Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nav interneta – ņem puķupodu

Nav interneta – ņem puķupodu
Foto: Egons Zīverts
03.12.2016 07:12

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Liela daļa skolēnu aizvien vairāk attālinās no norisēm dabā un vidē. Tāpēc arī viņiem aizvien grūtāk ir mācīties dabaszinības. Meklējot iemeslus, kāpēc tā ir, un domājot, kā šo problēmu risināt, nonākam līdz plašākiem sabiedriskiem un vispārcilvēciskiem jautājumiem, kas ir tās pamatā.

Par daudz displeju

“Nav viegli.” To, runājot par dabaszinību mācīšanu pamatskolas klasēs, atzīst Liepājas Centra sākumskolas dabaszinību skolotāja Indra Bite. Viņa ir arī dabaszinību metodiskās apvienības vadītāja pilsētā. Turklāt ar katru gadu tas kļūstot aizvien sarežģītāk.

Stundās nav iespējams iztikt bez teorētiskās daļas – kas jāizlasa, tas jāizlasa, jēdzieni jāmācās, pieraksti jāveido. Taču I. Bite cenšas mācīšanās procesu, cik iespējams, saistīt tieši ar dabu un vidi. Mājasdarbs, piemēram, var būt fotografēt noteiktas dabas norises, tādā veidā mācoties saskatīt to, kas ir apkārt.

Piemēram, dažāda veida mākoņus I. Bites skolēni fotografē, kad mācās par ūdens aprites ciklu dabā. “Ir bērni, kam tas patīk, un ir bērni, kuriem tas šķiet diezgan sarežģīti…” Kāds tam ir iemesls? Skolotāja uzskata – tās lielā mērā varētu būt 21. gadsimta tehnoloģijas, kas piesaista bērnus pie dažādiem displejiem, tā samazinot skatīšanos uz apkārtējo pasauli. Daudzi arī sakās esam tik stipri noslogoti ārpusskolas nodarbībās, ka šādiem pētījumiem neatliekot laika. Un lai arī laiks paiet, piemēram, sportojot brīvā dabā, mākoņos paraudzīties tomēr kaut kā nesanāk.

“Turklāt mūsdienās, manuprāt, ģimenes ļoti maz iziet dabā. Aizņemtība, ātrais dzīves ritms neļauj to baudīt,” I. Bite zina, ka daudzi vecāki mājās pārnāk tikai tumsā, bet bērni tikmēr dzīvo savā vaļā, un tad dabas pētīšana bieži vien nemaz nav prātā.

Dažādu informācijas tehnoloģiju ierīcēs ļaudis bieži ievieto interesantas dabas norišu fotogrāfijas – šogad vien arī Liepājas pusē redzēts ūdensstabs, tesmeņveidīgie mākoņi, pamatīgs bēgums, kas atsedza jūras krastu. Tas varētu ieinteresēt arī skolēnus un mudināt viņus pavērties ārā, taču visbiežāk šādi ieraksti nenonāk bērnu un jauniešu ievērības lokā. “Šajā vecumā ir citas prioritātes.”

Paskatīties pa logu

Arī vecāki savureiz drusciņ radot pretestību. “Ja es ko tādu uzdodu mājās, tad daļa vecāku nez kāpēc uzskata, ka tas ir mājasdarbs viņiem, nevis bērniem,” skolotāja pasmaida. “Un grib tik perfekti visu uztaisīt, lai būtu desmitnieks. Bet man to nevajag! Ja arī kaut kas mājasdarbā nav sanācis, tad tomēr bērns ir mēģinājis un darījis, un pēc tam viņš paskaidro, kāpēc nav sanācis. Tas ir daudz svarīgāk. Un tad es reizēm dienasgrāmatā rakstu – vecākiem 10, bet bērnam būs jāpilda vēlreiz,” I. Bite iesmejas. Bērniem vajag palīdzību, nevis lai kāds dara viņu vietā.

Ja stundas laikā skolotāja ierauga pa logu kaut ko no dabas pētīšanas viedokļa interesantu, viņa pārtrauc mācīšanos, lai bērniem to parādītu. Bieži vien tieši šādi it kā sīkumi raisa sarunas, kuru laikā skolēniem ir iespēja uzdot jautājumus un skolotāji var izskaidrot lietas, kas bērniem nav saprotamas. Un tā raisīt interesi.

