Tiesa, 1. janvāra rītā nekādas pārmaiņas vēl nemanīsim, taču katram iedzīvotājam jārēķinās ar to, ka šķirošana ir un paliek vienīgais veids, kā nemaksāt par gružiem aizvien dārgāk.

Jauns iepirkums uz septiņiem gadiem

Oktobra beigās plānots izsludināt iepirkumu Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā – Liepājā, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novadā.

Tas notiks divās atsevišķās lotēs, kā Liepājā tika darīts jau 2016. gadā, rezultātā slēgs līgumu uz septiņiem gadiem ar diviem operatoriem.

Viens no tiem strādās reģiona ziemeļu daļā, otrs – dienvidos, nosacītajai robežai ejot pa Tirdzniecības kanālu un A9 šoseju, pastāsta Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

“Runa nav tikai par konkurences veicinātu maksu par kubikmetru vai tonnu. Liepāja to darīja un arī tagad darīs, lai novērstu risku, kad pie nesaskaņām ar operatoru monopolistu tas var aiziet un paliks tukša vieta. Otra labā lieta – abi operatori nevar strādāt pilnīgi vienādi.

Tad pašvaldība tam, kurš strādā nedaudz sliktāk, var norādīt, ka otrs taču ir paveicis labāk.

Tas viņus stimulē visu laiku līdzināties uz augšu. Kopējā kvalitāte uzlabojas, un riski mazinās,” ieguvumus skaidro M. Tīdens.

Reģionā ir četras pašvaldības, un vienojošais posms ir atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs Liepājas RAS. Katrā lotē gružu tarifs būs vienāds visu pašvaldību teritorijās.

Lielās pilsētās un lauku apvidos ar izkliedētu apdzīvotību operatoram izmaksas, protams, atšķirsies. Taču poligons ir viens, norāda izpilddirektora vietnieks: “No Grobiņas aizvest turp atkritumus ir daži kilometri, no Rucavas – pāri 50 kilometriem.

Tomēr tas nebūtu labi, ja Grobiņā cilvēki maksātu trīsreiz mazāk nekā Rucavā, jo tad zūd reģiona jēga.

Esam vienojušies, ka visi maksājam vienādi.”

Tās reģiona teritorijas, kurām vēl spēkā atsevišķs līgums ar kādu operatoru, piemēram, bijušais Nīcas novads, jaunajam līgumam pievienosies vēlāk, bet ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir pārējiem.

Jaunajā iepirkumā nāk klāt jaunas prasības, un būtiskākā sadaļa ir bioloģisko atkritumu šķirošana, ko valstī plānots uzsākt no nākamā gada.

Jāsaprot, ka nešķirotie sadzīves gruži automātiski kļūst dārgāki, lai motivētu šķirot, atgādina M. Tīdens.

To valsts stimulē ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanu ik gadu par nešķirotiem un poligonā, kalnā apglabātiem gružiem, jo uzņemtās saistības nosaka, ka 2035. gadā nebūs atļauts apglabāt vairāk kā 10 procentus atkritumu, citādi Latvija maksās sodu.

Intereses nav, bažas ir

Mūspusē ar 1. janvāri bioloģiju šķirot noteikti nesāks. “Esošie operatori līguma pēdējos mēnešos nevar sapirkt jaunas automašīnas un konteinerus. Tā nav mūsu vaina, jo

pavisam nesen tikai apstiprināja atkritumu apsaimniekošanas reģiona robežas un līdz tam nevarēja ne iet uz priekšu ar reģiona plānu, ne arī izsludināt jauno iepirkumu,”

atzīmē M. Tīdens.

Viņš pieļauj, ka jaunie operatori varētu sākt strādāt ne agrāk par nākamā gada maiju.

Liepājā paredzēts, ka operatoriem obligāti jāpiedāvā brūnais konteiners pie daudzdzīvokļu mājām. Taču dzīvokļu īpašnieku kopībai tas nav obligāti jāņem.

Nevienu nevar piespiest šķirot, atgādina M. Tīdens.

“Ja cilvēki grib maksāt šausmīgi dārgi, tad var nešķirot,”

viņš saka.

Dienvidrietumu rajonā daudzās mājās mazi konteineri ievietoti “būcenīšos” blakus ieejai, un gružu mašīna pēc tiem brauc katru dienu.

Nesalīdzināmi labāks risinājums ir atkritumu sētiņas, kur var salikt lielākus konteinerus. Šobrīd pašvaldības atbalsts to ierīkošanai ir 800 eiro.

Iespējams, tas jāpārskata un atbalsta summa jāceļ, jo izmaksas ir stipri augušas, uzskata M. Tīdens.

