Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 19. septembris

Vārdadiena: Muntis, Verners

Nākotnes skolotājs pagātnes ēnā  (22)

Atslēgvārdi pedagogi | izglītība | liepajas universitāte

Ilustratīvs
Foto: Ģirts Gertsons

Liepājas Universitāte (LiepU) jau izsenis lielā mērā bijusi saistīta tieši ar pedagoģiju. Šobrīd, kad izglītības sistēma piedzīvo reformas un jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada, pedagoģijas studiju programmas studentus māc bažas, vai viņu iegūtajai izglītībai vispār būs kādas vērtības.

Agita (vārds mainīts) studijas LiepU uzsāka šajā mācību gadā, taču nu nopietni apdomā iespēju skolu pamest. "Studēt pedagoģiju izvēlējos tādēļ, ka šī ir profesija ar lielām iespējām. Tāpat neesmu cilvēks, kas varētu vairāk par divām nedēļām izdzīvot Rīgā un vairāk man vienmēr patikusi Liepāja."

Kad meitene uzsākusi studijas, viņa bijusi informēta par izglītības reformām, pati daudz interesējusies par projektu "Skola2030", tādēļ mācību process augstskolā viņu pārsteidzis. "Biju sapratusi, ka LiepU jau māca studentus, lai viņi būtu zinoši jaunajā izglītības saturā un spējīgi pilnvērtīgi strādāt skolā. Nonākot reālajos apstākļos pirmā doma bija, ka kaut kas neliekas kopā." Arī Agitas mamma ir skolotāja, ar kuru aprunājoties, meitene sapratusi, ka viņai mācītais neatšķiras no tā, ko skolā apguvusi mamma pirms 25 gadiem. "Secinājām, ka mācos to pašu - metodes, kas darbojās padomju laikā, bet ne mūsdienās."

Viņa neslēpj, ka uz augstskolu bija likusi lielas cerības. "Es gaidīju jaunas zināšanas, atklāsmes, pasniedzēju atdevi darbos. Es gaidīju jaunās metodes "Skola2030". Šobrīd esmu situācijā, kurā mamma man stāsta jaunās metodes, nevis otrādi." Agita uzskata, ka arī pasniedzējiem trūkst jaunu zināšanu.

"Mācībspēki nemeklē jaunus veidus, kā mainīt lekcijas un seminārus. Es zinu, ka nav labi tā teikt, taču pasniedzēji ir pensijas gados, un ne jau pašā pensijas sākumā, bet vecāki. Mums jau ir garlaicīgi viņu lekcijās."

Kad Agita mammai stāstījusi par konkrētajiem pasniedzējiem, viņa smējusi un brīnījusies, vai tiešām šie lektori aizvien ir spējīgi strādāt ar studentiem un mācīt jaunas metodes. "Tas vien nozīmē, ka jau agrāk ir bijušas tās pašas pasniedzējas un nav iemācījušas neko diži vērtīgu," secina jauniete. "LiepU ir aizgājusi kaut kur par tālu. Nav saprotams, ko viņi vēlas no studentiem."

Uz jautājumi, vai šīs programmas absolventi, viņasprāt, pēc studijām būs gatavi strādāt, viņa atbild noliedzoši. "Nē, mēs būsim spiesti apmeklēt neskaitāmus kursus, lai spētu pilnvērtīgi strādāt skolā ar mūsdienīgiem jauniešiem. 2020.gadā LiepU sākšot mācīt pēc jaunās reformas. Maz ticams, ka kaut kas mainīsies, ja šobrīd viņi māca tāpat kā pirms 25 gadiem."

Viņa neslēpj, ka apsver domu par skolas pamešanu tieši tādēļ, ka nav saņēmusi zināšanas, kuras cerējusi iegūt. "Arī lekcijas ir izstieptas četru gadu garumā, un universitāti apmeklējam 2-3 reizes nedēļā."

Arī citi studenti atzīst, ka mācību metodes ir novecojušas un apgūtais pēc reformas nebūs tik noderīgs. Tiesa, vairums uzrunāto studentu nevēlējās atklāti ar portālu runāt par mācību procesu, baidoties no sekām universitātē. Taču gandrīz visi atzina – problēma tiešām ir.

Rasma (vārds mainīts) atzīst, ka arī paši pasniedzēji nereti norāda uz to, ka pēc reformas būs citādi, taču tagad jāmācās pēc vecās programmas.

"Es zinu, ka būs kompetenču izglītība un integrētie mācību priekšmeti. Par to mums visu laiku ieminas, taču nemāca plašāk. Tieši tas ir visnesaprotamākais - kāda jēga runāt par veco problēmu, ja man pabeidzot skolu, būs stājies spēkā jau jaunais izglītības modelis?

Es nevainoju pasniedzējus, jo saprotu, ka viņiem ir programma, kas jāmāca, taču nesaprotu, kādēļ nevar sākt mācīt reāli nepieciešamas lietas." 

Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne Linda Pavītola portālam apstiprina, ka izmaiņas paredzētas 2020.gadā. "Šobrīd strādājam pie jaunu skolotāju izglītības studiju programmu izveides, kurās pirmos studentus plānojam uzņemt 2020.gadā. Esošās studiju programmas tiek pielāgotas jaunajam izglītības saturam - studiju kursu saturā tiek iestrādātas izglītības reformas tendences, tādējādi aktualizējot studiju kursu saturu. Arī ejot praksē dažādās izglītības iestādēs studenti praktiski iepazīst jaunās pieejas un risinājumus."

Rasma gan atzīst, ka arī praksē nav novērojusi jaunu metožu ieviešanu. "Nu prieks par studentiem, kas 2020.gadā varēs sākt mācīties pēc jaunās programmas, taču es jūtos apkrāpta."

  • Komentāri (22)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!