Gadījumi, kad policistiem jārisina problēmas, kas saistās ar vardarbību ģimenē, nav retums, un tiesībsargi neslēpj, ka no morālas un arī fiziskas vardarbības Latvijā joprojām cieš ievērojams skaits cilvēku – ne vien bērni un sievietes, bet arī vīrieši. Sociālo dienestu darbinieki ir vēl kritiskāki – viņi apgalvo, ka daudzi gadījumi vispār nenonāk sabiedrības redzeslokā, jo upuri gadiem, pat gadu desmitiem cieš no varmākas, samierinoties un izvēloties šo “nesmukumu” paturēt ģimenē.

Bieži vien sitējs ir iereibis

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa Kriminālpolicija sākusi kriminālprocesu pret kādu vectēvu, kurš, būdams alkohola reibumā, nodarījis miesas bojājumus savam četrgadīgajam mazdēlam, iespundējot viņu mucā. Zēns bija atstāts pieskatīšanai pie vecvecākiem Ezeres pagastā. Vectēvs visu dienu bija lietojis alkoholu. Kādā brīdī viņš esot saķēris mazdēlu aiz rokas, izvedis ārā no mājas un iecēlis tukšā lietus notekūdeņu mucā. Zēns, izvairoties no vectēva satvēriena, pret mucas malu nobrāzis seju. Vectēvs iepriekš nebija nonācis policijas redzeslokā. Viņš savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo, bet par sodu viņam lems tiesa.

Šis ir tikai viens no gadījumiem, ko Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde min kā piemēru par reģistrētajiem ģimenes konfliktiem. Pērn Kurzemē bijis 1220 tādu gadījumu, un gandrīz visi norisinājušies alkohola lietošanas laikā. 451 gadījumā iesniegums nav rakstīts – izbraucot uz notikuma vietu, informācija nav apstiprinājusies, ļaudis salīguši mieru vai jau pašķīrušies, taču 49 gadījumos pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu.

Sievietes arī kaujas

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova, raksturojot situāciju Liepājā, skaidro:

“Liepājas iecirknī 2018. gadā lēmumi par nošķiršanu pieņemti 12 gadījumos.” Viņa norāda, ka policijā izveidots vainīgās personas raksturojums. Varmāka ir vīrietis, ap 40 gadiem. Vardarbīgs alkohola reibumā, aptuveni 40% gadījumu ir agresīvs pret sievu un tās bērniem, kuri jaunāki par 15 gadiem. Piecos gadījumos dēls vai mazdēls ir agresīvs pret vecākiem vai vecvecākiem. Savukārt upuri lielākoties ir sievietes, kas cietušas no sava dzīvesbiedra.

“Tikai vienā gadījumā pagājušajā gadā vardarbība bija vērsta pret vīrieti un tika pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu,” atklāj M. Šeršņova.

Izanalizējot visus gadījumus par vardarbību ģimenē, arī tos, kad persona nav vēlējusies nošķiršanu, pāridarītāja profils ir šāds: tas ir vīrietis, vidēji 31 gadu vecs, bez ģimenes, bez pastāvīgas nodarbošanās un regulāriem iztikas līdzekļiem; regulāri uzturas savu vecāku dzīvesvietā; viņam ir problēmas ar alkohola lietošanu, atsevišķos gadījumos psihiska rakstura problēmas; pagātnē raksturīgi administratīvie pārkāpumi. Visbiežāk varmāka bijis vardarbīgs pret saviem vecākiem. Savukārt agresīvas dāmas raksturojums ir šāds: sieviete, vidēji 23 gadus veca, ir problēmas ar alkoholu, vairumā gadījumu uzturas pie saviem vecākiem, kas viņu daļēji uztur.

“Visbiežāk konflikti izceļas, vainīgajam esot alkohola reibumā,” rezumē M. Šeršņova. Konflikti lielākoties notiek laulāto un faktiskā kopdzīvē esošo starpā. Daudzos gadījumos cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl praksē bieži redzams, ka pēc laika varmāka atkal vardarbīgi ietekmē upuri, secina policijas darbiniece.