Daudzās mājās joprojām lieto antisanitāros atkritumu stāvvadus. Kāpēc pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nevarētu tos aizliegt? “Nedrīkst – privātīpašums. Mājā iekšā var dzīvot tā, kā patīk. Rīga mēģināja aizliegt, bet domes lēmumu apstrīdēja.

Vienīgi maksas pieaugums var piespiest rīkoties,”

stāsta izpilddirektora vietnieks.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) pārvaldīšanā esošo māju kopības neizrādot interesi par bioloģisko atkritumu šķirošanu. “Ja būs nepieciešamība, LNA nodrošinās bioloģisko atkritumu šķirošanu. Jau tagad, izbūvējot atkritumu novietnes, tam tiek paredzēta vieta,” informē LNA pārstāve Ita Cērmane.

Latvijā nav normatīvu kopienas kompostēšanai, tāpēc daudzdzīvokļu mājās tā nav atļauta, norāda Liepājas RAS vides inženiere Liene Jākobsone.

Bioloģijas atšķirošanu šeit ieviest būs vissarežģītāk, jo ieguvumu neredz uzreiz, tas nāks ilgā laikā un maziem solīšiem. “Privātmājā pats sašķiro un pats arī redzi katru gružu veida apjomu, kā arī pats esi atbildīgs par kvalitāti,” viņa stāsta.

Pieredze komposta veidošanā pilsētā ir biedrībai “Radi vidi pats”, kura jau trīs vasaras to dara Kopienas dārzā.

Biedrībā norāda, ka pilsētvidei vislabāk piemērots ir vegānais komposts, kurā neliek nekādus piena un gaļas, zivju produktu pārpalikumus, jo tie pievilina grauzējus.

Liepājnieces Agneses ģimene pirms gada iesaistījās Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas mājkompostēšanas projektā, kurā 50 privātmājām atbalstīja komposta kastes iegādi.

Visus nošķirotos virtuves un dārza bioatkritumus un komposta apjomu Agneses saime uzskaita. “Nedrīkst likt kaulus un tamlīdzīgus ēdiena atkritumus, vairāk miziņas un lapiņas. No apakšas ik pa laikam izvelk ārā un lieto kā kompostu,” viņa pastāsta.

Ar šo sistēmu viņa ir ļoti apmierināta, jo

nododamo sadzīves gružu apjoms esot krietni sarucis, un šaubās, vai mājsaimniecībai būtu nepieciešams brūnais konteiners.

“Pat mazais konteiners, kuru turam virtuvē un mizas sametam, visu laiku ir jāskalo, jo sāk smakot, ja kaut kas iepūst. Nevaru iedomāties, kas notiek ar lielajiem konteineriem, ja vasaras karstumā tie piegāzti ar pārtikas atkritumiem,” spriež Agnese.

Pārstrādāt liek, dobē bērt liedz

Gada nogalē poligonā “Ķīvītes” darbu sāks bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca.

Būvfirmas “Velve” darbi tuvojas noslēgumam, un šeit jau redzams laukums, kur atvedīs bioloģiskos atkritumus, nojume, kur tos pāršķiros, desmit tuneļi, kur tos fermentēs, un divi biogāzes torņi.

Vai ir pamats satraukties par nelabu smaku no jaunās rūpnīcas? “Sāksim strādāt un praktiski redzēsim,” atbild L. Jākobsone.

“Veiktie teorētiskie pētījumi un ekspertu izvērtējumi saka, ka nekas netiks pārsniegts. Bioloģisko atkritumu daudzums, ko ieved poligonā, nepieaugs. Rūpnīcā nepieņems sevišķi smakojošus gaļas vai piena pārstrādes ražošanas atkritumus, bet tos pašus sadzīves un dārza atkritumus, kas rodas ikdienā. Tuneļiem ir izbūvēti biofiltri smaku emisiju samazināšanai. Īslaicīga smaka iespējama brīdī, kad tuneli atver.”

Teorētiski ir jābūt labākam rezultātam, jo

atkritumu kalns ir atklāta vieta, bet rūpnīca – slēgta kontrolēta vide,

piebilst ražošanas tehniskais speciālists Pēteris Dogvillo.

Bioloģiskos atkritumus pieņems divās kategorijās. Viena būs tīri – bez maisiņiem, bez kapu svecēm –, tikai bioloģiski noārdāmi atkritumi. Otra grupa būs ar piemaisījumiem, maksa par to būs augstāka, jo jāiegulda papildu resursi, lai veiktu priekšapstrādi – atplēstu un novāktu maisiņus.

Atkritumus izbērs novietnē un ar frontālo iekrāvēju ievedīs tunelī. Tur nonāks arī šķirošanas rūpnīcā “Skudras” no sadzīves atkritumiem nošķirotā bioloģija.

