CV vairāki, atbildes tikai divas

“Liepājā ātri atrast darbu nav nemaz tik viegli,” saka 40 gadus vecais liepājnieks Jānis (vārds mainīts).

Viņš nav ne slaists, ne plencis; strādājis ražošanas jomā, pēdējā darba vieta bijusi kāda metālapstrādes rūpnīca.

Lai gan darba apjoms aizvien palielinājies, strādājošie papildus nav piesaistīti. Jānim klāt nākuši citi pienākumi, bet atalgojums īpaši nav mainījies, lai gan darba devējs iepriekš solījis to pakāpeniski paaugstināt.

Tomēr alga nav bijis galvenais iemesls, kāpēc viņš pavasarī uzteicis darbu.

“Teikšu tā – atalgojums nebija slikts. Es vienkārši izdegu, jo biju uzņēmies pārāk daudz,”

viņš saka.

Jaunu darbu viņš meklē jau vairākus mēnešus. Atsaucoties uz darba sludinājumiem, katru mēnesi potenciālajiem darba devējiem izsūtījis vismaz trīs CV.

Atbildēt sasparojušies tikai divi, pārējiem acīmredzot nav atradies laiks vai nav bijusi vēlme nosūtīt pat pieklājīgu atteikumu, atstājot cilvēku neziņā.

Jānis klāsta, ka meklē specifisku darbu, jo iepriekš strādājis par ražošanas iekārtu mehāniķi, taču tagad apsverot domu, ka, atsākot darba gaitas, varētu pildīt darbgaldu operatora pienākumus.

“Arī iepriekšējos darbos esmu sācis strādā, tā teikt, no apakšas,”

pamato vīrietis.

Viņš ir apguvis TIG metināšanu, kā arī kursos mācījies izmantot programmu AutoCAD (lietojumprogramma, kas paredzēta datorizētajai projektēšanai, kur ir iespējams rasēt gan 2D, gan 3D objektus). 

Nupat kāda Liepājas ražotne publicējusi TIG metinātāju vakanci, piedāvājot līdz 2000 eiro atalgojumu uz papīra jeb bruto. Iepriekš šajā uzņēmumā metinātāju atalgojums bijis zemāks, no kā secināms, ka darba algas tur pieaugušas.

Jāni šī vakance ieinteresējusi, lai gan tajā pašā laikā viņš saka, ka Skandināvijā un citviet Eiropā šādi speciālisti pelna ne mazāk par 3000 eiro uz rokas.

“Ņemot vērā to pieredzi, kas man ir, ārzemēs ir ļoti vilinoši piedāvājumi,” spriež liepājnieks, piebilstot, ka vismaz pagaidām pamest valsti viņa ģimene gan neplānojot.

Ar darbiniekiem nemētājas

Darbaspēka pieejamības problēma mūspusē tiešām ir akūta, jo bezdarba līmenis ir zems, pauž Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.

10. oktobrī NVA Liepājas filiāles uzskaitē bija 1655 bezdarbnieki pilsētā un 764 Dienvidkurzemes novadā (kopā  2419).

“Vēsturiski nekad nav bijis tik mazs bezdarbnieku skaits Liepājā un novadā,”

atzīmē D. Baumane.

Viņa piebilst, ka šobrīd darba devēji ar darbiniekiem, tā teikt, nemētājas, jo gluži vienkārši to nevar atļauties.

No kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita aptuveni 15% jeb mazāk nekā 400 cilvēku ir ilgstošie bezdarbnieki, lielākoties cilvēki ar veselības problēmām un atkarībām.

Pārējie, aptuveni 2000, ir tas darbaspēks, kas it kā varētu strādāt, taču teju 70% no viņiem ir cilvēki vecumā 50+, skaidro NVA Liepājas filiāles vadītāja.

Diemžēl daļa darba devēju cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, algo nelabprāt, jo uzskata, ka viņi nespēj savus pienākumus veikt ar tādu ātrumu un dinamiku, kāda mūsdienās svarīga daudzās nozarēs.

D. Baumane stāsta, ka šo jautājumu apspriedusi ar kādu uzņēmēju. Viņš, protams, nav teicis, ka konsekventi neņem darbiniekus vecuma grupā 50+, bet sacījis, ka šie cilvēki strādājot lēni.

