I. Šliseres pirmā kvalifikācija ir sociālais pedagogs. “Esmu strādājusi Liepājas vakara maiņu vidusskolā par sociālo pedagoģi. Darbojos korekcijas klasē, kur nāk bērni ar uzvedības problēmām, tie, kas izslēgti no skolām. Arī pati esmu vakarskolas beidzēja, ir interesanti darīt lietas, augt, attīstīties un palīdzēt jauniešiem, kas nonākuši līdzīgās situācijās.

Pēc darba vakarskolā gribējās kaut ko jaunu, jo esmu cilvēks, kurš vērsts uz attīstību un jauninājumiem,”

par sevi stāsta jaunā vadītāja.

Ieguvusi arī maģistra grādu sociālajā pedagoģijā, jurista palīga kvalifikāciju un šobrīd kārto sociālā darbinieka kvalifikāciju.

Karjeras vidus posmā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi piedalījusies projektā par resocializāciju. Projektā bijis jāveic izglītojošs darbs ar ieslodzītām personām, viņa piedalījusies arī nodarbībās slēgtā tipa režīmā, tas bijis izaicinājumu pilns laiks, kad bijis jāuzdod jautājums, vai tu to spēj vai ne?

Tālāk karjera aizvirzījusies uz valsts pārvaldi. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā I. Šlisere kā inspektore pārraudzījusi bērnu tiesību jomu Kurzemes reģionā.

Pēdējā darbavieta bijusi Liepājas pilsētas bāriņtiesa, pirms reorganizācijas strādājusi par bāriņtiesas priekšsēdētāju Priekulē.

“Galvenais, kas notur sociālajā jomā, ir vēlme izprast procesus, savā ziņā pētīt to visu. Kādā brīdī cilvēki kļūst par ielu bērniem, pieaug, izdzīvo dažādus starpposmus, un tad ir jautājums – kas tālāk? Iet uz priekšu vai kļūst par ielu pieaugušajiem?

Tā tomēr ir mūsu sabiedrība, tie esam mēs paši. Ja no tā ārā netiekam, tātad kaut kas šajā sistēmā īsti nestrādā,” prāto I. Šlisere.

No grūtībām darba ikdienā I. Šlisere nebaidās, viņasprāt, viegli nav nevienā darbā, īpaši sākumā. “Ir daudz nezināmā, tomēr tas ir tas, kas mani saista, jo tur var ieguldīt sevi. Manuprāt, jebkurā darbā cilvēki sastopas ar kāpumiem un kritumiem, pieļauju, ka es arī kādā brīdī nonākšu lūzuma posmā, jo ikdiena būs nepārtraukta problēmu risināšana, bet tā ir dzīve. Tā notiek,” pārliecināti saka jaunā vadītāja.

Tā kā kopumā ir orientēta uz nepārtrauktu attīstību, sola rūpēties par to, lai arī Nakts patversmē parādītos kādas jaunas vēsmas.

Kaut arī tā jau atzīta par vienu no labākajām Nakts patversmēm Latvijas mērogā, noteikti var rast vēl kādus papildinājumus, turklāt problēmas un vajadzības neizsīkst, tikai pieaug. “Klientiem noderētu papildu iespējas – psihologi, terapeiti, ģimenes ārsti, kas atbrauc uz vietas pie viņiem.

Arī narkologa un jurista pakalpojumi ir svarīgi. Būtu fantastiski, ja mēs to varētu viņiem dot,”

idejas uzskaita I. Šlisere.

Tomēr pāri visam viņa uzskata, ka kārtību šādās iestādēs palīdz nodrošināt stingri noteikumi. “Šobrīd gan vēl pagājušas tikai dažas dienas jaunajā darba vietā, vēl vajadzīgs laiks, lai varētu saprast, kā darbs notiek šodien un kas vēl būtu pilnveidojams. Vienu gan esmu jau ievērojusi, cilvēki, kas šeit strādā, ir apbrīnojami,” papildina I. Šlisere.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.