Jau patlaban šo frakciju tur nošķiro un pārstrādā energošūnā. Tuneli nedēļas laikā piepilda par 2/3, aizver hermētiskos vārtus un sāk piepildīt nākamo.

Atkritumus tunelī apstrādā divus mēnešus. Vispirms mitrina un skalo, izskalojot visu bioloģisko materiālu. Šķidrumu pa renēm novirza uz torņiem, kur baktēriju darbības rezultātā notiek biogāzes rūgšanas process. Ūdens cirkulācija no tuneļiem uz torņiem notiks slēgtā ciklā, to nelies ne klāt, ne nost. Skalošanai seko atkritumu žāvēšana, to dara ar koģenerācijas ceļā iegūto siltumu. Masa kļūst birstoša, tunelī rodas līdzīgs produkts kā mājās komposta kastē.

Komposta pēcapstrādē to atbrīvos no iespējamiem piejaukumiem – plēves gabaliņiem, papīriņiem.

Iegūto kompostu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem var iedalīt divās klasēs. Pirmā klase ir augstvērtīgs komposts, kuru varētu pārdot komersantiem, kas to var izmantot tilpju aizbēršanai.

Ja nav neviena pircēja, tad to izmanto kalnā kā pārsegšanas materiālu. “Tas ir sliktākais, ko darīt ar labu produktu.

Tas būtu vērtīgs mēslojums apzaļumošanā, kapu augsnes ielabotājs,”

uzsver L. Jākobsone.

Taču pašlaik to nepieļauj normatīvie akti, kuru grozīšana diemžēl nav tikusi līdzi bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes ieviešanai.

Puķu dobēm un zālieniem šo kompostu varētu iepirkt pašvaldības, taču pašlaik nav regulējuma, kas to noteiktu par obligātu. “Esam strupceļā. Tā kā šādas iekārtas Latvijā būs piecas, ceram, ka komposta realizēšanas problēma būs visas valsts problēma. Citādi trūkst loģikas tērēt naudu dārgām tehnoloģijām un būvēt rūpnīcu, ja pārstrādes produkts nonāks atkritumu kalnā, kur to varēja aizvest uzreiz,” viņa pauž.

Kā atkritumu pārklājuma materiāls tiks izmantots otrās kategorijas komposts, kurš ir ar piemaisījumiem un citam nekam neder.

Mēs galīgi neesam gatavi šķirot

Nora Sudmale, vides zinātņu maģistre, ekotehnoloģiju pētniece

Rīga un Pierīga visu šo gadu ir izmēģinājuma poligons bioloģisko atkritumu šķirošanā, jo Getliņos jau darbojas kompostēšanas iekārta.

Pienācis brīdis, kad saskaņā ar klimata mērķiem visiem tā jāievieš, taču man šķiet, ka mēs galīgi neesam tam gatavi. Visa Rīgā iegūtā pieredze tur arī palikusi, nav pārrunāta ar sabiedrību, kurā joprojām nav izpratnes, kādi ir individuālie ieguvumi un kādēļ tas ir jādara.

Ir tikai abstrakti priekšstati, ka slīkstam atkritumos un Eiropa liek mums tos šķirot.

Rīgā ir mājas, kuras atteicās no brūnajiem konteineriem, atsakās arī no iepakojuma šķirošanas, paliek pie viena sadzīves atkritumu konteinera un turpina maksāt pilnu maksu.

Doma tāda: nekas jau mums nav mainījies izvešanas cenā. Bet nemainās līdz tam brīdim, kad cilvēki sāk atbilstoši mest atkritumus katrā konteinerā.

Tas viss attiecas arī uz mums. Liepājā it kā ir daudz privātmāju ar dārziem, kur kompostē, tāpat ir liels reģions ar lauku teritoriju, tomēr “Ķīvītēs” kopā ar sadzīves gružiem ienāk tie 40% bioloģisko atkritumu.

Milzīgs apjoms, kuru varētu nošķirot un pārstrādāt, taču cilvēkos joprojām ir apziņa, ka

“tas uz mums neattiecas, tā nav tik liela problēma”.

Norobežošanās rodas tāpēc, ka nav informācijas un izpratnes par reālo situāciju. Cilvēks balso ar savu maciņu. Ja viņam parāda aprēķinus un veiksmīgos piemērus, tad rodas arī motivācija.

Tāpat neredzu virzību un risinājumu informācijas pieejamībā. Ir publicētas preses relīzes un infografiki, mājaslapās viss it kā parādīts. Taču, ja es meklēju, kā man jau tagad pie mājas nolikt brūno konteineru, tādas informācijas nav ne “Eco Baltia vide”, ne Liepājas vietnēs.