“Taču ikviens cilvēks noveco! Ir jāsaprot, ka cilvēkiem ar lielu gadu starpību ātrums nav vienāds, lai gan reizēm viens otrs trīsdesmitgadīgais ir lēnāks nekā seniors. Vai tiešām ātrumam ir tik liela nozīme?

Varbūt cilvēks strādā mazliet lēnāk, taču precīzāk. Nekādu atbildi uz  savām iebildēm gan nesagaidīju,”

pauž D. Baumane.

Uz pirmspensijas vecuma speciālistiem skeptiski raugoties arī jaunie uzņēmēji, kuriem netīk, ka viņiem padomu dod vecie buki.

Pilsētā un novadā brīvo darbavietu skaits 10. oktobrī bija 573. Tāds skaits esot jau aptuveni gadu, pusotru. Pēc kovida pandēmijas brīvo darba vietu skaits sācis izteikti pieaugt. 

Mūspusē dinamika darba tirgū esot ļoti strauja. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šī gada astoņos mēnešos darbā iekārtojušies gandrīz 2000 cilvēku, kas iepriekš bija reģistrējušies NVA Liepājas filiālē. No tiem 30% jeb aptuveni 400 cilvēki ir vecumā 50+.

Mazākā skaitā, taču darbu izdodoties atrast arī cilvēkiem pirmspensijas vecumā jeb 59+. Astoņos mēnešos mūspusē darbu atraduši 170 šāda vecuma cilvēki.

Kaprači nāk un iet

Ekonomikas ministrija nākotnē prognozē mazkvalificēta darba veicēju pārpalikumu, taču šobrīd Liepājā un novadā trūkstot gan speciālistu, gan arī vienkāršo darbu darītāju – sētnieku, palīgstrādnieku u.c. 

Zemā atalgojuma dēļ jauni cilvēki, īpaši tie, kuri jau izveidojuši ģimeni, neraujoties aizpildīt šīs vakances, savukārt gados vecākiem šāds darbs, kas bieži vien ir fiziski smags, nav piemērots veselības dēļ. 

Šogad Liepājas kapsētu pārvalde vairākkārt publicējusi sludinājumu, aicinot darbā kapraci. Pārvaldes direktors Mairis Plūksna saka, ka grūti atrast cilvēku, kurš šo darbu gatavs veikt ilgstoši.

Kandidāti vakancei piesakās, taču pastrādā vien mēnesi, pusotru, citreiz no darba atsakās pat ātrāk, jo darbs ir fiziski smags un arī specifisks.

Darba sludinājumā minēts: akorda alga pēc padarītā darba apjoma, 700–1000 eiro (bruto). Varbūt problēma ir atalgojumā?

“Kā to ņem! Šis skaitās mazkvalificēts darbs, kur pretendentiem netiek prasīts augstskolas diploms.

Uzskatu, ka zemākās kvalifikācijas darbaspēkam šis atalgojums nav tik slikts. Tas ir pietiekami normāls, tā nav minimālā alga.”

Jautāts, vai viesstrādnieki varētu būt risinājums, M. Plūksna norāda: “Grūti teikt, bet, ja cilvēki brauc šeit ar mērķi strādāt, tad viņi nebūs tie, kas pēc pirmās algas pazudīs. Pie mums jau arī cilvēki ir dažādi, un es ceru, ka gan jau man izdosies atrast to pastāvīgo un īsto darbinieku. Katrā ziņā plašāka viesstrādnieku piesaiste kaut kādu konkurenci radītu mazkvalificētā darbaspēka vidū un man kā darba devējam noteikti būtu vieglāk.”

Reizēm svarīgāka attieksme, ne alga

“Vai viesstrādnieki ir izeja? Domāju, ka ne. Tas var būt tikai īstermiņa risinājums, piemēram, piesaistot viesstrādniekus vasaras sezonā ražas novākšanā vai izmantojot kāda objekta būvniecībā,” vērtē NVA Liepājas filiāles vadītāja.

Tas, cik daudz viesstrādnieku nodarbināti Liepājā, nav zināms. Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei (PMLP) ir dati par izsniegtajām darba atļaujām Latvijā, taču atsevišķi par reģioniem informācija netiekot apkopota.

