Vai ik nedēļu policijas ziņās izskan informācija, ka Liepājā aizturēts vismaz viens vai pat vairāki cilvēki narkotisko vai psihotropo vielu reibumā. Narkotiku sērga Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, plešas plašumā, par spīti bargajiem sodiem par apreibinošo vielu izplatīšanu un lietošanu. “Kurzemes Vārds” pētīja, kāda ir iespēja ar šo postu cīnīties. Runājām gan ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem, gan ar cilvēkiem, kuriem izdevies izrauties no narkotiku gūsta.

Vislabāk situāciju ar narkotiku izplatīšanos mūspusē redz Liepājas Reģionālās slimnīcas Narkoloģijas nodaļā, kur ik nedēļu nogādā apreibinājušos cilvēkus. “Kopējā tendence rāda, ka narkotiku lietotāju skaits arvien palielinās. Ar ātro palīdzību nodaļā tiek atvesti apreibinājušies cilvēki gan bezsamaņas stāvoklī, gan ar saindēšanās pazīmēm, gan ar krampjiem, gan ar psihiskiem traucējumiem,” ikdienā pieredzēto atklāj slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītāja Jeļena Sorokina. “Bieži vien arī policija nogādā cilvēkus, kuriem jāveic ekspertīze, jo ir aizdomas, ka viņi lietojuši narkotiskās vai psihotropās vielas. Un parasti ekspertīze apliecina, ka tā tas tiešām bijis. Taču dažkārt ierodas arī cilvēki, kuri brīvprātīgi grib sākt ārstēšanos no narkotiku atkarības.”

Uz jautājumu, ko šobrīd narkomāni lieto, ārste atbild, ka, gadiem ejot, biežāk lietoto narkotiku veidi būtiski nav mainījušies. Populārākie joprojām esot dažādi tā saucamie spaisa maisījumi, marihuāna, amfetamīns, metamfetamīns. Tāpat tiekot lietotas psihotropās vielas – “Klonazepāms” un “Tramadols”. Vasarā brūvējot narkotisko vielu no magoņu salmiem. “Bet pēdējā laikā modē ir stimulatoru grupas narkotiskās vielas – paštaisīti preparāti no aptiekās nopērkamām bezrecepšu zālēm,” norāda J. Sorokina. Viņa uzskata, ka Latvijā būtu jāievieš stingrāka kontrole par bezrecepšu zālēm, un tās, kurām ir psihotropiska iedarbība, jāiekļauj recepšu sarakstā. “Pagaidām tā ir visai liela problēma. Cīnīties ar narkotikām vajag no visām pusēm – policijai, likumdevējiem, mediķiem.”

“Cīņa pret narkotiku izplatītājiem un lietotājiem ir viena no policijas darba prioritātēm,” laikrakstam uzsvēra Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds. “Dažādu operatīvu darbību rezultātā tiek noskaidroti iespējamie tirgotāji vai narkotiku glabātāji. Seko aizdomās turēto personu aizturēšana, tiek veiktas kratīšanas un atsavinātas nelikumīgās apreibinošās vielas. Tālāk jau kriminālprocesa gaitā policijas darbiniekiem ir jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu, lai tiesa varētu pierādīt aizdomās turēto vainu un piespriest sodu.”

Tomēr nereti tiesas piespriestie sodi gan narkotiku lietotājiem, gan tirgotājiem esot samērā maigi, tas ir, brīvības atņemšana uz diviem līdz trīs gadiem nosacīti vai piespiedu darbs. Līdz ar to bieži vien šie cilvēki iesāktās nelikumīgās darbības turpina, tiklīdz sods ir izciests. Tādējādi policijai nākas atkal no jauna tvarstīt reiz jau aizturētās personas.

Policijas pieredze rāda, ka Liepājas pusē narkotikas visbiežāk nonāk no Rīgas vai arī tās ieved no Lietuvas. Bet nereti narkotikas pasūta internetā. Virtuālajā vidē ir salīdzinoši grūtāk cīnīties ar narkotiku izplatītājiem, jo apreibinošo vielu tirgotājiem ir vieglāk slēpt savas pēdas.

Runājot par panākumiem, policijā uzsver, ka ir izdevies atklāt samērā daudz lietu par narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu, grūtāk ir pierādīt realizācijas nolūku. Vērtējot tendences cīņā ar narkotisko vielu apriti, policijā vēsta, ka 2013. gadā Liepājas pusē tikai par narkotisko vielu lietošanu vien pie atbildības sauktas aptuveni 40 personas. Savukārt 2014. gadā tie jau bija ap 80 cilvēku. Tāds straujš pieaugums skaidrojams ar to, ka tajā gadā tika pieņemts likums, kas aizliedza izplatīt spaisa maisījumus. Līdz ar to visus šo vielu lietotājus varēja saukt pie atbildības. Savukārt 2015. gadā tās jau bija vairāk nekā 80 personas. Bet šogad sodīti 29 cilvēki – aptuveni tikpat daudz kā šajā laika posmā pērn.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.maija numurā.

#kvards-20160517-04#