“Ģimenes konflikti nenozīmē tikai konfliktus starp vīriem un sievām. Tāpat konfliktē pieauguši dēli ar savām mātēm, mazdēli ar vecmāmiņām utt. Lai gan visbiežāk draudus rada vīrieši un parasti tieši vīrieti nošķir no cietušās, tomēr ir bijuši daži lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kad jānošķir sieviete,” piebilst policijas pārstāve. Bet Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Vārpiņš piebilst, ka pērn saņemti ap 160 izsaukumu saistībā ar ģimenes konfliktiem. “Izbraucam uz visiem izsaukumiem,” uzsver K. Vārpiņš. “Ja fiziski tas nav iespējams, piemēram, Pašvaldības policijas ekipāžas aizņemtas citur, tad izsaukums tiek nodots Valsts policijai.” Varmākas nošķiršanu gan Pašvaldības policijas darbinieki neveic, taču informē, ka šāda iespēja ir.

Gadās, ka apmelo

Arī tiesa sūdzības par vardarbību ģimenē saņem samērā bieži, atzīst Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže. “2018. gadā saņemtas 130 šādas lietas, izskatītas 144 (kopā ar agrāk iesniegtajām). Šogad saņemtas jau 13 lietas un izskatītas deviņas no tām,” viņš sauc skaitļus un apstiprina, ka tiesā biežāk ar iesniegumiem vēršas sievietes, sūdzoties par morālu un fizisku vardarbību no vīriešu puses. “Nosauktās lietas ir civilprasības, kad cietušie vai nu vēršas tiesā un raksta iesniegumu, ka notikusi vardarbība, vai ar iesniegumu vēršas policijā, kas mums lietu pārsūta. Bet, ja iespējamā vainīgā persona pārkāpj noteikumus, tad atbildība iestājas pēc Krimināllikuma 168. panta “Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana”. 2018. gadā mums bija 27 šādas krimināllietas. No tām 18 gadījumos personas tika atzītas par vainīgām. Ir bijuši gadījumi, kad pēc šī panta celtas vairākas atkārtotas apsūdzības – persona jau vienreiz ir notiesāta, bet turpina pārkāpt noteikumus, proti, ierobežojumus tuvoties, zvanīt u.c.” Viņš klāsta, ka sods ir vai nu brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. I. Jaunģelže skaidro, ka varmākām parasti tiek piespriests piespiedu darbs.

I. Jaunģelže atzīst, ka lielākajā daļā gadījumu sievietes meklē palīdzību, lai pasargātu bērnus. Bet arī tiesā ir bijuši arī gadījumi, kad pēc palīdzības vēršas vīrieši. “Ir bijuši arī gadījumi, tiesa, maz, kad prasības pieteikumu tiesa noraida, jo tiek saskatīts, ka sieviete ļaunprātīgi vēlas atbrīvoties no vīrieša. Viņa pašai vien zināmu iemeslu dēļ, izmantojot tiesu, cenšas atbrīvoties no dzīvesbiedra.”

“Statistika rāda, ka vardarbības gadījumu ir diezgan daudz,” ar nožēlu atzīst I. Jaunģelže. Jautāts, kāpēc tā ir, viņš lēš: “Domāju, ka viens no iemesliem varētu būt smagi materiālie apstākļi. Neapmierinātība ar dzīves kvalitāti. Ietekme noteikti ir arī izglītības līmenim, raksturu nesaderībai. Ja ģimenei nodrošinājums ir labs, šādas problēmas ir reti. Kopumā šī aina saistīta ar dzīves līmeni un izglītību. Un alkoholu, protams! Tas ir viens no noteicošajiem faktoriem. Un ja vēl cilvēkam ir nosliece uz agresiju, tad alkohols nes ļoti lielu postu ģimenē.”

Terors nav jāpacieš!

“Ja pastāv reāli draudi personas brīvībai, veselībai vai dzīvībai, noteikti ir jāsauc policija,” uzsver M. Šeršņova.

Nevajag gaidīt, kad notiks atkārtots vardarbības akts!