NVA gan var nosaukt profesijas, kurās Liepājas uzņēmēji šogad aicinājuši darbā viesstrādniekus. Līderos ir būvnieki, tad seko pavāri, cehu strādnieki, mākslīgo būvju (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises utt.) palīgstrādnieki, salīdzinoši nelielā skaitā arī kravas automobiļu vadītāji, ceļu būves palīgstrādnieki, elektroiekārtu montieri, daži metinātāji, elektriķi.

Daļa sabiedrības, apspriežot uzņēmēju nostāju, ka Latvijai jāpiesaista vairāk viesstrādnieku, pauž, ka mums pašiem vēl ir neizmantoti darbaroku resursi, taču algas daudzviet ir tādas, kādas tās ir.

D. Baumane norāda, ka situācijas ir dažādas un taisnība mēdz būt abām pusēm. Ir cilvēki, kuri, strādājot maz, vēlas saņemt lielu algu, bet ir arī darbavietas, kuras zaudē strādājošos nevis atalgojuma, bet priekšniecības attieksmes dēļ.

“Attieksmes jautājums tiešām ir ļoti būtisks,”

pauž NVA Liepājas filiāles vadītāja.

Tāpat ne visi strādājošie spēj izturēt naktsmaiņas, kas mēdz būt pat 12 stundu garas. “Darba devējiem būtu jāpavērtē, vai tādas tiešām ir vajadzīgas,” viņa uzsver. 

Nepietiekami izmantots resurss darba tirgū ir arī cilvēki ar invaliditāti. Veselības dēļ invalīdi vēlas strādāt pusslodzes darbu, bet šādu piedāvājumu ir ļoti maz.

Darba devēji, piesakot NVA vakances, aizvien biežāk norāda, ka meklē plaša profila, nevis šauras jomas speciālistus. Līdz ar to cilvēkiem jābūt gataviem attīstīt zināšanas un prasmes visa mūža garumā.

Viena no NVA piedāvātajām programmām ir transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācība. D. Baumane vērtē, ka tā ir noderīga programma, jo tajā iesaistās arī sievietes, iegūstot gan C un pat CE kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, kas ļauj vadīt visus transportlīdzekļus ar piekabēm.

Tāpat sievietes ik pa laikam iekļaujoties metinātāju apmācību grupās. “Viss mainās un attīstās,” teic D. Baumane.

Darba kandidātam jāmāk “pārdot” sevi

Māris Silinieks, personāla atlases uzņēmuma “WorkingDay Latvia” mārketinga direktors

Ikdienā mums nākas saskarties ar to, ka darba devēji dažkārt neapzinās, ka arī darba tirgū pastāv jēdziens – konkurence.

Tas nozīmē, ka par savu darba devēja tēlu un reputāciju jārūpējas ne mazāk kā par sava produkta kvalitāti. Pretējā gadījumā var nākties ņemt darbā tādus speciālistus, kuriem atteica konkurenti, jo arī darbinieki vēlas strādāt pie labākā darba devēja.

Reiz man kāda labi pazīstama uzņēmuma personāla vadītāja atzinās:

“Jā, mēs varam atļauties maksāt mazākas algas, jo visi grib pie mums strādāt.”

Tomēr arī ļoti labu reputāciju iekarojušiem darba devējiem dažkārt nākas saskarties ar grūtībām atrast darbiniekus, ja tie ir darba tirgū ļoti pieprasīti speciālisti.

Tas parasti nozīmē, ka darbinieku vajadzēs pārvilināt no konkurējoša uzņēmuma, un tādā situācijā noteikti nelīdzēs darba sludinājums internetā.

Pieprasītākos speciālistus darba devēji sargā kā acuraugu – viņiem ir laba alga, ideāli darba apstākļi un saprotoša vadība.

Tādās reizēs ieteiktu uzreiz vērsties pie personāla atlases uzņēmuma, jo, diendienā strādājot ar simtiem un tūkstošiemdarba meklētāju, personāla atlases speciālistam ir uzkrātas prasmes, kā pareizi izvēlēties īsto un kā pareizi uzrunāt kandidātu.

Turklāt viņam ir “bieza piezīmju grāmatiņa” ar labu speciālistu tālruņa numuriem.

Ir atsevišķi IT&T jomas uzņēmumi, kas meklē darbiniekus visu laiku. Ja darba tirgū atrodas kāds piemērots, tas tiek pieņemts darbā, bet meklējumi turpinās.

IT&T joma ir viena no tām, kurai izglītības iestādes nespēj piegādāt speciālistus atbilstoši arvien lielākam pieprasījumam.

