Ceturtdiena, 2. aprīlis Imgarde, Irmgarde

Modes patiesā cena

Modes patiesā cena
Foto: no personiskā arhīva
20.11.2019 16:16

Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi zaļo"

Mūsdienu pasaulē, attīstoties tehnoloģijām, ir pieaudzis informācijas apjoms, arī cilvēku dzīves temps. Nemitīgi mainīgo modes tendenču dēļ cilvēki patērē preces nelietderīgi, pērk apģērbu un drīz to izmet. Par laimi, sabiedrība sākusi vairāk uzmanības pievērst tam, lai radītu mazāk atkritumu, un arvien aktuālāki kļūst tādi jēdzieni kā “ilgtspējīga mode”. Tas ir jautājums gan par apģērbu ražošanu, gan atbildīgu iepirkšanos.

Ilgtspējīgs pret ātru

“Fast fashion” jeb ātrās modes industrijas modelis prasa ļoti daudz vides resursu un rada otru lielāko piesārņojumu aiz naftas industrijas, ja ņem vērā videi nodarīto kaitējumu visā apģērbu ražošanas procesā līdz to nonākšanai atkritumu izgāztuvēs. Modes industrija ir trešā lielākā ūdens patērētāja pēc naftas un papīra ražošanas industrijas, piemēram, viena kokvilnas T krekla saražošanai nepieciešami 2700 litri ūdens – tas ir apjoms, ko viens cilvēks vidēji izdzer 2,5 gadu laikā, liecina organizācijas “Zaļā brīvība” informācija. Cilvēkiem tādēļ nākas meklēt jaunas mājas vides apsvērumu dēļ, jo izzūd ūdens un pesticīdu izmantošanas rezultātā (lai izaudzētu vajadzīgos izejmateriālus, kokvilnu, linu u.c., apģērba radīšanai) samazinās aramzemju auglība.

Tāpēc, lai mazinātu uz vidi atstātās sekas, modes zīmoli kļūst sociālatbildīgi. Tiek runāts par “Sustainable fashion” jeb ilgtspējīgas modes attīstību. Izmaiņas skar apģērbu izgatavošanu, izejvielu izvēli, arī lietošanu un pārstrādi, tāpat tiek domāts par dzīvnieku aizsardzību un apstākļu uzlabošanu ražotnēs, tostarp samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Uzņēmuma “ThredUP’s” janvārī Amerikā veiktajā pētījumā, kurā piedalījās aptuveni 2000 jaunu meiteņu līdz 18 gadu vecumam, prognozēts, ka līdz 2028. gadam lietoto apģērbu patēriņš pāraugs “ātro modi”. Tiek pieļauts, ka jaunā paaudze pievērsīsies ilgtspējas jautājumiem, vairāk atzīs vērtības, nevis zīmolus. Pēdējo gadu laikā lietoto preču patēriņš pieaudzis gandrīz uz pusi, tomēr tam ir arī negatīvā tendence – cilvēku paradumi nav mainījušies, jo princips “uzvilkt un izmest” joprojām pastāv.

Modernās revolucionāres

Dace Saukuma un Sabīne Vīksne iesaistījušās organizācijā “Fashion Revolution” un pirms dažiem gadiem radījušas tā atzaru Latvijā. Organizācija pastāv jau septiņus gadus, ir bāzēta Anglijā un darbojas vairāk nekā 100 pasaules valstīs. “Mums mode ir ļoti tuva jau no bērna kājas, esam apģērba dizaineres. Piemēram, Sabīnei ir pašai savs zīmols un apģērbu līnija. Rūpes par vidi nāca klāt pēdējo četru gadu laikā,” skaidro “Fashion Revolution Latvia” koordinatore D. Saukuma. Viņa norāda, ka galvenais mērķis ir izglītot patērētājus par ātrās modes radītajām sekām un par to, kā atbildīgāk lietot un iegādāties apģērbu, kā arī panākt, ka zīmoli maina savu biznesa modeli uz ilgtspējīgu. “Gribam izglītot cilvēkus, kā iegādāties apģērbu, kā to darīt apzinīgāk, apdomājot, vai tev tas tiešām ir vajadzīgs, vai tu to iegādājies tikai tāpēc, ka tam ir atlaide, vai ļaujies mirkļa impulsam,” teic Dace.

Organizācijas kapacitāte šajos nepilnos divos gados bijusi mainīga, jo komandas lielums bijis dažāds. Visas aktivitātes notikušas brīvprātīgi. Abu dizaineru galvenais dzinulis ir rūpes par vidi un mīlestība pret modi. “Pastāvīgi organizācijā esam divas. Atkarībā no pasākumiem un projektiem, kas tuvojas, izveidojam konkrētu grupu. Šobrīd strādājam pie tā, lai “Fashion Revolution Latvia” izveidotu par biedrību un varētu piedalīties lielākos projektos. Gribam piesaistīt vairāk jauniešu, rakstīt projektus un veidot lielāku komandu.”

Cik lupatiņu sataisīsi?

Aktīvistēm laba sadarbība izveidojusies ar mācību iestādēm. Vairākkārt “Fashion Revolution Latvia” komanda veidojusi pasākumus Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas studentiem, izglītojot par ilgtspējīgu dizainu, “bet piesaistīt cilvēkus, kas vēlētos darboties ar šiem jautājumiem ikdienā, ir grūti”. Lielākoties Dace un Sabīne atdūrušās pret finansējuma trūkumu, pret to, ka cilvēki grib ar to pelnīt, bet abas atzīst, ka tas arī motivējis pašas mācīties, kā pārliecināt cilvēkus, lai viņi gribētu iesaistīties.

