Ceturtdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mūspusē šogad rekonstruēs tikai 14,7 km posmu autoceļam A9

Mūspusē šogad rekonstruēs tikai 14,7 km posmu autoceļam A9
10.04.2013 07:10

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Latvijas autoceļu stāvoklis nav
glaimojošs, atzīst ”Latvijas Valsts ceļi”, tāpēc sākts darbs, lai situāciju uzlabotu,
portālu informēja VAS ”Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Komunikācijas daļas
sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra. Rekonstruējamo objektu
skaitā iekļauts autoceļa A9 jeb Rīga – Liepāja posms 14,7 kilometru garumā.
Citur lāpīs tikai bedres.

LVC apsaimniekošanā ir 20 tūkstoši
kilometru ceļu – aptuveni trešā daļa no ceļu kopējā garuma valstī, skaidro
I.Niedra. 40 tūkstošus kilometru aprūpē pašvaldības, savukārt 10 tūkstošus kilometru
ceļu ir mežos, 3 tūkstoši kilometru ir privātīpašnieku uzraudzībā esošie ceļi
un ielas.

”LVC galvenā atbildība ir valsts
autoceļu tīkla pārvaldīšana, tiem piešķirtā finansējuma administrēšana,
uzturēšanas un attīstības plānošana, veicamo darbu un pakalpojumu pasūtīšana un
pārraudzīšana,” stāsta I.Niedra: ”Šos 20 000 km veido 1650 km valsts
galveno autoceļu, 5316 km reģionālo autoceļu un 13 150 km vietējo autoceļu.”

Lai autoceļi būtu labā stāvoklī, ik
gadu būtu nepieciešams veikt segumu atjaunošanu 941 km autoceļu un
rekonstrukcijas darbus 194 km autoceļu, kopumā darbi jāveic vismaz 1135 km
autoceļu, aprēķinājis LVC. ”Realitātē tie ir vidēji 202 km gadā, ja neskaita
nelielos apjomos veikto grants kārtas atjaunošanu un virsmas apstrādi, kas ir
nepieciešama, tomēr neefektīva un īslaicīgi kalpojoša metode,” atzīst I.Niedra.

Finansējums pēdējo 20 gadu laikā
ir bijis nepietiekams, tāpēc ieguldījumi ceļu segumu atjaunošanā neatbilst
patiesajam autoceļu nolietojumam, skaidro LVC: ”Neskatoties uz Eiropas
Savienības piešķirto finansējumu, 2012.gadā ir atjaunoti 178 kilometri
autoceļu. Katru gadu autoceļu tīklā pieaug novecojušo ceļu posmu garums, pieaug
atlikto darbu apjoms. Regulāri tiek saņemtas daudzas pašvaldību un iedzīvotāju
pretenzijas par autoceļu slikto stāvokli.”

Pēc LVC datiem 2012.gadā gandrīz
50% autoceļu ar melno segumu un 40 % autoceļu ar grants segumu bija
klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama
pilnīga segas rekonstrukcija. Pēc pēdējā LVC veiktā pārrēķina autoceļos
veicamo darbu (periodiskā atjaunošana un rekonstrukcija, segas, tilti un
satiksmes drošība) deficīts sasniedzis 4,678 miljardus latu. 

”Ja Latvijas autoceļu finansējuma
problēma netiks atrisināta, agri vai vēlu kāds no ceļiem būs jāslēdz. Lai tā
nenotiktu, Satiksmes ministrija un ”Latvijas Valsts ceļi” uzskata, ka, lai
autoceļu stāvoklis varētu uzlaboties, finansējumam, tajā skaitā arī no valsts
budžeta būtu jābūt prognozējamam un stabilam un tā apjomam – piesaistītam ceļu
lietotāju maksājumiem – transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim (līdz
2011.gadam transportlīdzekļu ikgadējai nodevai) un daļai no akcīzes nodokļa par
naftas produktiem,” tā I.Niedra.

Tāpēc Satiksmes ministrija
sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un LVC vērsusies valdībā ar
priekšlikumu no
2014.gada ieviest tādu autoceļu finansēšanas
modeli, kurā 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem –
aptuveni 50 miljoni latu un 20% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem
ieņēmumiem (2013.gadā – 55,2 miljoni latu) – tiktu novirzīti valsts un
pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontam. Valdībā iesniegtais priekšlikums
paredz finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, katru gadu 10% apmērā
palielinot autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem,
kas 2020.gadā sasniegtu 80% apjomu.

