Nevis iet uz pašvaldību lūgt zivi, bet uztaisīt makšķeri, ar kuru saķert ārējo finansējumu no starptautiskiem avotiem – šādu ceļu iet gan pieredzējušas biedrības, gan arī jaunpienācējas.

Procenti jāceļ uz augšu

27. jūnijā noslēdzās jau otrā Liepājas pašvaldības kopā ar biedrību “Impact Hub” īstenotā NVO izaugsmes inkubatora programma.

Tās dalībnieki prezentēja sešu mēnešu laikā sasniegtos rezultātus, tai skaitā projektu idejas, kuru pieteikumi sagatavoti Valsts Kultūrkapitāla fonda, Jaunatnes politikas valsts programmas, “Citizens”, “Equality, Rights and Values Programme”, “Erasmus+” un citās programmās.

Kad 2022. gadā pašvaldība izpētīja faktorus, kas kavē NVO attīstību pilsētā, atklājās, ka tie ir pieredzes trūkums darbā ar starptautiskiem projektiem un partneriem, vienveidīgu finanšu avotu izmantošana, kā arī līdzfinansējuma trūkums projektu īstenošanai.

Pirmajā inkubācijas ciklā biedrības apguva ārējā finansējuma piesaisti, bet otrajā arī strādāja pie jauniem projektiem un pakalpojumiem, ziedojumu piesaistes un mārketinga un komunikācijas plāniem.

Inkubatorā bija uzņemtas vairākas organizācijas, kuras sniedz sociālus pakalpojumus un meklē plašākas iespējas.

Piemēram, biedrībai “Miera osta” bija vajadzīgs praktisks atbalsts, lai reģistrētos kā sociālo pakalpojumu sniedzēja. Tas nu ir paveikts,

biedrība gūs ienākumus no “bēbīšu skolas” grupiņām un nākamgad plāno startēt lielākos projektu konkursos.

Biedrība “Patvērums ģimenei” divu projektu īstenošanai ieguva 21 tūkstoti eiro.

Liepājas daudzbērnu ģimeņu biedrībai “Dēkla” “Eramus +” projekti vienmēr šķituši tāli un neiespējami, bet inkubācijas procesā un mentora Reiņa Budriķa vadībā viss izrādījās vienkāršāk un rudenī tiks iesniegts projekta pieteikums.

Labdarības organizācija “Tabitas sirds” darbojas ne tikai Liepājā, un Užavā notikušajam pasākumam “Īpaša diena īpašai māmiņai” piesaistīts trīs pašvaldību finansējums 15 747,80 eiro apmērā.

Lai paplašinātu saimniecisko darbību, uzsākts projekts “Tabitas svētki”, kas piedāvā trauku un dekoru nomu, stāsta biedrības pārstāve Sintija Feldmane.

“Tabitas sirds” mentore Madara Ūlande atzina, ka kopīgi izdevies radīt izjūtu, ka nauda patīk, ka tas nav kaut kāds “nepieciešamais ļaunums”.

“Ir forši nopelnīt naudu, ir forši, ka tu izraksti rēķinu! Tad arī saproti, ka nauda ir nevis mērķis, bet vējš burās, kas dzen laivu uz priekšu,”

viņa pauž.

Līvupes pamatskolas skolēnu vecāku biedrībai vēl nav pat gads, bet tā jau paveikusi daudz savu īpašo bērnu labā.

Inkubatorā biedrībai bija divi galvenie mērķi. “Viens ir mūsu bērni ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešams pieskatīšanas pakalpojums,” stāsta biedrības valdes locekle Dita Sikuriņeca.

Īstenots ļoti svarīgs pilotprojekts “Vasaras skola”, kurā testēts, kādam šim pakalpojumam jābūt.

“Kopā ar mentori Gunu Krēgeri-Medni ielūkojos statistikas datos. Liepājā ir 66 tūkstoši iedzīvotāju, darbspējīgi ir 40 tūkstoši, bet no tiem strādājoši ir tikai 28 tūkstoši. Tas procents ir jāceļ uz augšu,” uzsver D. Sikuriņeca.

“Mūsu vecāki ir tie, kuri var celt ciparu uz augšu, bet viņi to nevar izdarīt, jo nav nodrošināta bērnu pieskatīšana.

Vecāki ir gatavi maksāt līdzmaksājumu, tas rāda, cik pakalpojums ir nepieciešams.”

Otrs mērķis – pasākumi diskriminācijas novēršanai ģimenēm, kurās aug bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, un viņu iekļaušana sabiedrībā.

Jau bija sarīkota cilvēku ar īpašām vajadzībām veidoto darbu izstāde “Mēs esam tepat” “Lielajā dzintarā”, jaunieši pie darba devējiem apguvuši darba prasmes, viņu gatavotos suvenīrus var iegādāties Tūrisma informācijas birojā.

