Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā teikts, ka Resnis dzimis 1949. gada 12. martā Rīgā.

No 1956. gada līdz 1967. gadam mācījies čella spēli Emīla Dārziņa speciālajā Mūzikas viduskolā, 1972. gadā beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju kā čellists, bet 1982. gadā – kā simfoniskā orķestra diriģents.

No 1967. gada viņa mākslinieciskā darbība saistīta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sākumā darbojoties tajā kā čellistam, bet kopš 1987. gada – kā diriģentam.

Diriģēšanas prasmes Resnis papildinājis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie Genādija Roždestvenska.

Pirmo starptautisko atzinību kā diriģents guvis 1988. gadā kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, piedaloties festivālā “Prāgas pavasaris”.

1992. gadā Resnis kļuvis par Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu.

1993. gadā dibinājis Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu, kas katru gadu marta otrajā nedēļā Liepājā pulcina pianistus no dažādām pasaules valstīm.

Vadījis LSO koncertus Spānijā, Zviedrijā, Vācijā, Malaizijā.

Viesdiriģenta statusā viesojies Turcijā, Meksikā, Kolumbijā un Portugālē, bet 2000. gadā kopā ar Berlīnes Simfonisko orķestri uzstājies Ēģiptē.

1995. un 2006. gadā Resnis ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2007. gadā – jaundibināto “Latviešu mūzikas balvu” par sistemātisku ieguldījumu latviešu mūzikas jaunradē un popularizācijā.

Viņš apbalvots ar Liepājas pilsētas domes atzinības rakstu (1998), bijis “Gada Liepājnieks” (1999), bet 2006. gadā saņēmis Polijas valdības bronzas medaļu “Zasłużony Kulturze Gloria Artis”.

2007. gadā par nopelniem Latvijas labā Resnim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, teikts Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Resnis divas reizes no Liepājas partijas saraksta ievēlēts Liepājas domē.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, draugiem, kolēģiem un visiem, kam maestro mūzika bija tuva.

Par atvadīšanos no Rešņa ģimene paziņos atsevišķi.