Piemēram, kopīgi ejot Lāčplēša dienas lāpu gājienā, skolotāja savas audzināmās klases skolēniem pie reizes izstāstījusi arī par to, kāpēc uguns deg, kā lāpa darbojas, kāpēc bambuss neaizdegas.

Pirmoreiz ierauga cieti

Kad jāmācās par debespusēm, skolotāja izved bērnus skolas sporta laukumā – tad interese un līdz ar to sapratne par kompasa adatas griešanos uzreiz esot lielāka. Tāpēc viens no viņas ieteikumiem labākai dabas un vides zinību apguvei ir tieši tāds – cik vien iespējams, iet dabā, darboties praktiski, veikt laboratorijas darbus.

Praktisko darbu laikā bieži vien atklājas patiešām pārsteidzošas lietas, kas attiecas drīzāk uz cilvēka dabu, nevis uz apkārtējo vidi un tās likumsakarībām. “Gatavojam viendabīgu un neviendabīgu maisījumu, lietojam vienkāršas vielas – kartupeļu cieti, ūdeni, eļļu. Un tad izrādās, ka daudzi bērni tādu vielu kā ciete ierauga pirmoreiz. Kā tā kraukšķ, kā reaģē ar citām vielām un kāpēc tas tā notiek. Un bērnam kļūst interesanti!”

Interesi, protams, var veicināt arī ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Tā, piemēram, var parādīt planētu kustību un citas Visuma norises. Taču tad, kad ceturtās klases skolēniem bija jāmācās par dažādu veidu augsni un iežiem un pazuda internets, skolotājai nācās iztikt bez ieplānotā videomateriāla par tiem. “Ņēmu puķupodu, bēru ārā zemi, un skatījāmies, kas tad tajā augsnē ir! Garajā starpbrīdī gājām ārā un meklējām, kādus iežus varam ieraudzīt.”

Bet var arī iziet Jūrmalas parkā, sarīkot orientēšanos starp dažādām darba stacijām un tā uzzināt kaut ko jaunu par dabu un vidi tepat Liepājā. “Skatieties, špikeri ir apkārt!” skolotāja stāsta, kā ieteikusi bērniem risinājumus veiksmīgākai uzdevumu izpildīšanai. “Un nu vismaz lapegli viņi pazīst,” viņa ir gandarīta.

Labam skolotājam nekas cits neatliek, kā šādi ģenerēt idejas. Un secināt, ka bērniem patīk pētīt, un vēlēties, kaut viņi to vairāk darītu kopā ar savām ģimenēm. “Vienkārši iziet laukā. Uzsnieg skaists sniegs. Nu ejam skatīties!”

Veicina domāšanu

Mācoties dabaszinības, cilvēks mācās saprast, kas no kā rodas un izriet. Izrādās, dabaszinību mācīšana un mācīšanās daudzējādā ziņā ir saistīta arī ar citām dzīves un pasaules uztveršanas spējām. Mūsdienu skolēnam ne vienmēr ir pašsaprotami, ka, piemēram, krēsls ir taisīts no koka un ka šis koks ir kaut kur audzis, un ka pārtika nerodas veikalā vai noliktavā. Daudzējādā ziņā tas veicina domāšanu, loģiku, spēju spriest un secināt. Palīdz redzēt lietas attīstībā.

Galu galā arī literatūru skolā mācīties ir ļoti grūti, ja klasiķis aprakstījis dabas parādības vai norises, ko skolēns nekad dzīvē nav redzējis.

Mazliet vieglāk iet bērniem, kam ir lauki. “Viņi ir zinošāki,” skolotāja piekrīt. “Piemēram, nupat runājām par kompostu, trūdvielām. Vienā klasē neviens bērns par šādu jēdzienu vispār neko nezināja, bet citā viens teica –  jā, vecmāmiņa vāc lapas un taisa mēslojumu!”