Pēc ceļu nozares uzņēmumu un ceļu
būvētāju aplēsēm, lai situācija varētu būtiski uzlaboties, autoceļu nozarei jau
nākamgad vajadzētu novirzīt visus 60% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Valsts budžeta izpildes dati
liecina, ka 2012.gadā valsts budžetā iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transportlīdzekļu ekspluatācijas
nodokļa ieņēmumi kopsummā veido 326,93 miljonus latu, savukārt autoceļiem no
valsts budžeta tika piešķirts finansējums tikai 67,7 miljoni latu, kā arī 2,9
miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stāsta I.Niedra.

Šogad valsts autoceļiem no valsts
budžeta plānots finansējums 63,8 miljonu latu apmērā un no ES fondiem – 88,2
miljoni latu, kas ir līdzīgi, kā bijis 2012.gadā. No valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem aptuveni 40 miljoni
latu tiks novirzīti autoceļu ikdienas uzturēšanai vasaras un ziemas sezonā. Kurzemes
reģionam (bijušie Kuldīgas, Liepājas, Ventspils, Tukuma, Talsu, Saldus, Dobeles
rajoni) atvēlēts finansējums aptuveni 10 miljonu latu apmērā.

Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem
un ielām 2013.gadā paredzēta 18,3 miljonu latu apmērā. Atbilstoši teritoriālajam
sadalījumam, Kurzemes plānošanas reģionam no minētās summas plānoti 2,78 miljoni
latu.

”Papildus 12.martā
valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts un pašvaldību ceļu
uzturēšanai piešķirt vēl 10,2 miljonus latu – 5 miljonus latu, lai
finansētu pašvaldību autoceļu un ielu ārkārtas neatliekamos uzturēšanas darbus
2012./2013.gada ziemas sezonā, kā arī 5,2 miljonus latu, lai organizētu valsts
autoceļu posmu ar sabrukušo asfalta segumu ārkārtas neatliekamo uzturēšanas un
seguma atjaunošanas darbu veikšanu un veiktu faktiski izpildīto darbu apmaksu
2013.gadā,” piebilst I.Niedra.

Un turpina, ka arī šogad pavasaris
sāksies ar masveida bedrīšu remontu. Vidēji Kurzemes reģionā gadā tiek
saremontēti ap 180 000 m2 bedru. ”Remonta termiņš ir atkarīgs no autoceļa
klases: A klases autoceļos bedres tiks saremontētas līdz 18.maijam, B
klases ceļos – līdz 1.jūnijam, C un D klases ceļos – līdz 17.jūnijam.

Šiem darbiem vidēji gadā Kurzemes
reģionā atvēlēti ap 1,7 miljoni latu: ”Satiksmei bīstamās – avārijas bedres
(lielākas par 0,3 m2 un dziļākas par 5 cm) tiek remontētas nekavējoties, tūlīt
pēc to konstatācijas visa gada laikā.”

Bez bedru remontēšanas šogad paredzēta arī vairāku objektu
rekonstrukcija. Pēc I.Niedras teiktā viens no rekonstrukcijas
objektiem Kurzemē ir autoceļa A9 jeb Rīga – Skulte – Liepāja rekonstrukcija posmā
no 79,3 līdz 97,5 kilometram (posms no Brocēniem līdz Blīdenei), kur paredzēts
pabeigt pērn uzsāktos darbus.

Šogad
notiks rekonstrukcijas darbi arī bijušā Liepājas rajona teritorijā. Kā skaidro
I.Niedra, rekonstruēt paredzēts šosejas A9 posmu 14,7 kilometru garumā – no
148,6 līdz 163,3 kilometram (pie pagrieziena uz Aizputi). Taujāta par
rekonstrukcijas izmaksām, I.Niedra atzina: ”Pašlaik vēl notiek iepirkums, tāpēc
reālā līgumcena izmaksas vēl nav zināma.”

Savukārt autoceļš A11 Liepāja –
Lietuvas robeža, par kura katastrofālo stāvokli vēl nesen protestēja
rucavnieki, kā arī ceļi Grobiņa – Ventspils un Grobiņa – Priekule šogad iztiks
tikai ar bedrīšu lāpīšanu. I.Niedra skaidro: ”Autoceļa A11 segums
2013.gadā tiks uzturēts ar ikdienas uzturēšanas metodēm  – bedrīšu
aizlāpīšanu. Arī autoceļu P106 Ezere – Embūte – Grobiņa un P111 Ventspils
(Leči) – Grobiņa segums 2013.gadā tiks uzturēts ar ikdienas uzturēšanas metodēm
 – bedrīšu aizlāpīšanu.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz