Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 18. septembris

Vārdadiena: Alita, Elita, Liesma

Muzejs aicina liepājniekus dalīties ar fotogrāfijām, kas uzņemtas, piedaloties “Baltijas ceļā”  (2)

Atslēgvārdi baltijas ceļš | liepājas muzejs | fotogrāfijas | atmiņas | vēsture

Foto: no Liepājas muzeja krājumiem

Atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmitgadi, Liepājas muzejs aicina liepājniekus dalīties ar fotogrāfijām, kas uzņemtas 1989.gada 23. augustā, piedaloties “Baltijas ceļā”. Katra fotogrāfija ir īpaša, un katrai fotogrāfijai līdzi nāk stāsts, kas, laikam ejot var izzust. Tāpēc gaidīti tiek arī plašāki vai ne tik plaši komentāri par konkrētajām fotogrāfijām, informē muzeja pārstāve Ilze Skangale.

23.augustā aprit astoņdesmit gadu, kopš Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas un trīsdesmit – kopš aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai protestētu pret šī dokumenta neatzīšanu. Akcija “Baltijas ceļš” 2009. gadā tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Tā tika atzīta par unikālu solidāru rīcību mierīgā masu demonstrācijā.

Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa nodrošināja septiņus autobusus, ar ko doties ceļā uz teju trīs simtus kilometru attālo Bauskas – Pasvales robežu. Kolektīva braukšana tika organizēta vairākās darba vietās, tomēr atradās arī tādi entuziasti, kas piedalījās individuāli. Toreiz, pirms 30 gadiem neviens netika saskaitījis tieši cik liepājnieku piedalījās šajā akcijā, tomēr tiek lēsts, ka to varētu būt vismaz divi tūkstoši.

Liepājniece Gunta Treide, kas jau atsaukusies Liepājas muzeja aicinājumam stāsta: “Atceros, ka bija viens īpašs brīdis, kad noteikti bija jāstāv, sadodoties rokās, jo kāds brauca garām un lidoja virs galvas. Tad rokasspiedieni sakļāvās ciešāk un iestājās svinīgs klusums. Pārējo laiku pavadījām sarunās un pārdomās. Kā jutos pēc tam? Bija lepnuma sajūta, ka arī es tur biju un savu metru turēju. Lepojos joprojām.”

Baltijas valstis 1940. gadā bija okupējusi Padomju Savienība, iepriekš par to vienojoties ar nacistisko Vāciju. Vienošanās tika noslēgta 1939. gada 23. augustā Maskavā un bija slepena. Dokuments plašāk zināms kā Molotova–Ribentropa pakts.

1980. gadu nogalē okupācija turpinājās, bet PSRS noliedza pakta eksistenci un turpināja apgalvot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājušās brīvprātīgi. 1989. gada 23. augustā, Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadadienā, trīs Baltijas valstu iedzīvotāji prasīja pakta slepenā protokola publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai.

“Baltijas ceļa” iespaidā PSRS atzina Molotova–Ribentropa pakta eksistenci un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas kļuva par vienu no būtiskākajiem soļiem ceļā uz neatkarīgu valstu atjaunošanu Baltijā.

Fotogrāfijas un informāciju, kas zināma par to tapšanas apstākļiem (autors, foto redzamie cilvēki) tiek aicināts sūtīt uz e-pastu: ilze.skangale@liepaja.lv

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!