Naktī uz svētdienu deviņdesmit gadu vecumā mūžībā aizgājis Latviešu strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas pirmais priekšsēdētājs Jānis Dejus – Latvijas patriots.

Viņš centies izlīdzināt pretišķības starp latviešu karavīriem, kuri bijuši spiesti karot dažādu armiju mundieros zem svešiem karogiem, un kurš, pieminēdams kritušos, allaž nolicis ziedus gan uz latviešu, gan uz krievu, gan uz vācu kareivju kapu kopiņām.

J. Dejus jaunība saistīta ar Rucavas pusi. Laikā, kad Latvija zaudēja neatkarību – 1940.gadā, viņš bijis Latvijas armijas karavīrs un Litenes latviešu karavīru traģēdijas aculiecinieks, stāsta viens no viņa tuvākajiem draugiem no Latviešu strēlnieku apvienības Aleksandrs Serovs. Kā daudzi citi latviešu vīri, cerēdams, ka palīdzēs Latvijai atgūt neatkarību, kļuvis par leģionāru, dienējis vācu armijas 19. divīzijā četrus gadus, ticis ievainots, Otrais pasaules karš viņam, virsnieka vietniekam, beidzies Kurzemē. Pēc tam trīs gadus izcietis tā sauktajā filtrācijas nometnē Krievijā. Pēc tam atgriezies Latvijā un ilgus gadus bijis vienkāršs darbarūķis Rietumu elektrotīklos Liepājā.

Kad Latvijā sākās Atmoda, neatkarības kustībā aktīvi iesaistījies arī J. Dejus un ilgus gadus bijis Latviešu strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas vadītājs, bet šo posteni atstāja vienīgi lielās gadu nastas dēļ. Saviem domubiedriem nekad nav liedzis padomu un atbalstu arī pēc tam. Par savu misiju viņš uzskatīja patriotisko audzināšanu, un vienmēr labprāt ticies ar jaunajiem Latvijas armijas karavīriem zvēresta došanas reizēs. Atvadīšanās no J. Dejus – piektdien, 30.oktobrī, pulksten 15 Liepājas Centrālkapos.

“Kurzemes Vārds”