No šī gada 1. oktobra bērniem, kas vecāki par septiņiem gadiem, būs nepieciešams psihiatra atzinums par dentālo fobiju, lai saņemtu vispārējo anestēziju.

Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Natālija Kadeģe norāda, ka gadā vispārējo anestēziju saņem 300–350 bērnu, taču to, uz cik daudziem attiecas jaunās prasības, viņa neprognozē.

Savukārt rindā pie zobārsta bērni, kas ir vecāki par septiņiem gadiem, ir aptuveni 40% no visiem gaidītājiem.

“Noskaidrojām, ka Liepājā pie psihiatra var tikt tikai nākamā gada pavasarī.

Tas nozīmē, ka vismaz pusgadu bērniem būs jāstāv rindā, lai dabūtu šo izziņu. Man nav informācijas, kā ir citās Kurzemes pilsētās,” norāda N. Kadeģe.

Viņa lēš, ka daudziem vecākiem šīs noteikti ir nepatīkamas ziņas.

Šobrīd poliklīnika vecākus var tikai informēt par jaunumu un palīdzēt saprast, kur vērsties pēc slēdziena, jo konkrētākas vadlīnijas taps skaidras, kad notiks pārrunas ar psihiatriem.

“Psihiatram no mums ir vajadzīgs slēdziens par bērna stāvokli – vai viņam ir šī dentālā fobija zobārsta skatījumā.

Jāsaprot, kas viņiem no mums vēl papildus būtu vajadzīgs.”

Speciālisti jau savlaicīgi brīdina vecākus, lai, pienākot rindai, visi dokumenti būtu sagatavoti. Poliklīnikas vadītāja piemetina, ka maksas pakalpojums bērniem joprojām būs pieejams.

Savukārt bērnu zobārste Airisa Leščinska stāsta, ka viņa kā speciāliste jau uzreiz, bērnam ienākot kabinetā un komunicējot ar viņu, saprot, vai viņam ir fobija. Tāpēc viņa ir neizpratnē par NVD lēmumu, kas ārstēšanas gaitu tikai paildzinās.

“Tas nozīmē, ka bērns ilgāku laiku staigās ar sāpošiem zobiem. Tas viņam samazinās dzīves kvalitāti.

Vecāki arī nebūs priecīgi, ja bērns katru vakaru teiks: “Mammīt, man sāp zobi, lūdzu, palīdzi man!” Taču mēs nevarēsim uzreiz palīdzēt.”

Zobu ārstēšana ar vispārējo anestēziju ir arī bērniem ar īpašām vajadzībām, taču viņiem pakalpojuma saņemšanas kārtībā nekas nemainīsies.

A. Leščinska atzīst, ka ik pa laikam jaunieši pieprasa narkozi, lai gan varētu zobārsta krēslā nosēdēt arī bez tās.

Par to speciālisti spriež, palūkojoties pacienta kartiņā, kur uzrādīts, ka jaunietis iepriekš zobārstu apmeklējis bez bailēm un šo pakalpojumu pieprasa pēkšņi.

Tie ir vienīgie gadījumi, kad psihiatra spriedums būtu lietderīgs, norāda bērnu zobārste.

Visbiežāk ar dentālo fobiju saskaras mazākie bērni, jo viņi vēl nav pietiekami psihoemocionāli nobrieduši, lai ilgstoši sēdētu krēslā un ļautu labot zobus, kas nav patīkams process, pēc pieredzes spriež zobārste.

“Arī lielie bērni baidās no zobārsta. Tiešām nesaprotu šo NVD lēmumu, neredzu tur nekādu loģiku,”

savu nostāju pauž A. Leščinska.

Zobārstniecības poliklīnikā sastaptā Krista Ramanauska, kura pie zobārsta atvedusi savu 13 gadus veco dēlu, par jaunumiem nav dzirdējusi un, tos uzzinot, ir manāmi sašutusi.

Viņa pastāsta, ka ir četru bērnu mamma un trīs no atvasītēm no zobārsta ļoti baidās.

“Vienmēr izmantojam vispārējo anestēziju, jo daktere saka, ka tā ir drošāk – ja ir jau iesākts darbs, lai var turpināt un salabot visus zobiņus. Vismaz reizi gadā sanāk bērnus vest.

Meita savos 14 gados histēriski kliedz, pat ja zobārsts tajā brīdī neko nedara.

Es neesmu interesējusies, vai Liepājā ir tāds psihiatrs, bet, ja vajadzēs, tad meklēsim, jo bērniem zobi ir jālabo.”

Poliklīnikas vadītāja N. Kadeģe informē, ka šobrīd ir apmēram 30 bērni, par kuriem jau ir atnesti dokumenti un kuri būtu gatavi nākt labot zobus vispārējā narkozē.

“Bet līdz 1. oktobrim mēs to diemžēl nevaram paspēt, jo narkozes dienu ir maz, tās vidēji ir piecas sešas dienas mēnesī. Un septembrī jau ir pierakstīti vairāki bērni pēc septiņu gadu vecuma.

Esam sapratuši, ka no šīs rindas varam pieņemt līdz 10. Diezgan liela daļa diemžēl paliks aiz strīpas, un viņiem būs jādabū šī izziņa no bērnu psihiatra par dentālo fobiju,” viņa paskaidro.

Portāls saņēmis Nacionālā veselības dienesta skaidrojumu, kurā cita starpā rakstīts:

“Sadarbībā ar Latvijas Zobārstu asociāciju tika izstrādāta Zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas kārtība, kurā apvienotas jau pieminētās 4 kārtības: Vispārējo zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas kārtība, Specializētu zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanas kārtība, Zobārstniecības pakalpojumu vispārējā anestēzijā sniegšanas kārtība un Zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas kārtība mobilajā zobārstniecības autobusā.

Izmaiņas vienotajā zobārstniecības pakalpojumus sniegšanas kārtībā ir tādas, ka ir izveidotas sadaļas Vispārējo zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas kārtība un Specializētu zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanas kārtība, kuras iepriekš nebija noteiktas.

Sadaļa Zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas kārtība mobilajā zobārstniecības autobusā ir bez izmaiņām, savukārt papildināta un precizēta sadaļa Zobārstniecības pakalpojumu vispārējā anestēzijā sniegšanas kārtība,

neizslēdzot nevienu gadījumu kas bija iepriekš un kurā iespējama pakalpojuma sniegšana vispārējā narkozē.

Attiecībā uz valsts apmaksātu zobu labošanu bērniem vispārējā anestēzijā, kas pieejama bērniem līdz 18 gadu vecumam, tāpat kā līdz šim, zobārsts pēc ”Venhema skalas” vērtē un pieņem lēmumu par zobu labošanu vispārējā narkozē, ja bērna uzvedība atbilst skalas 4. vai 5.punktam, kad tā ir tāda, kas liedz iespēju labot zobus bez vispārējās narkozes.

Vienlaikus kārtībā joprojām ir vēl vairāki punkti, kas ļauj ārstam izvērtēt nepieciešamību izmantot vispārējo anestēziju zobu labošanai.

Vienlaikus NVD vērš uzmanību, ka no medicīniskā viedokļa raugoties vispārējā anestēzija zobu labošanā būtu jāizmanto patiešām situācijās, kad nav nekādu iespēju labošanu īstenot citādāk.

Vispārējā anestēzija nav pavisam nekaitīga bērna organismam un iespējamas komplikācijas, tādēļ šīs metodes izmantošanas nepieciešamība ir ārsta kompetencē.”

”Venhema uzvedības skala”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.