Bet Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds saka, ka vardarbība neskar tikai bērnus un sievieti, un atceras gadījumu, kad kādā mājoklī sieviete vīrietim uzbruka ar pannu. Viņš pastāsta, ka Valsts policija uzsākusi ciešāku sadarbība ar Liepājas Pašvaldības policiju, lai ar varmācības gadījumiem strādātu labāk. Par piemēru ņemts pilotprojekts, kas sevi attaisnojis Tukumā. “Policijas darbinieki, reaģējot uz aizdomām par fizisku vardarbību ģimenē, aizpilda riska novērtējuma anketu, ko nodod tālāk citiem iesaistītajiem dienestiem. Šādi cietušajai personai tiek aiztaupīti emocionāli nepatīkami brīži, katrā instancē vēršoties atsevišķi. Nereti ir gadījumi, kad uz vienu adresi atsevišķos laikos izbrauc gan Valsts policijas darbinieki, gan arī Pašvaldības policijas darbinieki. Taču nav kopainas par šo adresi. Reaģējot uz izsaukumiem, kad notiek vardarbība ģimenē, saskaņoti jāiesaistās visām institūcijām, lai novērstu nelaimi,” skaidro G. Ešenvalds.

Viņš uzsver, ka iespējas, kā cilvēkam pasargāt sevi no vardarbības, ir vairākas: “Pirmkārt, policija, konstatējot vardarbības faktu ģimenē, ir tiesīga pieņemt lēmumu par pagaidu nošķiršanu. Otrkārt, cietusī persona ir tiesīga vērsties ar iesniegumu tiesā, lai tiesa pieņem lēmumu par nošķiršanu.” Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām. Tas nozīmē, ka likumsargi notikuma vietā ar cietušo, pāridarītājam klātesot, aizpilda pieteikumu policijas lēmumam par nošķiršanu, kurā var izvēlēties aizliegumus varmākam. Tas var būt aizliegums atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī, kā arī neuzturēties mājoklim tuvāk par noteiktiem metriem, var būt aizliegums kontaktēties ar aizsargājamo personu. Taču likumsargi uzsver, ja cietusī persona atsakās rakstīt pieteikumu policijai, tad nošķiršanu piemērot nevar, bet gadījumu, kad upuris pat konflikta laikā nostājas varmākas pusē, joprojām netrūkst. 

UZZIŅAI

/ Kurzemē 2018. gadā ir reģistrēti 1220 vardarbības gadījumi ģimenē.

/ 49 gadījumos pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu.

/ Liepājas iecirknī 2018. gadā pieņemti 12 lēmumi par nošķiršanu.

/ 2017. gadā Liepājā pieņemti 37 policijas lēmumi par nošķiršanu.

/ Varmāka ir vīrietis ap 40 gadiem. Alkohola reibumā aptuveni 40% gadījumu ir agresīvs pret sievu vai faktisko sievu un tās bērniem, kuri jaunāki par 15 gadiem.

/ 5 gadījumos dēls vai mazdēls ir agresīvs pret vecākiem vai vecvecākiem.

/ Agresīva sieviete – vidēji 23 gadus veca, kurai ir problēmas ar alkoholu. Uzturas savu vecāku dzīvesvietā. Daļēji uztur vecāki. Vardarbīga pret māti 12 gadījumos, pret tēvu – 5 gadījumos.

/ Cietusī – 13% gadījumu aptuveni 32 gadu veca sieviete, 44 gadu veca – 27% gadījumu, vecāka par 50 gadiem – 40% gadījumu.

/ 30 sievietes cietušas no saviem laulātajiem, savukārt 5 sievietes cietušas no dzīvesbiedriem.

/ Vienā gadījumā pagājušajā gadā vardarbība bijusi vērsta pret vīrieti un ticis pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu.

Kur meklēt informāciju un palīdzību?

# Ja esi briesmās, zvani policijai 110!

# Lai saņemtu informatīvu un emocionālu atbalstu, zvani uz bezmaksas atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 katru dienu no pulksten 7 līdz 22.

# Informāciju meklē www.cietusajiem.lv, www.pretvardarbibu.lv, www.marta.lv!

# Biedrības “Centrs Marta” Liepājas filiāles tālrunis 29195442, e-pasts [email protected].