Tajā pašā laikā arī darba pretendenti ne vienmēr uzvedas tā, lai viņi būtu viegli sasniedzami darba devējiem. Dažkārt pat mērķtiecīgi slēpj savu identitāti sociālajos tīklos, lai “galvu mednieki” nevarētu viņus uzmeklēt.

Kāds augsta līmeņa programmētājs man reiz atzinās, ka viņam zvana un piedāvā darbu pat vairākas reizes dienā,

tāpēc zvanītājiem no  svešiem numuriem viņš vairs neatbildot.

Bet ja darba meklētājs vēlas sevi padarīt redzamu darba tirgū, tad noteikti būtu jāsāk ar rūpīgi izveidotu “Linkedin” profilu, vajadzētu arī piedomāt, kā tu izskaties citos sociālajos tīklos.

Darba meklējumos noteikti nevajadzētu paļauties uz kvantitāti, izsūtot lielu skaitu pieteikumu uz visām vakancēm pēc kārtas. Tā ir kļūda, ko bieži pieļauj darba meklētāji.

Piesakoties uz amata konkursu, CV un pieteikuma vēstulē jāuzsver tieši tās prasmes un pieredze, kas tiek prasītas attiecīgajā konkursā un nepieciešamas izraudzītajam amatam. Pavadvēstulē būtu jāpaskaidro sava motivācija – vēlme strādāt tieši attiecīgajā uzņēmumā.

Arī darba kandidātam jāmāk “pārdot” sevi, konkurējot ar citiem amata kandidātiem.

Lai saņemtu darba piedāvājumu, jāprot būt labākajam, bet ar paviršu attieksmi tas var neizdoties.

Runājot par šī brīža tendencēm darba tirgū, ir jūtamas izmaiņas lietās, ko mums iemācīja Covid-19 pandēmija. Uzņēmēji saprata, ka daudzas lietas var darīt attālināti. Var tikties ar klientiem, rīkot sapulces un pat darbiniekus var nodarbināt attālināti.

Pašlaik darba tirgus pēc visiem satricinājumiem, Covid-19, kara Ukrainā, enerģijas sadārdzinājuma, ir stabilizējies, un uzņēmējdarbībā ir jūtams piesardzīgs optimisms, uz ko norāda arī salīdzinoši lielais brīvo vakanču īpatsvars.

Uzziņai

Viestrādnieki Latvijā

Šogad no janvāra līdz septembrim viesstrādniekiem piešķirtas 13 989 darba atļaujas (DA), no tām vīriešiem – 12 747, sievietēm – 1242;

DA piešķirtas viesstrādniekiem no 87 valstīm 694 profesijās, 75 nozarēs.

10 topa nozares

10 topa valstis

10 topa profesijas

Avots: PMLP

Drošības prasības un rekomendācijas darba meklētājiem

> Nekādā gadījumā neveiciet priekšapmaksu darba iekārtošanās aģentūrās.

> Gandrīz visi darba piedāvājumi par iekārtošanos darbā ārzemēs ir krāpšana.

> Ignorējiet piedāvājumus par preču tālākpārdošanu un izplatīšanu, piedāvājumus, saistītus ar peļņas iespējām internetā ar klikšķiem, kā arī ar iespējām rakstīt un sūtīt recenzijas.

> Pirms darba sākšanas noskaidrojiet, kāda ir darbinieku mainība uzņēmumā un kāds ir iemesls iepriekšējā darbinieka atlaišanai. Sazināties ar citiem uzņēmuma darbiniekiem.

> Darba pirmajos mēnešos pieprasiet izmaksāt ikdienas vai iknedēļas darba algu, īpaši tad, ja uzņēmums ir mazs.

> Nosūtot CV darba devējam, neuzrādiet lieku informāciju; neprecizējiet dzīvesvietu, pietiks, ja norādīsiet tikai pilsētu vai rajonu.

> Pēc vienošanās uz interviju ejiet tikai oficiālās vietās un darba laikā.

> Paziņojiet tuviniekiem, kur un ar ko jums jāsatiekas.

> Simpātiskas meitenes fotogrāfija palielina iespējas kļūt par vardarbības vai cilvēku tirdzniecības upuri.

>  Ja rodas šaubas, ignorējiet darba piedāvājumu vai tikšanos.

> Ziņojiet atbildīgām iestādēm par jebkuru darba devēja nekorektu darbību, kā arī par sludinājumu iesniedzējiem vai vēstulēm ar piedauzīgiem priekšlikumiem.

> Pamēģiniet organizēt savu individuālu darbu, piedāvājot cilvēkiem to, ko jūs vislabāk protat darīt.

> Atbildība, kompetence, centība un uzticamība tiks novērtētas jebkurā laikā.

Avots: ss.lv

Uzziņai

Pētījumu kompānija “Kantar” regulāri seko līdzi ar darbinieku noskaņojumu saistītiem jautājumiem un arī šogad veica pētījumu par darbinieku kopējo apmierinātību ar savu pašreizējo darbu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka:

>  gandrīz 3/4 (71%) darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, aptuveni katrs desmitais strādājošais (13%) ir pat ļoti apmierināts, bet 1/4 (25%) darbinieku ar savu pašreizējo darbu nav apmierināti;  

> strādājošos darbā pašlaik visvairāk notur darba vietas stabilitāte jeb drošums (38%); labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats (29%), uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) – 28%, kam seko atbilstošs atalgojums (26%), elastīgs darba laiks (26%). Šos iemeslus nosaukuši vairāk nekā 1/4 darbinieku.

Vairāk nekā 1/5 darbinieku pašlaik darbā notur interesants darba saturs (patīk darbs, nozare) – 23%, kā arī grūtības atrast citu darbu, citu alternatīvu trūkums (22%).

> strādājošie no darba galvenokārt aizietu, meklējot lielāku atalgojumu (58%). Nākamie biežāk minētie darba maiņas iemesli ir personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) – 23%, labāki piedāvātie bonusi (20%), tos nosaucis katrs piektais darbinieks.

Tālāk seko paaugstināts stresa līmenis (18%), slikti darba apstākļi (17%) un neapmierinošas attiecības ar kolēģiem (slikts iekšējais mikroklimats) – 17%.

Avots: pētījumu kompānija “Kantar”

Es domāju tā: Kādai jābūt normālai algai?

Kristīne Plaude – friziere:

– Minimālā summa – 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Mans vīrs jau daudzus gadus strādā un pelna ārzemēs. Aizbrauca lielās krīzes laikā. Es par to neesmu laimīga, jo ģimene nav kopā. Te nav tādu iespēju nodrošināt ģimeni. Šobrīd man nav pozitīva skata uz nākotni.

Sintija – ventspilniece:

– Vismaz astoņiem, deviņiem simtiem pēc nodokļu nomaksas. Ļoti ceru, ka minimālā alga augs. Kad tā sasniegs tūkstoti? Lai iztiktu, es tagad strādāju divos darbos. Visu laiku strādāju, brīvdienu man nav. Ja strādātu vienā vietā, tad ar nopelnīto noteikti nepietiktu. Tas nav normāli. Nezinu, cik ilgi pavilkšu divus darbus.

Kristīne Stroganova – pavāre:

– Divus tūkstošus uz rokas. Viss ir ļoti dārgs, paskatieties uz cenām veikalos. Kur nu vēl obligātie maksājumi. Nav gudri uz darbu iet tāpēc, ka es eju uz darbu, jo tas jādara. Daudzi uzņēmēji algu maksā aploksnēs, kas ļoti slikti. Zinu, ka ļoti daudzi aizbrauc no Latvijas, bet atgriežas retais.

Laimdota Kurše – pensionāre:

– Mazākais 800. Ja ir 1000, tad jau var dzīvot un nomaksāt komunālos maksājumus. Domāju, ka vēl daudzi brauks prom, lai dzīvotu, strādātu un pelnītu labāk. Mans dēls strādā Vācijā, meita, mazmeita arī svešumā. Skumji.

Inta Zommere – pensionāre:

– Vidējā summa varētu būt nedaudz virs tūkstoša. Pusotrs tūkstotis maciņā. Tad varētu dzīvot. Ja man nebūtu bērnu, kas palīdz, tad es nezinu, kā tagad pensijā iztiktu. Es jau būtu bedrē, jo nebūtu bijis naudas operācijai. Tāda situācija nav normāla. Jā, man pietiek maizei un sviestam, komunālajiem maksājumiem, bet, nedod dievs, ja jāslimo vai rodas kaut kādi pēkšņi rēķini.