Nav sajūtas, ka mēs jau esam uz starta līnijas un tūlīt varēsim skriet.

Neviens nav aizliedzis to darīt jau šobrīd. Neizmantota iespēja Liepājā ir vienota informācija uz atkritumu sētiņām. Tas jau būtu solis tuvāk cilvēkam viņa ikdienas gaitās, lai arī nav universāls risinājums.

Tāpat bez adekvāta finansējuma mūsdienās neko daudz neizdarīs ne pašvaldība, ne NVO, ja nenāk līdzi valsts līdzekļi.

Pat man kā ļoti motivētam cilvēkam šobrīd šķirot ir pārāk nogurdinoši mūsdienu dzīves ritmā. Esmu dzīvoklī mēģinājusi ieviest mazo komposta kasti, saldēt un vest uz laukiem, krāt un nest uz Kopienas dārzu, bet, ja tās ir tik daudz enerģijas prasošas darbības un nav jūtams nekāds atbalsts no ārpuses, motivācija kādā brīdī tiešām beidzas.

Uzziņai

Bioloģisko atkritumu šķirošana

Nešķirotu sadzīves atkritumu sastāvā poligonā “Ķīvītes”” aptuveni 40% ir pārtikas un dārza atkritumi.

Ar 2024. gadu maksa par pareizi sašķirotu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu būs 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu maksas.

Pārtikas produktu vai ēdiena gatavošanas pārpalikumu, augu un dārza atlikumu ievietošanai atkritumu operatoram varēs pieprasīt brūno konteineru.

Privātmāju īpašnieki bioloģiskos atkritumus var arī kompostēt savā dārzā.

Avots: Liepājas RAS

Es domāju tā: Vai esat gatavs šķirot bioloģiskos atkritumus?

Kristīne Reine – strādā:

– Jā, noteikti. Esmu dzīvojusi Vācijā un Itālijā, un tur bioloģisko atkritumu šķirošana man jau bija kļuvusi par ierastu, pašsaprotamu lietu. Atgriežoties Latvijā, gluži automātiski gribējās turpināt to darīt, bet nebija iespēju. Zinu, ka Itālijā ir vietas, kur ģimenēm izdala speciālus maisiņus no papīra, kuros savāc bioloģiskos atkritumus, un tos pilnus saliek speciālajos konteineros. Tā ir norma. Bioloģiskos atkritumus šķiro arī Anglijā, un var uzlikt sodu, ja to dara nepareizi.

Paula Rusmane – ainavu arhitekte:

– Noteikti, jo pasaulē, dabā tagad notiek ne tās labākās pārmaiņas. Cilvēkiem ir jārīkojas. Zinu, ka Eiropas attīstītajās valstīs bioloģisko atkritumu šķirošana jau tagad ir norma, kuru visi ievēro. Dzīvojot Vācijā, redzēju un pati šķiroju atkritumus, arī bioloģiskos. Pieradu, un tas neradīja nekādas problēmas. Varbūt tikai sākumā šķita neparasti, bet tad – kā norma.

Aldona Nomeiko – pensionāre:

– Protams, lai gan man maz gružu, jo dzīvoju viena. Tagad visi gruži nonāk vienā vietā. Nezinu, vai tas ir labi. Ja bioloģiskie būs atsevišķi, iespējams, tie labāk pārstrādāsies. Agrāk pie mājas manai ģimenei bija komposta bedre, un no tās ņēmām labu papildinājumu dārza zemei.

Kristaps Kalnītis – strādā:

– Ja godīgi, tad nē, lai arī atkritumus šķiroju. Ir neziņa, kur mājās atvēlēt vietu bioloģiskajiem atkritumiem, kur tos glabāt, vai nesmirdēs utt. Varētu būt zināma ķēpa. Tagad mājās mazs bērns – kā tas būs. Privātmājās šis process varētu būt vieglāks nekā daudzdzīvokļu namos. Manuprāt, vispirms jātiek galā ar tagadējo šķirošanu, jo ļoti daudzi to joprojām ignorē vai nesaprot, nemāk.

Anniņa Treimane – pensijā:

– Doma nav slikta, bet nesaprotu, kāpēc bioloģiskos atkritumus nedrīkstēs vākt plastmasas maisiņos. Tos nedrīkstēs kopā izmest ar bioloģiskajiem. Kur tad tos likšu? Man pašai gružu maz, bet, kā viss notiks, redzēs tikai tad, kad būs jāsāk šķirot. Cilvēki ir vienaldzīgi, nešķiro, viss vienalga, jo zina, ka par to nekas nebūs. Ja ir kontrole un kāds, kas seko un soda, tad ātri iemācās, kā jādara.

46Skatīt galeriju