Mikroskopu vajag visiem

Ko, pēc skolotājas domām, vajadzētu mainīt izglītības sistēmā, lai dabaszinības varētu mācīt un mācīties labāk? Iespējams, piektajā klasē varētu sākt ar kādu vieglāku pamatpriekšmetu, piemēram, ģeogrāfiju, tad turpināt ar bioloģiju, iet uz priekšu pa solītim. I. Bite pieļauj, ka šis mācību priekšmets, kas posmā no piektās līdz sestajai klasei aptver bioloģijas, ģeogrāfijas, ķīmijas un fizikas pamatu apguvi, varētu būt viens no vissarežģītākajiem, raugoties no skolotāja viedokļa. Bet arī skolēnam jau ne vienmēr tas ir viegli. Un bieži vien tas, ka nepadodas viegli, nemaz nav interesanti, bet tā viss kļūst vēl sarežģītāks.

“Aizvien vairāk tiek runāts, ka jaunieši neizvēlas studēt eksaktās zinības. Bet tajās praktiskā darbošanās ir svarīgāka nekā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Ja tās pašas dabaszinības sāksim tikai caur tām apgūt, kur tā radīsies?” jautā skolotāja. “Vajag kaut vai iemācīties zāģi rokās noturēt un naglu ar āmuru iedzīt. Lietas, kuras pats var ieraudzīt un sataustīt, lai labāk saprastu, pašam ir arī jāierauga un jāsatausta. Informācijas tehnoloģijas te var palikt drusku maliņā.”

I. Bite ir pārliecināta, ka izglītības programmām šim mācību priekšmetam ir jābūt, cik vien iespējams, bagātam ar praktisku darbošanos. Visām skolām vajadzētu būt nodrošinātām ne tikai ar mikroskopiem, bet arī citu aprīkojumu. Un nedrīkstētu būt tā, ka vielas izmantošanai stundā uz skolu jānes skolotājiem pašiem.

“Zinis” māca par vidi

Nevalstiskā organizācija “Liepājas novada fonds” ik gadu rīko projektu konkursu jauniešiem “Zinis”. Tā mērķis ir aicināt jauniešus izstrādāt uz ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību vērstus projektus, kurus pēc tam iespējams praktiski pielietot.

Šogad konkursam iesniegti septiņi pieteikumi, kuru daudzveidība parāda jauniešu interesi par ilgtspējīgu attīstību un radošu pieeju problēmu risināšanai – informē Liepājas Novada fonda vadītāja Aiga Jaunskalže.

Fonda sadarbības partneri ir SIA “Eko Kurzeme”, “Liepājas RAS”, Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļa, LTRK Dienvidkurzemes nodaļa un biedrība “Skrejceļš”. Šī sadarbība ļaus atbalstīt sešus jauniešu projektus. Katra granta maksimālā summa – 90 eiro.

Šī ir jau trešā “Ziņa” reize. Iepriekš atbalstu guvušas vides izglītības spēles “Atrodi mežu Liepājas pilsētā” un “Ekoloģiskais Twisteris” – attiecīgi Raiņa Liepājas 6. vidusskolas un J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolas skolēnu darbi. Vēl gadu iepriekš līdzfinansējumu projekta īstenošanai ieguva 6. vidusskolas audzēkņi, kuri pašu spēkiem uzbūvēja saules paneli, un DALP 5. vidusskolas skolniece, kura izstrādāja izzinošu spēli “Bīstamie atkritumi – ko ar tiem iesākt?”.

UZZIŅAI

/ MK izdotie “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” paredz: viens no mērķiem, kas jāsasniedz, mācoties dabaszinības, ķīmiju, bioloģiju, fiziku, ģeogrāfiju, ir dabas vienotības izpratne.

/ Starp vērtībām, par kurām izglītības procesā skolēniem veidojama izpratne un pozitīva attieksme, ir arī daba un vide ilgtspējīgā attīstībā. To savos “Metodiskajos ieteikumos audzināšanas darba pilnveidei vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs” norādījis Valsts izglītības satura centrs.

Kā tu gribētu mācīties par dabu?

Agneta (14 gadu): Manuprāt, skolēni gribētu par dabu mācīties praktiski, ejot laukā, konkrēti apskatot lietas, piemēram, koku lapas utt. Skolēnus šīs tēmas neinteresē tik ļoti kā kādas citas lietas. Tajā, kā tagad mums māca par dzīvo dabu bioloģijā un arī ģeogrāfijā, ir daudz kas interesants. Ir labi, kā māca bioloģijas skolotāja Dorša.

