Nākamgad Liepājā plānots investēt aptuveni Ls 10 000 velosipēdu novietņu iekārtošanai pie skolām, pašvaldības iestādēm un citām publiskajām vietām, informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Turpināsies arī veloceliņu infrastruktūras attīstība, lai Liepāja iekļautos abos starptautiski nozīmīgajos veloceļu tīklos, kas šķērso Latviju, t.i., “Nordkaps – Atēnas” un “Apkārt Baltijas jūrai”.

Sakarā ar to, ka Liepājā top jauna riteņbraucējiem domāta infrastruktūra, kā rezultātā ir krietni palielinājies riteņbraucēju skaits, palielinās ar velo satiksmi saistītu negadījumu skaits un velosipēdu zādzības, piektdien, 14. oktobrī pilsētas Domes priekšsēdētāja Ulda Seska un viņa vietnieka Gunāra Ansiņa ierosmes “Latvijas Riteņbraucēju apvienības” organizēja semināru par riteņbraukšanu, velo zādzībām, brīvprātīgo velosipēdu reģistru, riteņbraucēju ieradumiem un psiholoģiju un citiem ar velosipēdu izmantošanu saistītiem jautājumiem.

Semināra mērķauditorija bija Kurzemes reģiona policisti no Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Liepājas un citām pilsētām.

G. Ansiņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar līdzšinējo pašvaldības veikumu, veloceliņu izveidē piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un turpmākajiem plāniem. Pateicoties Eiropas naudai, arī rekonstruētajā Brīvības un Zirņu ielā būs jauni veloceliņu posmi, kas papildinās līdzšinējo infrastruktūru.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības priekšsēdētājs Viesturs Silenieks un SIA ”Velokurjers” vadītājs Oļegs Stoļarovs Kurzemes reģiona policijas darbiniekiem skaidroja riteņbraucēju uzvedību ceļu satiksmē, par zādzību riskiem, par to, kā izsargāties no zādzībām,  kā arī uzskatāmi demonstrēja dažādu slēdzeņu izturību.

VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis iepazīstināja ar  datiem par velosipēdu zādzībām dažādās Kurzemes pilsētās. Diemžēl pēdējos divos gados velosipēdu zādzību skaits Liepājā, salīdzinot ar citām pilsētām, bijis vislielākais. Īpatnēji, ka zādzības šeit notiek ar iekļūšanu privātās teritorijās – no garāžām, no kāpņu telpām, pagrabiem, balkoniem, kamēr citās Kurzemes pilsētās velosipēdus galvenokārt zog no ielas vai pie sabiedriskām ēkām, kur izveidotas velonovietnes.

Par policijas velopatruļu pieredzi un darba efektivitāti sabiedriskās kārtības nodrošināšanā semināra dalībniekiem pastāstīja Pašvaldības policijas vadītājs Normunds Dīķis un administratīvās nodaļas priekšnieks Gints Krēsla.

Klātesošie tika iepazīstināti arī ar plānotajām izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos. Tie paredz tiesības velosipēdistam regulējamos krustojumos gājēju pāreju šķērsot, nenokāpjot no velosipēda. Šīs izmaiņas noteikumos ir plānots pieņemt nākošajā gadā.

CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs un CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste raksturoja arī velosipēdu reģistra iespējas – tas ir veids, kā palīdzēt sev un policistiem šā braucamrīka zādzības gadījumā. Reģistrs policijai dod informāciju, kas tieši pēc noziedzīgā nodarījuma būtu jāmeklē, jo tur tiek saglabāta informācija par velosipēda izskatu, numuru, iegādes veidu un citiem kritērijiem.

Pašreiz Liepāja reģistrēto velosipēdu skaita ziņā ir trešajā vietā aiz Rīgas un Jelgavas. Liepājā līdz šā gada 1. oktobrim bija reģistrēti 369 velosipēdi. 

Pēc semināra un diskusijām tās dalībnieki devās velobraucienā, lai apskatītu Liepājā esošo velo infrastruktūru. Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvji secināja, ka Liepājas velo infrastruktūra uz šo brīdi ir viskvalitatīvākā Latvijā.