Liepājā ir daudz pozitīvu lietu, kas raksturo velosatiksmes
infrastruktūru, taču vienlaikus redzami arī kritiski punkti, kuri jālabo, taču tam
nebūt nav nepieciešami lieli līdzekļi, portālam pastāstīja Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Tā pēc viesošanās Liepājā divu nedēļu garumā,
tiekoties ar Domes, Komunālās pārvaldes un Būvvaldes pārstāvjiem, savā
noslēguma prezentācijā vēstīja velotransporta tīklu plānošanas speciālists Uve
Petri (Uwe Petry) no Liepājas sadraudzības pilsētas Darmštates Vācijā.

Trešdien, 13. augustā, U. Petri tikās ar Domes
priekšsēdētāja vietnieku Vilni Vitkovski un citiem pašvaldības pārstāvjiem, un
prezentēja savus novērojumus par mūsu līdzšinējo veikumu veloceļu tīklu
attīstībā, kas  Liepājā sākusies pavisam
nesen – 2008. gadā.

“Mēs esam procesā, mācāmies, sadarbojamies ar
visām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā, nevalstiskajām organizācijām, lai velosatiksme
atbilstu jaunākajām tendencēm un pieredzējušāko Eiropas pilsētu paraugiem. Jūsu
padoms un personiskā iniciatīva mums ļoti noderēs,” tikšanās noslēgumā pateicās
V. Vitkovskis.

U. Petri pozitīvi vērtēja to, ka uz
velosipēdiem patruļās dodas pašvaldības policija, līdz ar to rādot piemēru un ietekmējot
sabiedrības apziņu par labu videi draudzīgai satiksmei; ka Liepājā ir ļoti
daudz velosipēdu novietņu un arī cilvēku, kuri lieto šo braucamrīku; ka
velosipēdus izmanto cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņus pašvaldība atbalsta,
infrastruktūru veidojot tā, lai tas viņiem būtu iespējams.

Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Aldara ielas
veloceļus, jo tur velosipēdistu interesēs ir samazināta nevis gājējiem domātās
ietves daļa, bet brauktuves joslas “atņemtas” autobraucējiem. Tā tas notiek arī
Vācijā, kur pilsētās ielu tīkla attīstībā pašvaldībām jārīkojas pēc parlamentā
apstiprinātajiem noteikumiem veloinfrastruktūras būvēm.  Šā dokumenta izstrādē ir piedalījies U.
Petri.

“Vienlaikus,” piebilda U. Petri, “Liepājā vairāk būtu nepieciešams uzstādīt norādes un brīdinājuma
zīmes, lai novērstu vai mazinātu gājēju un velosipēdu konfliktu iespējas, labāk
palīdzētu orientēties iebraucējiem, piemēram, kā ar divriteni nokļūt līdz
pilsētas apskates objektiem.”

Daudzviet ielu krustojumos uz braucamās daļas papildus
būtu jāmarķē veloceļa turpinājums; brauktuvju malās joprojām ir augsti
bortakmeņi; vietām veloceļi ir nelīdzeni, ar kāpumiem, kritumiem, seguma kārtu
novirzēm… Šo faktoru dēļ velobraucējs Liepājā “ne visur jūtas komfortabli”,
atzīmēja eksperts.

“Veloceļu tīkls nav tikai ērtība tūristiem,
bet galvenokārt vispirms pilsētas iedzīvotājiem, jo tas ir videi draudzīgs,
ekonomisks, mazāk bīstams un pietiekami ātrs transporta līdzeklis,” atgādināja
viesis, piebilstot, ka “ielu kvalitāti nosaka nevis auto novietnes, bet gan
radītās iespējas ātri un droši pārvietoties ar velosipēdu.”

U. Petri mudināja ieinteresētajām pusēm
lielāku uzmanība pievērst sadarbībai un komunikācijai, lai velosipēdu satiksmes
priekšrocībās aizvien labāk izprastu visas vietējās sabiedrības mērķgrupas – ne
tikai bērni un viņu vecāki, bet arī uzņēmēji, mediju pārstāvji, izglītības
iestādēs strādājošie, NVO sektors.

U. Petri viesošanās laikā Liepājā tikās ar SIA “Komunālā pārvalde” speciālistiem, nodibinājuma “Veloredele” pārstāvjiem, kā
arī pats ar velosipēdu apceļoja Liepāju no viena gala līdz otram, no jūras līdz
ezeram.