Biedrībai ļoti nepieciešami mantiskie ziedojumi, jo jauniešiem vajag ne tik daudz naudu, cik ģipsi, parafīnu, audumus, diegus.

Rajonus var izārstēt ar sportu

Nesen dibināta ir arī jauniešu atbalsta biedrība “Libava City”. Vjačeslavs Kopitovs to izveidoja, lai sniegtu jauniešiem pozitīvus piemērus un atbalstītu viņus grūtībās. Mērķis – samazināt ielu negatīvo ietekmi, piedāvājot aizraujošas un noderīgas alternatīvas.

Biedrība sadarbojas ar “Ghetto Games” – Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā notiek bezmaksas futbola treniņi dažāda vecuma bērniem.

“Viņi ne tikai uzlabo fizisko formu, bet mācās sadarboties un uzticēties cits citam, pārvarēt grūtības,”

futbola iespaidu raksturo V. Kopitovs.

No novembra līdz jūnijam savākti tūkstoš eiro ziedojumi no Liepājas iedzīvotājiem un organizācijām, pusi summas izlietoja telpu īrei sporta nodarbībām ziemā.

“Mani ļoti iedvesmo “Gheto Games””, uzsver V. Kopitovs, jo šī organizācija Grīziņkalnu Rīgā no kriminālas apkaimes pārvērtusi sporta rajonā.

“Ir vēl viens cilvēks, komanda, kas noticējuši, ka ielu sports ir fantastisks līdzeklis, kā strādāt ar bērniem un jauniešiem,” atzīmē “Ghetto Games” pārstāve un “Libava City” mentore Sanda Gertnere.

“Uzskatām, ka nelabvēlīgos rajonus ir iespējams izārstēt ar regulārām sportiskām aktivitātēm. Redzams, ka ir iespējams mainīt ne tikai “Laumas” rajonu, bet arī citus pilsētas rajonus.”

Biedrība pašlaik vāc ziedojumus pirmajam brīvpieejas futbola laukumam pie Dzintara vidusskolas.

“Ceru, ka Liepājas dome palīdzēs noasfaltēt 30 reiz 50 metrus lielo laukumu. Gribu sarīkot pāris labdarības koncertus sadarbībā ar reperi Packman, lai savāktu naudiņu, un piesaistīt finansējumu no sponsoriem,” stāsta V. Kopitovs.

Laukums plānots ar tribīnēm. Vidusskolas direktors Pāvels Jurs devis zaļo gaismu šai iecerei.

Sarežģītākais esot atrast laiku, jo Vjačeslavs strādā Rīgā un ar Liepājas jauniešiem nodarbojas vien brīvdienās.

Futbola treniņus vadot viņa draugs, taču ne fiziski, ne finansiāli nevarot uzņemt visus gribētājus, trenē 10 – 15 bērnus. Uz lielākiem pasākumiem savācas ap 20.

Otrajā inkubācijas ciklā iesaistījās arī pavisam jauna sporta biedrība “Spurts”, kas rīko papildu sporta nodarbības jauniešiem.

Uz sporta klasi pieteicies tik daudz interesentu, ka fiziskās sagatavotības testos jau varēja veikt atlasi, kamēr iepriekšējā gadā “Spurts” uztraucās, vai pietiks bērnu.

Biedrība gatavo projekta pieteikumu “Erasmus +” sporta programmai.

Arī organizācija “NABBA” Māra Šveiduka vadībā līdz rudenim pieslīpēs trīs sporta un veselīga dzīvesveida projektus jauniešiem un senioriem, lai iesniegtu “Erasmus +” programmā, rezultāti būs nākamajā gadā.

“Liepājas rezidenču un kultūras centrs” inkubācijas ciklā izveidoja veselas divas stratēģijas. Viena ir rezidencei Liepājā, otra – Kurzemes rezidenču tīklam, kuru pirmo reizi publiski prezentēja Līvas ciema svētkos.

“Esam ceļā uz to, lai centrs būtu viena ēka, kur radoši darboties,” stāsta centra vadītāja Barbara Freiberga.

“Mēģināsim savā paspārnē savākt visus radošos un kultūras cilvēkus Liepājā un ārpus tās,

lai būtu pēc iespējas vieglāk sastrādāties, sadalīt finanses un administrēt procesu. Dot iespēju sadarboties un kopā radīt jaunus projektus.”

Rezidenču tīklā jau iesaistījies Liepājas restaurācijas centrs, Cīravas Kultūras dzirnavas un “Cita abra”, Pāvilostas “Wonderland”, Laidu muiža, radošais centrs “Mitago” un citi.

