Ceturtdien, 24.aprīlī, pulksten 12 Liepājas muzeja zālē
Kūrmājas prospektā 16 interesenti gaidīti uz sarunu “Tautu izpratne – skats
uz Eiropas mantojumu un vienotas Eiropas perspektīvu”. Par notikumiem
Gruzijā un Ukrainā stāstīs Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla un
eiroparlamentāriete, Eiropas Parlamenta deputāte, Ārlietu komitejas locekle
Inese Vaidere, portālu informēja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra
Šēņiņa.

Pēdējā laika notikumi Ukrainā ir satricinājuši visu pasauli.
Nevienam nav īsti skaidrs, kas notiks tālāk, kas jādara un kā jārīkojas mums.
Neraugoties uz to, ka esam Eiropas Savienībā un NATO, jāsaprot, cik trausla ir
drošības situācija. Par to pārliecināta ir arī Liepājas muzeja direktore Dace
Kārkla, kura šogad piedalījās Gruzijas 1989. gada 9. aprīļa 25 gadu atceres
pasākumos Tbilisi.

Gruzijas brīvība, neatkarība un vienotība pastāvīgi tiek
apdraudēta arī šodien, tāpēc gruzīni ir modri. Pēdējais karš šajā zemē
risinājās vēl 2008.gadā. Toreiz arī visa demokrātiskā pasaule bija sašutusi par
notiekošo Krievijas agresiju. Gruzija tautas atmiņā šie notikumu joprojām ir
dzīvi. Tāpēc Gruzijas nākotnes centieni ir vērsti par miera nodrošināšanu un
attīstību.

Ņemot vērā Gruzijas notikumus, kā vērtēt notiekošo Ukrainā,
kādi ir šo notikumu cēloņi un iespējamie situācijas attīstības varianti, kā
jārīkojas Ukrainas politiskajiem spēkiem, Eiropas Savienības valstīm un
starptautiskajām organizācijām, lai nepieļautu jaunu asinsizliešanu un kara
sākumu. Un pats svarīgākais – kādai jābūt Latvijas nostājai?

Inese Vaidere, strādājot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā
par sava darba svarīgāko tematu uzskata jaunās ES kaimiņpolitikas veidošanu,
Austrumu partnerības jautājuma virzīšanu, kā arī patiesākas un ES kopējām
interesēm un vērtībām atbilstošākas politikas veidošanu ar Krieviju.

Svarīgākais no šībrīža jautājumiem, ar kuriem deputāte
strādā Eiropas Parlamentā, ir bijis vērsts, lai panāktu stingru un izlēmīgu ES
rīcību, reaģējot uz Krievijas agresiju Krimā un centieniem destabilizēt
situāciju pārējā Ukrainā. Kopā ar kolēģiem izstrādātas vairākas Eiropas
Parlamenta rezolūcijas, kur stingri nosodīta Krievijas rīcība.

Eiropas Parlamenta 27. februāra rezolūcijā par stāvokli
Ukrainā tika aicināts neizdarīt politisku, ekonomisku un citādu spiedienu uz
Ukrainu, uzsverot, ka kaimiņvalstu nestabilitāte nevar būt Krievijas interesēs.
Savukārt 13. martā tika pieņemta rezolūcija par Krievijas iebrukumu Ukrainā,
pieprasot Krievijai nekavējoties izvest armiju no Ukrainas un nosodot tās
militāro agresiju. Eiropas Parlaments pauda skaidru un viennozīmīgu nostāju, ka
ES Krimas pievienošanu Krievijai nekad neatzīs kā leģitīmu.