši praksē: mazuļi savā starpā konkurē par barību, un tiem, kas ir vecāki, attiecīgi ir priekšrocība, un tad tas mazākais tiek apdalīts barības ziņā – lielākie mazuļi savāc lauvas tiesu no tā, ko vecāki atgādā, un mazākais cālis parasti piedzīvo vajāšanu no vecāko mazuļu puses, kas var beigties ar to, ka viņš vienkārši tiek izgrūsts ārā no ligzdas,” pastāsta ornitologs.

Savukārt gadījumi, kad vecāki kādu no cālēniem paši izmestu no ligzdas, gan neesot zināmi, bet šo faktu tomēr nevarot izslēgt. “Vēl mums ir bijuši gadījumi, kad vērojama iekšsugas konkurence, proti, kad svešs tās pašas sugas putns ierodas ligzdā un iznīcina, piemēram, olas,” atzīmē J. Ķuze.

Jūras ērgļi ir pielāgojušies ligzdošanai skarbos laikapstākļos, tāpēc

jaunie cālēni nebūtu apdraudēti pat tad, ja gaisa temperatūra krasi samazinātos.

“Mātīte mazuļus silda, un, ja viņa kādu traucējumu dēļ netiek notriekta no ligzdas un mazuļi netiek atsegti ļoti aukstā laikā vai ilgstoši atstāti nepieskatīti, problēmām nevajadzētu būt,” saka ornitologs.

Jūras ērgļi pamatā ir zivjēdāji, bet medī arī citus dzīvniekus – ūdensputnus, sīkus zīdītājus – un var pārtikt arī no beigtu dzīvnieku atliekām.

“Kad mazuļi ir pavisam mazi, mātīte viņus baro ar maziem barības gabaliņiem, ko izplēš no tēviņa piegādātās barības. Jaunajiem putniem augot lielākiem, barības gabali, ko viņi spēj norīt, attiecīgi palielinās. Kad jaunie putni ir gandrīz sasnieguši lidotspēju, viņi var pārtikt no tādas pašas barības kā pieaugušie – var norīt lielus dzīvniekus gandrīz veselus,” stāsta J. Ķuze.

Tāpat viņš norāda, ka jaunie cālēni pieprasa regulāru barošanu – ik pēc dažām stundām. “Cāļiem pieaugot, barošanas reizes paliek ievērojami retākas, un vēlāk var barot tikai reizi dienā.”