Taču kopumā cilvēku interese palielinoties. “Fashion Revolution Latvia” komanda arvien biežāk tiek aicināta uz uzņēmumiem vadīt lekcijas un meistarklases. Pagājušajā gadā Rīgā sarīkots drēbju maiņas pasākums, ko plānots turpināt arī šogad. “Mēs rādām cilvēkiem dažādas idejas, kā apģērbu padarīt interesantāku, kā salabot saplīsušas drēbes. Bieži vien cilvēki nemāk piešūt pogu, un blūzīte tiek izmesta, lai gan to varētu valkāt joprojām,” stāsta Dace. “Cilvēkiem parādām, kā T kreklu var pārvedot par maisiņu, bet nevēlamies uz to likt fokusu, jo tas nav ilgtermiņa risinājums. Tas ir tas pats, kas ar tām lupatiņām – kad apģērbs ir nokalpojis mūžu, pārtaisa par lupatiņu, bet cik tu tās lupatiņas sataisīsi, cik tu tos kreklus pārvērtīsi par kaut ko citu? Mēs gribam fokusēties uz kaut ko, kas ilgtermiņā būtu iederīgi un dotu lielāku pienesumu,” D. Saukuma skaidro organizācijas galveno fokusu.

Latvijas dizaineri domā ilgtspējīgi

“Fashion Revolution Latvia” aicina iepērkoties izdarīt apzinātu izvēli. Dizaineres skaidro, kā veidot kapsulas garderobi. Piemēram, no 12 apģērba gabaliem var izveidot vairāk nekā 20 komplektu, ja drēbes ir savstarpēji saskanīgas. “Mēģinām manīt cilvēku stereotipus par lietoto apģērbu veikaliem un par iepirkšanos ātrās modes veikalos, izspēlējot pāris spēļu. Atbildot uz vairākiem jautājumiem, cilvēki nonāk pie secinājuma, vai viņam to vajag vai ne,” norāda Dace. Galvenais ir patērētājam parādīt, kāda ir apģērba patiesā cena, jo viens ir, cik par to samaksā veikalā, bet izmaksas taču veido arī viss tas, kas tiek nodarītas videi. “Manuprāt, ja cilvēks redz, kā viņa darbības ietekmē pasauli globālā līmenī, tas liek aizdomāties. Un, jo biežāk par to runās, jo cilvēki labāk to sapratīs un spēs mainīt savus uzskatus,” uzsver koordinatore.

Par laimi, Dace un Sabīne nav vienīgās Latvijas modes dizaineres, kas aizdomājušās par modes ilgtspēju. Arī citi dizaineri ar saviem darbiem ir labs piemērs. Piemēram, Aiva Zīle 2014. gadā radījusi apģērbu zīmolu “Zīle”. Viņas kolekcijas top no dabīgas izcelsmes materiāla, pamatā izmantojot džinsa bikses un linu. Aiva balstās uz “upcycling” koncepcijas principiem – pāršujot drēbes, viņa rada unikālu mēteli, jaku vai kleitu. Ideja par šāda tipa zīmolu dizainerei radusies, kad māsīca atvedusi viņai veselu kaudzi ar džinsa biksēm, ko bijis žēl izsviest, tāpēc Aiva gudrojusi, ko ar tām iesākt, un nonāksi pie pirmajiem džinsa mēteļiem.

Savukārt Kristīne Kalēja ir pērn radītā zīmola “pARTapis” (Pārtapis) idejas autore. Viņas tērpi ir pārradīti no jau esošiem kvalitatīviem, taču dažādu iemeslu dēļ vairs nelietotiem apģērbiem un audumiem. Bet Velga Krukovska kopš 2011. gada attīsta zīmolu “VelgaCode”, radot unikālu apģērbu no otrreiz izmantojamiem materiāliem – nevajadzīgām lietām un audumu atgriezumiem. Viņa savos zīmola apģērbos ietver dažādas tehnikas – šūšanu, adīšanu, tamborēšanu, izšūšanu, turklāt piedāvā arī stila konsultācijas un pakalpojumu pārveidot dizaina apģērbos klienta neaktuālās drēbes.

UZZIŅAI

Ātrās modes ietekme:

  • katru sekundi sadedzina vai uz poligoniem nosūta pilnu mašīnas kravu ar drēbēm;
  • vidējais patērētājs 2014. gadā iegādājās par 60% vairāk drēbju nekā 2000. gadā;
  • lai uzražotu vienu džinsu pāri, rodas gāzes, kas rada tikpat lielu siltumnīcas efektu kā nobraucot ar automašīnu vairāk nekā 128 km;
  • apģērbi (izņemot no bioloģiskiem audumiem) poligonos sadalās aptuveni 200 gadu laikā;
  • 75 miljoni cilvēku strādā apģērbu industrijā, 80% no tiem ir jaunas sievietes vecumā no 18 līdz 24 gadiem;
  • vidējais darbinieks modes industrijā (parasti sieviete) Bangladešā nopelna 96 dolārus (aptuveni 86 eiro) mēnesī, kas ir vismaz par 3,5 reizēm mazāk, lai varētu “pienācīgi dzīvot”;
  • 2018. gadā ASV izveidotajā ziņojumā norādīts, ka atrasti pierādījumi par piespiedu darbu un bērnu nodarbināšanu modes nozarē Argentīnā, Bangladešā, Brazīlijā, Ķīnā, Indijā, Indonēzijā, Filipīnās, Turcijā, Vjetnamā un citās valstīs.

Avots: Pasaules resursu institūts (World Resources Institute)

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

0 komentāri

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli