liepajniekiem.lv
Ar atšķirīgiem mērķiem
Kopumā EP vēlēšanās kandidē septiņi Liepājas iedzīvotāji un tikai viens Dienvidkurzemes novada pārstāvis.
Liepājas pensionārs Vjačeslavs Ciganovs startē no partijas “Stabilitātei!” (7. numurs), kas savā programmā norāda, ka
“tikai ārējās politikas pārskatīšana Latvijas iedzīvotāju labā spēs veicināt Eiropas Savienības atjaunošanu un Latvijas iedzīvotāju labklājību”.
Biedrību “”Ģ. Baloža 2” un “Pulkveža Brieža 9” valdes priekšsēdētāja Anna Vaisjūna ar 11. kārtas numuru kandidē no partijas “Saskaņa” saraksta, bet ar 15. numuru šajā listē iekļauta Liepājas domes deputāte, ķirurģe Helēna Geriloviča.
“Saskaņa” savā programmā cita starpā atzīmējusi, ka Latvijai īpaši un ES kopumā ir svarīgi attīstīt un stiprināt tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti.
Saeimas deputāts Edgars Putra ir Nr. 4 “Apvienotā saraksta” listē. Šīs politiskās apvienības
programma balstās uz “trīskāršu aizsardzību” – ekonomisko, pilsonisko un militāro.
Politiskā spēka “Kustība Par!” sarakstā ir divi mūsu pilsētas pārstāvji – Liepājas domes deputāte Dace Bluķe (7. numurs) un biedrības “Krievu balss Latvijai” valdes priekšsēdētājs Martins Levuškāns.
“Kustība Par!” sola dot Ukrainai balsi Eiropā. “Ukrainas uzvara un pievienošanās ES un NATO ir Latvijas drošības atslēga. Tā ir mūsu stratēģija un mērķis darbam Eiropas Savienībā,” teikts šī politiskā spēka programmā.
Liepājas Krievu kopienas valdes locekle Jeļena Osipova ir “Centra partijas” 5. numurs.
Viņai šis būs otrais mēģinājums atrast darbu Briselē. Pirms tam Osipova no partijas “Latvijas Krievu savienība” saraksta EP vēlēšanās kandidēja 2014. gadā, taču mandātu neieguva.
“Centra partija” EP apņēmusies turpināt deputātes Tatjanas Ždanokas darbu,
lai “aizsargātu mazākumtautību un nepilsoņu tiesības, cīnītos pret neonacisma uzplaukumu…” utt.,
lasāms tās programmā.
Ar mūsu pilsētu saistīts arī Saeimas deputāts Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”, 18. numurs). Lai arī viņa dzīvesvieta ir Rīga, M. Kučinskis ir Liepājas partijas valdes loceklis.
Tikmēr Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis kandidē no Nacionālās apvienības saraksta (14. numurs).
Viens no NA priekšvēlēšanu programmā norādītiem mērķiem ir: “Jāveicina īpašs atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā, ka ir mainījušies apstākļi un šīs valstis sastopas ar kara radītiem papildu izaicinājumiem.”
Lai atbalstītu līderus
Kāpēc pašvaldību un parlamenta deputāti vēlas strādāt Eiropas Parlamentā? Vai vietvarā un Saeimā visi iecerētie darbi padarīti?
D. Bluķe, atbildot uz to, saka – partiju uzdevums ir startēt vēlēšanās, un ar to politiskās partijas atšķiras no biedrības.
“Nav gluži tā, ka man neprasīja atļauju, bet partijas valdei, kas komplektē kandidātu sarakstu, šķita, ka man šajā sarakstā jābūt. Taču, objektīvi raugoties, partijas, kas kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var domāt par vienu, ideālā gadījumā – divām vietām, un mana kandidēšana pilnīgi noteikti ir kā atbalsts mūsu saraksta līderei [Ivannai Voločijai], kura ir ukrainiete.
Mēs, izsverot visus par un pret, kā varam piedalīties vēlēšanās un kampaņā, kā ar jēgu izlietot valsts piešķirto finansējumu,
kopīgās sarunās nonācām pie secinājuma, ka tā varētu būt balss iedošana Ukrainai.
Mēs redzam, ka Baltijas valstis un Polija saprot Krievijas iebrukuma un potenciālo draudu sekas, bet daudzas valstis Eiropā to neapjauš.
Līdz ar to, mūsuprāt, būtu ļoti labi dot vietu ukrainietei, kurai jau ir ļoti liela pieredze darbā Briselē. Viņai tā būtu iespēja stāstīt un vēstīt šo ideju, jo, manuprāt, Ukrainas drošība ir arī mūsu pašu drošība.”
Deputāte spriež, ka EP ir viens liels pluss, proti, tur nav tāda iedalījuma kā pozīcija un opozīcija.
“Ja es tam spēju kaut kādu jēgu ieraudzīt nacionālajā politikā, tad pašvaldībā tā ir diezgan liela nejēdzība. Joprojām
man nav skaidrs, kas ir tie draudi manā personā, no kā divas partijas Liepājā tik ļoti nobijās, neļaujot man pilnvērtīgi strādāt…
kaut vai būt atbildīgai par kultūras nozari pilsētā.”
A. Jankovskis nelolojot cerības iekļūt EP – tik augstu netēmējot. Arī viņš NA kandidātu listē esot galvenokārt tādēļ, lai atbalstītu saraksta līderi Robertu Zīli.
“Šis vairāk ir tāds atbalsta gājiens. Ja es ar savu potenciālo vēlētāju varu atbalstīt savu partiju… Šis arī ir tas mērķis,” viņš saka.
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks pasmejoties arī atklāj, ka uz Briseli pārcelties nemaz negribētu. Viņam vēl mīļa esot Dienvidkurzeme.
“Es jau nemaz tā baigi [uz Briseli] nepošos. Ne velti esmu sarakstā beidzamais numurs,”
tikpat atklāts ir M. Kučinskis.
Arī viņa vārds “Apvienotā saraksta” listē esot lasāms tikai tāpēc, ka Saeimas deputāts vēlas “stiprināt sarakstu” jeb atbalstīt tās līderi Reini Pozņaku, kurš esot jauns un “pietiekoši traks, taču ar savu skatījumu”.
“Viņš būtu pelnījis Briseli,” uzskata M. Kučinskis.
Tikmēr E. Putra darbam EP noskaņots nopietni. Viņš saka, ka Saeimā, sēžot opozīcijā, padarīto darbu iespējas ir daudz ierobežotākas, bet uz EP viņš startējot ar ļoti konkrētu mērķi, kas zināmā mērā saistīts ar neseniem lauksaimnieku protestiem.
“Daļēji dēļ tā, ka šī kopējā lauksaimniecības politika ir atrauta no realitātes.
Latvijai ilgstoši nav pārstāvis Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Pagājušo reizi Roberts Zīle to apsolīja lauksaimniekiem, bet piemānīja – šāda iespēja bija, taču viņš neaizgāja uz šo komiteju.”
E. Putra kā nozares profesionālis esot gatavs darboties šajā komitejā, kura risinot ne tikai ar lauksaimniecību saistītus jautājumus, bet arī “lauku reģionu attīstību kā tādu”.
Iespējams, līdzīga motivācija kandidēt Eiropas vēlēšanās ir arī Liepājas domes deputātei H. Gerilovičai, kura ierindota “Saskaņas” saraksta lejas daļā.
Diemžēl ar deputāti laikrakstam publikācijas tapšanas laikā sazināties neizdevās.
Vēlēšanām iesniegtie saraksti (iesniegšanas secībā)
- “Latvijas attīstībai”,
- Politiskā partija “Stabilitātei!”,
- “Progresīvie”,
- JKP – Jaunā konservatīvā partija,
- Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”,
- “Saskaņa” ,
- Zaļo un zemnieku savienība,
- “Jaunā vienotība”,
- “Apvienotais saraksts”,
- Kustība “Par!”,
- “Latvija pirmajā vietā”,
- “Apvienība Jaunlatvieši”,
- “Tautas varas spēks”,
- “Tauta. Zeme. Valsts”,
- “Suverēnā vara”,
- “Centra partija”.
Uzziņai
– Nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
– Uz deviņām Latvijas EP deputātu vietām kandidē 272 cilvēki jeb uz vienu mandātu pretendē 30 cilvēki.
– No tiem 164 ir vīrieši, 108 – sievietes.
– Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi, jaunākajam kandidātam ir 21 gads, vecākajam – 86 gadi.
– 234 kandidātiem ir augstākā izglītība, 31 – vidējā, 7 – pamata.
– Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 10. februārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai – 8. jūnijam.
Avots: CVK
Svarīgi!
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieļauj, ka politiskās organizācijas, kā arī ar partijām nesaistītas personas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā var izmantot mākslīgā intelekta veidotus materiālus, lai cita starpā apzināti dezinformētu potenciālos vēlētājus un ietekmētu to viedokli.
KNAB aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un pārliecināties par informācijas patiesumu.
Identificētais risks balstīts uz ASV, Polijas, Slovākijas un vairāku citu valstu precedentiem, kad vēlēšanu kontekstā izmantoti mākslīgā intelekta rīki.
Mākslīgais intelekts piedāvā daudzveidīgas satura veidošanas iespējas.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portretu iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas.
Lai arī materiāli, kas veidoti ar mākslīgā intelekta rīkiem, var būt grūti identificējami, ir iespējams saskatīt pazīmes mākslīgi veidotam saturam.
Mākslīgā intelekta veidotajiem cilvēku portretiem raksturīgas nedabiskas grimases, nesimetriskas ķermeņa daļas un proporcijas, lūpu kustību neatbilstība runātajam tekstam.
Tāpat šādi veidotam saturam raksturīgas latviešu valodai netipiskas frāzes, savukārt sarunās – nedabīga runas maniere.
Avots: KNAB
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