Aleksandra (16 gadu): Man liekas, ka šo tēmu vajag zināt, un tā reizēm var būt arī interesanta. Kā gribētu mācīties? Būtu interesanti iet laukā un, ja tas būtu iespējams, tuvumā atrast to, par ko stundā māca. Mēs varētu vērot notikumus dabā, pārrunāt tos, atzīmēt secinājumus, ne tikai, piemēram, skatīties uz kokiem un pierakstīt, kā tos sauc. Reizēm būtu interesanti pildīt testus par dabu internetā. Mācība, kas visvairāk saistīta ar dabu un tās norisēm, ir bioloģija. Veids, kā mūs māca, varētu būt arī interesantāks un interaktīvāks. Mums diezgan daudz ir jāpieraksta kladē. Bet kopumā man nav īpašu problēmu ar to, kā mūs māca pašlaik. Interesanti ir laboratorijas darbi.

Sandija (14 gadu): Ar videomateriāliem, ar kaut ko, kas ir interesants, nevis ar mācību grāmatās ņemtām gudrībām. Es domāju, ka skolēnus dabas tēmas neinteresē , bet jāmācās ir. Man bioloģija neinteresē, jo man tā neko nedod. Labi, svarīgākais, ko vajadzētu zināt, ir indīgie augi.

Ieva (14 gadu): Izpētot dabu dzīvajā un tamlīdzīgi. Mācīties, kā katram vieglāk. Es domāju, ka skolēnus vajag vairāk iesaistīt dažādās aktivitātēs. Kā mums par dabu māca skolā? Nu, sūdzēties nevar. Mani personīgi ar dabu saistītas tēmas pārāk neinteresē, bet gan jau ir citi, kam patīk.

Anrijs (15 gadu): Mūsu skolā par dabu māca daudz, un mani tas apmierina. Ja tēma ir interesanta, arī skolēniem tā interesē, bet galvenais ir, kā to māca. Mana bioloģijas skolotāja ir ļoti laba un interesanta.

Rūta (11 gadu): Es gribētu par dabu mācīties laukā, eksperimentēt. Vai skolēnus daba interesē? Man liekas, kādus 50 procentus skolēnu interesē, bet otru pusi ne. Es ļoti gribu mācīties par šo tēmu.

Elija (10 gadu): Es gribētu, lai vairāk māca par zvaigznājiem. Man patīk mācīties par dabu, bet vispār skolēnus tas neinteresē, viņi negrib dabeni.

Domāšana jāmaina plašā mērogā

Gatis Putenis, biedrības “Bērnu vides skola” valdes loceklis: “Bērnu vides skola” ir biedrība, tiešā veidā mēs bērnus nemācām. Strādājam ar skolām, skolotājiem, īstenojot projektus, izdodam mācību materiālus. Piemēram, patlaban notiek starptautisks “Globe” projekts, kurā var darboties papildus mācībām, šobrīd tajā no visas Latvijas ir iesaistījušās vairāk nekā divdesmit skolu. Skolēni dabaszinību stundās un pēc stundām var veikt dažādus novērojumus, mērījumus dabā un citus darbus. Projekta laikā notikusī vasaras mācību ekspedīcija “Jaunie vides pētnieki” deva iespēju novērtēt vides daudzveidību, dzīvojot dabā.

Mēs iesaistām skolotājus, kuri pēc tam dažādās aktivitātēs iesaista skolēnus. Sadarbojamies ar partnerorganizācijām dažādās valstīs. Kopīgi radām jaunas idejas un stāstām par tām skolās. Tikko ir beidzies trīs gadus ilgušais projekts “Skola ilgtspējīgai sabiedrībai”. Cits projekts ir “Iedvesmo skolēnus dabaszinātnēm”, kurā skolotājiem tiek radīti dažādi metodiskie materiāli. Biedrība “Bērnu vides skola” ģenerē dažādas idejas, aprobē tās vispirms dažās skolās un pēc tam piedāvā plašākai sabiedrībai. Piedāvā pieredzi, idejas, kā mācīt citādāk, padziļinātāk.