Sabiedrības kopējais ieguvums ir liela kultūras centra nostiprināšana, kas kā magnēts pie sevis pievelk radošos un gudros prātus, norāda B. Freiberga.

“Viņi ir gatavi dalīties ar mums, vietējiem, ar savām idejām un radošumu, mācīt mūs un dot iespēju iekļauties procesā. Tas attīsta kultūras tūrismu, pieredzes apmaiņu, tīklošanos un veido radošo kopienu ar savu piederības izjūtu,” viņa pastāsta.

Nauda atgriežas ar uzviju

Vai var sarēķināt, cik pašvaldības sniegtais atbalsts NVO atnes atpakaļ Liepājai?

Ir uzreiz sarēķināmā un arī grūti aplēšamā summa dažu gadu griezumā uz priekšu, atbild Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga.

Pašvaldība katrā inkubācijas ciklā investējusi 10 tūkstošus eiro.

Otrajā ciklā tuvu 80 tūkstošiem jau ir biedrību kontos. Pirmajā ciklā tās piesaistīja pāri simt tūkstošiem eiro, un pieteiktais projektu apjoms bija 500 tūkstoši eiro.

“Nauda biedrībām atnāk atpakaļ ar milzīgu uzviju. Taču īstais ilgtspējīgais mērķis nav tūkstoši, kurus izmērīt kontos, bet mūsu ticība tam, ka gada, divu gadu laikā summa pieaugs vēl par kārtu. Ja tu iemācies darīt, tu to turpini darīt. Tas ir makšķeres princips, uz ko esam izvēlējušies iet,” viņš skaidro.

Inkubatoros iesaistītās organizācijas pašvaldība turpina monitorēt, lai vēlāk varētu izvērtēt, kāds rezultāts ir pašvaldības dotajam impulsam.

Jautāts, vai biedrības no hobija apvienībām kļūst par biznesa veicējām, S. Roga pastāsta, ka Zviedrijas kolēģi īsti nesaprotot tādu NVO sektoru.

“Viņi runā par sociālo uzņēmējdarbību, kuras juridiskās formas var būt dažādas, tai skaitā biedrība vai nodibinājums. Zviedrijas piemērs iezīmē to, ka tās nav organizācijas – lūdzējas, bet reāli veic uzņēmējdarbību ar sociālo funkciju.

Mums vajadzēs vēl gana ilgu laiku, lai veiktu domāšanas transformāciju,”

viņš pauž un prognozē, ka ilgtermiņā sniega bumba velsies un arvien mazāk būs lūdzēju, bet gan sadarbības partneri ar saviem resursiem un idejām.

Pašvaldība NVO atbalstā strādā saskaņā ar trim līmeņiem.

A līmenī ir biedrības, kuras uzsāk darboties vai arī vadības komanda negrib darīt vairāk, kā dara šobrīd. Tad ir B līmenis, kurā grib darīt vairāk, piesaistīt naudu, mācīties pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Un tad ir biedrības, kuras ir gatavas starptautiskiem lidojumiem, pastāsta S. Roga.

“Inkubatora uzdevums ir strādāt B un C līmenī, nevis ar pamatvajadzībām. Taču jāpiestrādā, lai visi trīs līmeņi ir labi noservēti. Šobrīd viss notiek pa viļņiem – ir viens cikls, tad domājam par nākamo, bet vajadzētu, lai NVO sektors zina, ka tas būs nepārtraukts process un, lai kurā līmenī es būtu, varu rēķināties ar atbalstu,” viņš atzīmē.

No mazām idejām veidojas lielas

Ilze Sarkanābola, Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību vadītāja

Esam ļoti priecīgi par to, ka Liepājā notika jau otrais NVO izaugsmes inkubatora cikls. Tas izauga no divu NVO iniciatīvas, kuru pamanīja pašvaldība.

Ļoti lepojamies, ka Liepājas pašvaldība saskatīja potenciālu, ko šis projekts sniedz, un arī rezultāti ir lieliski.

Idejas par projektu “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei” mums dzima paralēli. Iedziļinājāmies Liepājā īstenotajā projektā, konsultējāmies, prasījām, kas izdevās un kas neizdevās, lai no tā varētu mācīties.

Latvijā plānots veidot četrus inkubatorus NVO atbalstam – Zemgales, Vidzemes, Latgales un Kurzemes inkubators, kas uzsāks darbu 2025. gadā.

Inkubatoru darbībai 2025. un 2026. gadam pieejamais finansējums ir 336 000 eiro.

Galvenais mērķis –

lai mazās NVO kļūst stiprākas, lai zināšanu un pieredzes kapacitāte augtu un organizācijas vairāk iesaistītos lēmumu pieņemšanas procesos.

Plānojam, ka divu gadu laikā inkubatoru sniegtās iespējas saņems ap 240 nevaldību organizācijas.

Būs pieejama individuāla programma katram NVO, kā arī konsultācijas, dažādas mācības un tīklošanās/pieredzes apmaiņas pasākumi.

NVO demokrātijā pilda ļoti nozīmīgu lomu, veicinot sabiedrības izpratni, līdzdalību, kā arī nodrošina valsts iestāžu un lēmumu pieņēmēju darba caurskatāmību un atbildību.

Ir prieks, ka atsevišķas pašvaldības ir sapratušas NVO spēku un nozīmi.

Vietējās kopienas lēnām kļūst aktīvākas, no mazām idejām veidojas lielas, kas atvieglo cilvēku ikdienu un uzlabo dzīvi. 

Pilsoniskās alianses monitoringa dati par 2023. gadu rāda, ka Latvijā bija kopumā 25,6 tūkstoši aktīvu biedrību un nodibinājumu, bet tikai 21% ir vismaz viens nodarbinātais, 79% nodarbināto nav. Šis ir būtisks rādītājs.

Lai NVO varētu pilnvērtīgi strādāt, nepieciešams stiprināt biedrību pārstāvju zināšanas un prasmes, kas palīdzēs attīstīties un piesaistīt līdzekļus, jo NVO nav tikai brīvprātīgais darbs.

Uzziņai

Otrā NVO izaugsmes inkubatora dalībnieki

“Liepājas rezidenču un kultūras centrs”, “Mākslas kolēģi”, “Baringtons K2”, “ASTE”, “Radi Vidi Pats”, “NABBA”, “Līvupes pamatskolas skolēnu vecāku biedrība”, “Libava City”, “Tabitas sirds”, “Sociale.lv”, “Miera osta”, “Patvērums ģimenei”, “SPURTS” un “Dēkla”.

Biedrību finanšu kapacitātes pieaugums inkubācijas periodā

Piesaistītais finansējums – 78 700 eiro.

No tiem projektos 40 tūkstoši eiro (neskaitot Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu).

Ziedojumi – gandrīz 26 tūkstoši eiro.

Ieņēmumi no saimnieciskās darbība – 2800 eiro.

Projektu pieteikumos plānotais ārējais finansējums – 220 000 eiro.

Avots: NVO izaugsmes inkubators

NVO skaita dinamika Liepājā

2021. gada decembris – 1079, no tām 328 nodarbojas ar nekustamā īpašuma (NĪ) apsaimniekošanu.

2022. gada decembris – 1107, (369 – NĪ apsaimniekošana).

2023. gada decembris – 1157 (detalizēta informācija būs septembrī).

2024. gads – 1172, šogad reģistrētas 15 jaunas biedrības un nodibinājumi.

Galvenās darbības jomas

• sports;
• kultūra un māksla;
• sociālais atbalsts un labdarība;
• jaunieši un izglītība.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vai zināt kādu biedrību?

Raimonds Birziņš – strādā:

– Zinu savu mednieku biedrību, kurā apvienojušies cilvēki ar konkrētām interesēm. Tajā esmu jau 25. gadus. Ja esi biedrībā, tad darbojies starp savējiem un arī uzņemies atbildību par kopējo lietu, saimniecību, līgumiem u.c. Par citām biedrībām neinteresējos.

Polīna Rozentāle – atpūšas:

– Man ar biedrībām nav bijusi saskarsme, un nemācēšu nevienu nosaukt. Neesmu par tām interesējusies. Man ir citas prioritātes, par ko interesēties. 

Guntis Andersons – radošs cilvēks:

– Esmu dzirdējis, ka biedrības sniedz atbalstu cilvēkiem, kuriem kopīgas intereses. Pazīstu sievieti, kura iestājās vienā biedrībā, un tā viņai palīdz attīstīties, sniedz iespējas mācīties. Biedrības ir līdzīgas domubiedru grupām. Cilvēki brīvprātīgi sanāk kopā, atbalsta cits citu un attīsta savām vajadzībām nepieciešamu vidi.

Jānis Mistris – strādā:

– Es tādas biedrības nezinu, nav bijusi ar tām darīšana. Nezinu arī cilvēkus, kas tur būtu iesaistījušies. Esmu dzirdējis par labdarības organizācijām, kuras vāc ziedojumus un palīdz nelaimē nonākušiem.

Lelda Zīverte – uzņēmēja:

– Pirmā prātā nāk pensionāru biedrība. Ja jau biedrības pastāv, tad tām ir jēga un nozīme. Arī cilvēki zina, kāpēc sanāk kopā, ko vēlas darīt, panākt. Ir biedrības, kas apvieno ļaudis ar smagām diagnozēm. Tur viņi var dabūt atbalstu, informāciju, nejusties vieni, dalīties ar pieredzi. Galvenais – būt pašiem aktīviem un iesaistīties.