“Globe” projektā šobrīd no Liepājas puses ir iesaistījusies tikai Liepājas 2. vidusskola.

Cik aktīvi skolotāji pieņem šos jūsu piedāvājumus?

– Mēs darbojamies jau gandrīz 20 gadu, un ir ļoti dažādi. Ir skolotāji, kas mūsu programmās piedalās gadu no gada. Tas ir atkarīgs no konkrētā skolotāja gatavības iesaistīties. Bet reizēm slodze ir tik liela, ka pedagogs to nemaz arī vairs nespēj… Aktīvie skolotāji kādā brīdī var arī sadegt.

Skolotāji arī paši min to, ka trūkst resursu daudzveidīgai un padziļinātai darbībai.

– Ir ideja, ka daudzas lietas, īpaši dabaszinībās, vajadzētu mācīt ārpus klases telpām. Jautājums, kā tas notiek. Mums, piemēram, ir sadarbība ar Anglijas partneriem. Ja pie mums skolēni brauc rudens vai pavasara ekskursijās, tad viņiem ir mācību braucieni uz dabaszinību centriem, kur tiek piedāvātas programmas par mācītajām tēmām. Speciālisti dabā māca bērniem par ūdeņiem, augsnēm, citām lietām.

Pagājušogad mēs īstenojām projektu sadarbībā ar Nacionālo botānisko dārzu, tas bija mēģinājums izstrādāt šādas programmas par dažādām tēmām, ko apgūt attiecīgo speciālistu vadībā. Bet Latvijā viena no lielākajām problēmām ir naudas jautājums. Lai kaut kur aizbrauktu, ir vajadzīgs autobuss, un ne vienmēr skolām un pašvaldībām budžets ļauj aizvest visas klases.

Mācību ekskursijām būtu jābūt ar pievienoto vērtību. Lai tajās redzētais papildinātu to, ko skolēns apgūst mācību procesā, lai varētu paskatīties uz lietām citādāk.

Skolotāji saka, ka dabaszinības mācīt kļūst aizvien grūtāk, bērnu ieinteresētība samazinās

– Lielā mērā tas ir atkarīgs no vecākiem. Vai, atnākot mājās no skolas, bērns sēž pie televizora un datora, vai brīvdienās brauc kaut kur ārpus pilsētas, vai pavada laiku izglītības centros un parkos. Domāju, ka tiem bērniem, kas kaut kur dodas, interese ir pietiekama.

Agrāk par dabu un vidi domājām galvenokārt tādās kategorijās kā, piemēram, dabas aizsardzība. Bet tagad uz to visu ir jāskatās daudz plašāk. Te ir runa ir par dzīvesveidu, piemēram, zaļo ekonomiku, par to, kā mainīt patērētājsabiedrības paradumus, kā dzīvot, neradot atkritumus. Mums jāmaina domāšana daudz plašākā mērogā.

Tas viss taču attiecas ne tikai uz dabaszinību stundām?

– Izglītības ministrijas līmenī šobrīd notiek  darbs pie visu izglītības standartu pārskatīšanas. Zinot, ka starp tiem cilvēkiem, kas pie tā sāk strādāt, ir arī mūsu organizācijas dibinātāji, viņi, iespējams, mēģinās arī šīs lietas iekļaut izglītības standartos. Vajadzīga ir nevis iekalšana, bet izpratnes veidošana. Domāšana. Zināšanas jau vienmēr kaut kur var atrast, mums taču nav jābūt staigājošām enciklopēdijām.

Kas biedrībai “Bērnu vides skola” šobrīd ir pats aktuālākais? Kā skolotāji var iesaistīties?

– Arī projektā “Globe” ik pa laikam var pieteikties kāda jauna skola, ja tā vēlas reāli strādāt. Skolas mūsu un mūsu partneru mājaslapās var atrast informāciju un pašas meklēt idejas, kā to izmantot. Palaikam, ja ir nepieciešamība, veidojam arī kursus. Skolotājiem pašiem jāmeklē. Ir jāmēģina kaut ko darīt.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/95/2016

 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz